SvÄtku noskaÅÄ aizritÄjusi proklamÄÅ”anas atceres nedÄļa, kuras laikÄ pieminÄjÄm tos, kuri savulaik bijuÅ”i klÄt tÄs izveidÄ pirms deviÅdesmit pieciem gadiem. GandrÄ«z neticami, bet tÄ tolaik pastÄvÄja vien dažu desmitu patriotu izlÄmÄ«bÄ un redzÄjumÄ par vienotu teritoriju, brÄ«vu no vÄcu un lielinieku karaspÄka. JaunÄ valdÄ«ba darbojÄs Pagaidu valdÄ«bas statusÄ. IespÄju formÄt nacionÄlo armiju nÄcÄs meklÄt Ärpus Latvijas. 1919. gadÄ simtiem vÄ«ru devÄs cÄ«ÅÄ par jauno valsti. Dramatisma pilns aizritÄs oktobris, pienÄks novembris. IzŔķiroÅ”ajÄs cÄ«ÅÄs pret Bermonta ā Avalova karaspÄku piedalÄ«jÄs arÄ« mÅ«su novadnieks, Valmieras pagastÄ dzimuÅ”ais BrÄ«vÄ«bas cÄ«Åu dalÄ«bnieks, pirmais Latvijas armijas virspavÄlnieks, LÄÄplÄÅ”a kara ordeÅa kavalieris DÄvids SÄ«mansons (DÄvis Simonsons; 1859-1933).
Pedagogs, latvieÅ”u profesionÄlÄs mÅ«zikas pamatlicÄjs JÄnis Cimze (1814-1881). Foto 1870. to g. sÄk.
JÄnis Cimze dzimis 1814. gada 3. jÅ«lijÄ (pÄc vecÄ stila 21. jÅ«nijÄ) CÄsu apriÅÄ·a Raunas draudzes Cimzes pusmuižÄ, no kuras tad arÄ« cÄlies uzvÄrds. ZÄna tÄvs muižas vagars. VecÄki savas astoÅas atvases, no kurÄm JÄnis ā vecÄkais, audzinÄja stingri, kristÄ«gÄs ticÄ«bas un dievbijÄ«bas garÄ. Ar vecÄkiem, apmeklÄjot brÄļu draudzes sapulces, puisÄns izprot, ka ātÄ kunga bijÄÅ”ana ir visas gudrÄ«bas iesÄkumsā. Å eit, brÄļu draudžu saietos, pirmÄ saskarsme ar mÅ«ziku, jo vÄlÄk dzirdÄtÄs melodijas izspÄlÄ mÄjÄs uz ÄrÄ£elÄ«tÄm. LÄ«dz ko prasme rokÄ, tÄ ar JÄÅa muzikÄlo pavadÄ«jumu sÄkas ik lÅ«gÅ”ana un dziedÄÅ”ana ne vien paÅ”u mÄjÄs, bet arÄ« saieÅ”anas reizÄs. LasÄ«t, rakstÄ«t un galvas gabalus izteiksmÄ«gi skandÄt mÄca mÄte Anna. Pie izslavÄtÄ JÄÅa GaiÄ·a, vietÄjÄ draudzes skolotÄja, apguva vÄcu valodu, kas pavÄra ceļu uz paÅ”izglÄ«tÄ«bu, ko JÄnis centÄ«gs un zinÄtkÄrs bÅ«dams, papildinÄs arÄ« vÄlÄkajos dzÄ«ves gados. IevÄrodams audzÄkÅa apdÄvinÄtÄ«bu un nerimtÄ«go vÄlmi mÄcÄ«ties, GaiÄ·is ieteic JÄni ālaist skolotiesā. DzÄ«ves nogalÄ, Cimze rakstÄ«s, ka āne uz sevis paÅ”a, bet uz vecÄku vÄlÄÅ”anos esmu palicis par skolmeistaruā. Draudzes skolu jaunais censonis pabeidz 16 gadu vecumÄ ar izcilÄm sekmÄm. PÄc tÄs beigÅ”anas, sÄk strÄdÄt par mÄjskolotÄju Rozes muižÄ, netÄlu no Raunas, tad SmiltenÄ, vara kalÄja LukaÅ”Ävica Ä£imenÄ. Tur ilgi nepaliek, aiziet, jo neapmierina ne alga, ne sadzÄ«ves apstÄkļiā¦Viss mainÄs 1833. gada vasarÄ, kad deviÅpadsmitgadÄ«gais jauneklis iztur konkursu uz Valmieras draudzes skolotÄja vietu. Tik jaunam bÅ«t par skolotÄju pilsÄtas draudzes skolÄ ā apliecinÄjums JÄÅa mÄrÄ·tiecÄ«bai!
