Kaugurmuiža

  • Explicitly tagged cards

    • No nemiernieku cilts

    Pieminot. 1934. g. atklāja pieminekli 1802. g. Kauguru nemieros krituÅ”ajiem zemniekiem. Piecus gadus vēlāk, (1939.) ā€“ pavasarÄ«, 21. maijā ā€“ svinÄ«gi iesvētÄ«ja atklāto piemiņas plāksni KaugurvērÄ«.

    Iemūžināti vēsturē

    Braucot vai ceļu mērojot kājām uz Cēsu pusi, gandrÄ«z paŔā ielas galā, agrākās Gaujas attekas malā, skatāma norāde uz 1802. gada Kauguru zemnieku nemieros krituÅ”o atdusas vietu. Kā atgādinājumu vÄ«ru drosmei un varonÄ«bai, - tur esoÅ”o pieminekli savulaik atklāja, pateicoties viena no nemieru dalÄ«bnieka tieŔā pēcteča, kaugurieÅ”a, sabiedriskā darbinieka Hermaņa Enzeliņa iniciatÄ«vai un finansiālajam atbalstam (1934.) Dažus gadus vēlāk pie pieminekļa novietoja piemiņas plāksni ar visu deviņu krituÅ”o zemnieku vārdiem (1939.). Desmitais, mujānietis, paliks nezināms uz visiem laikiem. PagājuŔā gadsimta trÄ«sdesmitajos gados iestādÄ«ta bērzu aleja. Bet kāda saistÄ«ba tagadējam Pārgaujas vārdam ar senāko nosaukumu Kārliena? Kas bijuÅ”i Å”ie dumpÄ«gie vÄ«ri? Par ko cÄ«nÄ«jās un, kur meklējami viņu dzimtas mājas?

    ā€¦ and 17 more paragraphs

    Kam senāk alus derēja?

    Kam senāk alus derēja?

    No sentēvu laikiem mums palicis uguns rituāls un alus, bez kuriem neiedomājami lieli godi un svētki. Alum senāk piedēvēja vispirms sakrālas un dziednieciskās Ä«paŔības. Tam pamatā senatnē bija raudzēts savvaļas biÅ”u medus. PaplaÅ”inoties labÄ«bas audzÄ“Å”anai, alu sāka vairāk gatavot no graudiem. Tomēr medus dzērieni saglabājas lÄ«dz jaunākajiem laikiem. Medalus, alus apdziedāts dziesmās, cildināts teikās, tautas ticējumos. Baltu zemēs, kur ārstÄ“Å”ana balstÄ«jās uz dabÄ«giem lÄ«dzekļiem, daudzās zāles tika radÄ«tas uz medalus, vēlāk uz alus bāzes. Ar alu pēc ceļojuma (Ä«paÅ”i karavÄ«ri pēc karagājiena) ierÄ«vēja kājas, lai tās nesāp. Slimniekiem dzina no aknām akmeņus, skaloja muti pret zobu sāpēm, sievietēm tas bija izcils lÄ«dzeklis novecojoÅ”ai ādai; vakarā ar alu mazgāja seju un to nenoslaukot gāja gulēt, no rÄ«ta nomazgā ar siltu Å«deni. Matus izskaloja ar alu, lai bÅ«tu stiprāki, spÄ«dētu. (Varat alus lietderÄ«bu kosmētikā pārbaudÄ«t arÄ« tagad - bÅ«s savdabÄ«gs tests mÅ«spuses dzÄ«vajiem aliem, bet ar sterilizācijai pakļautiem ā€“labāk nemēģiniet). Vēl 19. gs. sākumā zāles ieteica dzert kopā ar alu, jo dabÄ«gais alus labi tonizē, dezinficē un stiprina organismu.

    Galvenā izejviela alum bija labÄ«ba: visvairāk mieži, bet minēti arÄ« kvieÅ”i, auzas, griÄ·u mistrs. Lai tas tik ātri nesaskābtu, klāt lika ozola mizas, oÅ”u lapas, pelaŔķus, vaivariņus, bet visbiežāk apiņus. Tādu alu sauca par rÅ«gtu jeb apiņotu pretstatā saldam jeb medotam.

    ā€¦ and 16 more paragraphs

    Id

    • 768