Goda vÄ«rs. Valmieras draudzes mÄcÄ«tÄjs Ferdinands Valters, 1850. tie g.
Varam lepoties ne vien ar savas pilsÄtas, bet arÄ« ar kÄdreizÄjÄ Valmieras apriÅÄ·a vÄsturi, jo tas jau 19. gadsimtÄ kļuva par latvieÅ”u dziesmu svÄtku un teÄtra Ŕūpuli: 1818. gada vasarÄ Dikļu muiÅ¾Ä notikusi pirmÄ latvieÅ”u teÄtra izrÄde, bet gandrÄ«z pÄc pusgadsimta, 1864. gada 21. jÅ«nijÄ Dikļu draudzes mÄcÄ«tÄjs J. Neikens (1826-1868) sarÄ«ko dziesmu svÄtkus. KlausÄ«tÄjus priecÄja seÅ”u apkÄrtÄjo draudžu vÄ«ru kori. PÄc J. Neikena ierosmes 1865. gada vasarÄ dziesmu diena ieskandÄta BauÅu muižas parkÄ. SkatÄ«tÄju salasÄ«jies pulka, ap 3000, bet dziesmas vien dažas latviskiā¦ Tam arÄ« skaidrojums. Koru repertuÄrs pamatÄ vÄcu mÄlÄ. SituÄcija mainÄs lÄ«dz ar latvieÅ”u koru dziesmu krÄjuma āDziesmu rotaā (1872.) iznÄkÅ”anu. TÄ kÄrtotÄjs JÄnis Cimze (1814-1891). Tautasdziesmu melodiju vÄcÄjs un apdarinÄtÄjs, pedagogs. Vidzemes draudzes skolotÄju seminÄru ValmierÄ un ValkÄ (1839.-1849.; 1849.-1881) vadÄ«tÄjs; mazÄk zinÄms, ka tieÅ”i Cimze veicinÄjis kora dziedÄÅ”anas veidu a cappella (Cappella no itÄļu valodas ā dziedÄjums tikai balsÄ«m, bez instrumentÄlÄ pavadÄ«juma) veida izkopÅ”anu.
NÄkoÅ”Ä mÄcÄ«tÄja vecÄki - JÄkabs un Liene Pavasari, 1880.
Turpinot iepazÄ«stinÄt, JÅ«s, ar kÄdreizÄjo Valmieras mÄcÄ«tÄju dzÄ«vesstÄstiem, Å”oreiz par reliÄ£isko darbinieku Eduardu Pavasaru (1861-1931). Ak, pavasar, ak, pavasarā¦ tik rotaļīgas rindas veltÄm uzvÄrda nesÄjam, kura atnÄkÅ”anu gaidÄm katru gadu pÄc garÄs ziemas. Un, tomÄr, ko zinÄm par PavasarÄ«ti kÄ viÅu dÄvÄjuÅ”i valmierieÅ”i?
Valmieras ā Valmiermuižas draudzes mÄcÄ«tÄjs un vÄlÄkais Latvijas brÄ«vvalsts IzglÄ«tÄ«bas ministrs KÄrlis VoldemÄrs Beldavs (Kahrl Woldemar Beldaus) pasaulÄ nÄcis 1868. gada rudenÄ«, 2. oktobrÄ« jeb 14. oktobrÄ« pÄc jaunÄ stila. TÄvs Fricis, toreizÄjais Rosbeku (Rosenbeck; mÅ«sdienÄs Rozula) muižas arendators (rentnieks ā preciz.). MÄtes Ilzes mudinÄts, zÄns, pÄc vietÄjÄs draudzes skoliÅas beigÅ”anas, apmeklÄjis Limbažu apriÅÄ·a skolu. MÄcÄ«bas padevuÅ”Äs labi un tÄlÄkais ceļŔ vedis jau uz lielo RÄ«gu, kur izturÄjis iestÄjeksÄmenus guberÅas Ä£imnÄzijÄ. PÄc tÄs beigÅ”anas, uzsÄcis studijas kaimiÅzemes Igaunijas Alma mater (universitÄtÄ) TÄrbatÄ, TeoloÄ£ijas fakultÄtÄ 1891. gadÄ. Lai apgÅ«tu izvÄlÄtÄ aroda iemaÅas, 1892. gadÄ kÄ palÄ«gmÄcÄ«tÄjam jÄkalpo prakses vietÄ OpekalnÄ. Jaunais censonis apliecina sevi gan kÄ spÄjÄ«gu oratoru, gan sprediÄ·u teicÄju, raksturÄ rÄmu un nosvÄrtu. PÄc sekmÄ«gi nokÄrtotajiem konsistorijas eksÄmeniem, 1895. gada 22. septembrÄ« RÄ«gÄ, SvÄtÄ JÄkaba baznÄ«cÄ tiek ordinÄts par mÄcÄ«tÄju.
Pieminot. 1934. g. atklÄja pieminekli 1802. g. Kauguru nemieros krituÅ”ajiem zemniekiem. Piecus gadus vÄlÄk, (1939.) ā pavasarÄ«, 21. maijÄ ā svinÄ«gi iesvÄtÄ«ja atklÄto piemiÅas plÄksni KaugurvÄrÄ«.
IemūžinÄti vÄsturÄ
Braucot vai ceļu mÄrojot kÄjÄm uz CÄsu pusi, gandrÄ«z paÅ”Ä ielas galÄ, agrÄkÄs Gaujas attekas malÄ, skatÄma norÄde uz 1802. gada Kauguru zemnieku nemieros krituÅ”o atdusas vietu. KÄ atgÄdinÄjumu vÄ«ru drosmei un varonÄ«bai, - tur esoÅ”o pieminekli savulaik atklÄja, pateicoties viena no nemieru dalÄ«bnieka tieÅ”Ä pÄcteÄa, kaugurieÅ”a, sabiedriskÄ darbinieka HermaÅa EnzeliÅa iniciatÄ«vai un finansiÄlajam atbalstam (1934.) Dažus gadus vÄlÄk pie pieminekļa novietoja piemiÅas plÄksni ar visu deviÅu krituÅ”o zemnieku vÄrdiem (1939.). Desmitais, mujÄnietis, paliks nezinÄms uz visiem laikiem. PagÄjuÅ”Ä gadsimta trÄ«sdesmitajos gados iestÄdÄ«ta bÄrzu aleja. Bet kÄda saistÄ«ba tagadÄjam PÄrgaujas vÄrdam ar senÄko nosaukumu KÄrliena? Kas bijuÅ”i Å”ie dumpÄ«gie vÄ«ri? Par ko cÄ«nÄ«jÄs un, kur meklÄjami viÅu dzimtas mÄjas?
Bez tilta neiztikt. Skats no Gaujas kalna, redzama StÄrÄ·a ligzdas (pa kreisi) apbÅ«ve. Tilta otrÄ galÄ muitnieka mÄja. Iespiedis un izdevis J. Sarkangalvis, ValmierÄ, 1904.
TÄ bijis
LÄ«dz pat 1866. gadam satiksmi pÄr Gauju, no tÄs lÄzenÄ krasta uz otru upes krastu, aiz kura tÅ«lÄ«t sÄkÄs pilsÄta, uzturÄja vienÄ«gi tÄ sauktais prÄmis jeb pÄrceltuve. MÅ«sdienÄs tik ierastÄ tilta ŔķÄrsoÅ”ana dažÄs minÅ«tÄs, vÄl gadus simt piecdesmit senÄk, prasÄ«jis daudz laika un pacietÄ«bas. PilsÄtniekus tas interesÄja mazÄk, tad tuvÄjo pagastu zemnieki ā kaugurieÅ”i, cempÄnieÅ”i, trikÄtieÅ”i, liepÄnieÅ”i un tÄlÄkie braucÄji, kas ceļu mÄroja uz CÄsÄ«m, Raunu vai Smilteni, kurnÄja un skaļi pauda savu neapmierinÄtÄ«bu:ā[..] seviŔķi grÅ«ti bijis aukstos pavasara, rudens un ziemas vakaros, kad pÄrcÄlÄjs, kas dzÄ«voja Kauguru pusÄ (PÄrgaujÄ), sala dÄļ uzturÄjÄs savÄ mÄjÄ. NÄcies daudzreiz ilgi kliegt, iekams prÄmnieks sadzirdÄjis un cÄlies pÄri.ā (H. EnzeliÅÅ”. Skati Valmieras pilsÄtas, draudzes un novada pagÄtnÄ. Valmiera, 1932.).
Pirmajos 70. 1926. gada foto. FotogrÄfs J. OÅ”e ValmierÄ.
Tuvojoties vasaras saulgriežiem un JÄÅu dienai, Å”oreiz par Ä«paÅ”Äm dzejas rindÄm no dzejoļa āÅ e, kur lÄ«go priežu mežiā¦ā, kas savulaik pÄrtopot par dziesmu, kļuvusi par Valmieras Ä«paÅ”o zÄ«molu. Par priežu mežiem dziedÄjÄm ne vien aizliegtajos JÄÅos pie ugunskuriem, bet arÄ« pasÄdÄÅ”anÄs mazÄkÄ draugu lokÄ padomju režīma gados. Visi kopÄ to dziedÄjÄm atmodas laika mÄ«tiÅos kÄ himnu TÄvzemei, pacilÄjoÅ”u un iedvesmojoÅ”u! Un, tomÄr, ko zinÄm par paÅ”u dzejnieku Rietekli jeb Ä«stajÄ vÄrdÄ JÅ«liju Eduardu Balodi (1856ā1940)?
No Gaujas puses. J. K. Broces zÄ«mÄtÄ (celta 1790.) ApriÅÄ·a skolas Äka 1791.g.
Ar RÄ«gas vÄrdu
Valmieras senÄkÄs un garÄkÄs ielas - RÄ«gas ielas nosaukuma izcelsme saistÄma gan ar viduslaiku RÄ«gas vÄrtiem, gan ar vÄlÄko RÄ«gas ā TÄrbatas pasta ceļu. CeļŔ pamazÄm pÄrtapa par ielu, kļūstot par Lielo ielu 18. ā 19. gadsimtÄ. Mainoties gadsimtiem un varÄm, mainÄ«jÄs ielas nosaukumi. LielÄ iela, GroĪ²e StraĪ²e yŠ»ŠøŃŠ° ŠŠ¾Š»ŃŃŠ°Ń, RÄ«gas iela, Rigasche StraĪ²e, yŠ»ŠøŃŠ° Š ŠøŠ¶ŃŠŗŠ°Ń. Padomju varas gados (1945.-1990.) ielai pieŔķīra revolÅ«cijas vadoÅa Vladimira Ä»eÅina vÄrdu (Ä»eÅina iela, yŠ»ŠøŃŠ° ŠŠµŠ½ŠøŠ½Š°).
NetÄlu no Valmieras, Kauguru pagasta MiÄkÄnÄ, 1873. gada ziemas viducÄ«, 22. februÄrÄ« (10. februÄrÄ« pÄc vecÄ stila) pasaulÄ nÄk JÄnis EndzelÄ«ns. Zemnieku dÄls, kam liktenis atvÄlÄs ne vien garu mūžu, bet arÄ« neparastu un piepildÄ«tu dzÄ«ves gÄjumu. ZinÄtnieks ar pasaules slavu. AkadÄmiÄ·is, profesors salÄ«dzinÄmÄ valodniecÄ«bÄ, doktors, PSRS ZinÄtÅu: akadÄmijas korespondÄtÄjloceklis (no 1929.g.), Latvijas PSR Nopelniem bagÄtais zinÄtnes darbinieks, Latvijas PSR Valsts prÄmijas un Ä»eÅina prÄmijas laureÄts. Apbalvots ar Ä»eÅina, Darba SarkanÄ Karoga, SarkanÄs Zvaigznes, vairÄkiem Ärzemju ordeÅiem un medaļÄm ā ar ÄehoslovÄkijas BaltÄs Lauvas ordeni, ar Minhenes VÄcu akadÄmijas Humbolta medaļu, Holandes ZinÄtÅu akadÄmijas medaļu u.c., daudzu Eiropas zinÄtÅu akadÄmiju korespondÄtÄj biedrs, goda doktors Upsalas universitÄtÄ ZviedrijÄ. ViÅam veltÄ«ti seÅ”i rakstu krÄjumi, no tiem trÄ«s LatvijÄ, viens LietuvÄ, viens ItÄlijÄ un ASV.
Ejot pa ZiloÅu ielu (nosaukums cÄlies no nocietinÄjuma - ZilÄ bastiona) nokļūstam kÄdreizÄjÄ RÄtes jeb RÄtsupÄ«tes ielejÄ, kas agrÄk kalpojusi kÄ dabÄ«gs ŔķÄrslis Valmieras aizsardzÄ«bai. ArÄ« mÅ«sdienÄs, ja palÄnina soli un apstÄjas ielas labajÄ pusÄ varam apskatÄ«t seno pilsÄtas valni, kreisajÄ ā uz upÄ«tes savulaik mÄkslÄ«gi izveidoto Dzirnavu ezeriÅu ar dambi. Nedaudz tÄlÄk, LÄÄplÄÅ”a ielas sÄkumÄ, kur tagad mÄjvietu radis L. Paegles Valsts drÄmas teÄtris, 17. gadsimtÄ izvietojÄs TÄrbatas bastions un TÄrbatas vÄrti. Retais, pat vÄl no gados vecÄkajiem valmierieÅ”iem, vairs atminas, ka te lÄ«dz pat 1937. gadam darbojÄs, bet 1939. gadÄ nojauktas DÄ«Ä·a dzirnavas.
TÄs gan nebija pirmÄs, kas celtas uz RÄtes upes: jau 1647. g. zviedru zemes kadastros minÄtas dzirnavas: ākuras sadzÄ«tie Å«deÅi lietoti pils un pilsÄtas nocietinÄjumu grÄvju pildÄ«Å”anai ar Å«deniā. Bet cik gadsimtos mÄrÄma Å”o jaunÄko dzirnavu vÄsture?
LatvieÅ”u/lietuvieÅ”u zintniecÄ«bas pÄta Laika, Visuma likumus, to spÄku plÅ«smu un IEMIESOÅ ANOS uz Zemes. TÄpÄc mums ir ļoti daudzi Laika cikli un sistÄmas.
32 cikls balstÄs uz Saturna (satura nesÄjs) ciklu un atkÄrtojÄs ik pÄc 32 gadiem. MÅ«su dzÄ«vesziÅÄ 32 cikls vienmÄr sÄkas 22. februÄrÄ« pÄc ArtÅ«ra kalendÄra (AK). Katram cikla gadam ir savs jÄdziens, kategorija.
Dubultais, laimīgais 2012. gads.
Avestas kalendÄrs arÄ« balstÄs uz Saturna ciklu, bet tibetieÅ”u Ä·Ä«nieÅ”u kalendÄram ir saistÄ«bÄ ar Jupitera ciklu (12 gadi). ArÄ« mums ir Jupitera cikls, ko saucam par MÄras, WaldMieras ciklu. Avestas ā seno indoeiropieÅ”u zoroastras mÄcÄ«bÄ JaunÄ gada cikls sÄkas 21. martÄ. TÄ saucamajÄ austrumu kalendÄrÄ katru gadu Å”is datums mazliet mainÄs, piemÄram; 2012. gads sÄksies 23. janvÄrÄ« un sauksies ā MelnÄ Å«dens PÅ«Ä·a gads.
Visi vÄl kopÄ. PÄc atvaļinÄÅ”anÄs no karadienesta M. Ozols ar piederÄ«gajiem āKalna ā EniÅosā, 1924. g.
NetÄlu no Valmieras, 1899. gadÄ, pirms LieldienÄm, 8. aprÄ«lÄ« Kauguru pagasta Kaln-EniÅa, agrÄkajÄs Bebra mÄjas, lauksaimnieka JÄÅa (1863 - 1933) un Annas (1864 - 1939) Ozolu Ä£imenÄ piedzimst ilgi gaidÄ«tais mantinieks MÄrtiÅÅ” Alberts. KristÄ«bÄs vecÄki zÄnam devuÅ”i ne vien stiprus vÄrdus, bet arÄ« tiem laikiem labu izglÄ«tÄ«bu. PirmÄs skolas gaitas uzsÄk Valmieras pilsÄtas skolÄ, kurÄ jau mÄcÄs mÄsa Zelma (1897.)
I. pasaules kara laikÄ, tÄpat kÄ daudzi viÅa vienaudži, mÄcÄ«bas pÄrtraucis. Vilina romantika un piedzÄ«vojumi. 1917. gada nogalÄ lÄ«dz ar daudziem citiem vidzemniekiem notic lielinieku (boļŔeviku) politikai un gatavs cÄ«nÄ«ties revolucionÄrÄs valsts vÄrdÄ. PiesakÄs SarkanajÄ armijÄ, vÄlÄk krÄ«t poļu gÅ«stÄ, pÄc tam atgriežas LatvijÄā¦