New tags here

par Kampēm

Reini Kampe visticamāk arÄ« nāk no Kampes dzimtas ā€“ Cēsu apriņķa Priekuļu pagasta. Tas varētu bÅ«t mana stāsta varoņa Andreja Kampes radinieks. PaÅ”am Andrejam Kampem bija 8 bērni; viņa brāļiem pēc manām ziņām pēcnācēju nebija.

Vecās aptiekas stāsts

Sākums - Reihenavi

1721. gadā Krievijas cars Pēteris I izdeva ukazu par aptieku dibināŔanu. Valmierā pirmo aptieku atvēra vācu tautÄ«bas aptiekārs Reihenavs (Johans Volrāts Reihenau) , Gados vēl jaunais censonis uz mazās, provinciālās pilsētiņas iedzÄ«votāju fona izcēlās ar izglÄ«tÄ«bu un Eiropas apceļotāja pieredzi. 1747. gadā savā dzimtenē - PrÅ«sijā aizstāvējis doktora disertāciju par plauÅ”u uzbÅ«vi. IegÅ«stot doktora grādu, uzsācis ceļojumu pa Vāciju, Itāliju un Franciju. 1751. gadā Volrāts iestājas krievu armijas dienestā pie grāfa K. ZÄ«versa.

Krievija sagaidÄ«ja ne vien ar lielu aukstumu, skarbiem dzÄ«ves apstākļiem, bet arÄ« ar sarežģījumiem profesionālajā karjerā. Tikai pēc Ä«paÅ”a un ļoti grÅ«ta eksāmena vairāku profesoru klātbÅ«tnē, neatlaidÄ«gais prÅ«sis kļūst par kara hospitāļa ārstu un anatomijas pasniedzēju. Pēterburga tomēr nevilina, arÄ« atalgojums nav gluži cerētais. Ko darÄ«t? Reihenavs saņem uzaicinājumu doties lÄ«dzi savam labvēlim, grāfam ZÄ«versam uz tālo Vidzemi un, iespējams, tieÅ”i ar viņa finansiālo atbalstu un ietekmi, 1755. gada nogalē saņem privilēģiju aptiekas ierÄ«koÅ”anai. Divus mēneÅ”us vēlāk, 1756. gada 1. februārÄ«, nopērk māju no bārddziņu un Ä·irurgu cunftes meistara Johana Nikolaja Å varca.

ā€¦ and 25 more paragraphs

Skolas un izglītība Valmierā 17.-20. gs. pirmajā pusē

Pirmās

Pirmās skolas Vidzemē dibinātas jau zviedru laikos 17. gadsimtā, bet 1632. gadā Valmierā atvērta zemnieku jeb ā€žnevācuā€ skola latvieÅ”iem. Tās nams nodedzis Ziemeļu kara laikā (1707. g.). Vēlāk Å”o skolu pārcēla ārpus pilsētas, uz Brēžu riju. Å ajā vietā draudzes skola pastāvēja lÄ«dz pat 1929. gadam. No 1738. - 1743. g. Valmierā, Gaujas krastā, Jēra kalnā darbojās M. E. Hallartes (1683 - 1750) izveidotais brāļu draudzes seminārs, kura audzēkņi vēlāk strādāja par skolotājiem tuvējo pagastu un draudzes skolās.

Brežas skolas rija. Tagad apskatāma Latvijas Brīvdabas etnogrāfijas muzejā.

ā€¦ and 16 more paragraphs

Pārgaujas fotogrāfi

Gaismas rakstītāji

Par vienu no 19. gadsimta nozÄ«mÄ«gākajiem notikumiem tiek uzskatÄ«ta fotogrāfijas atklāŔana. Bet interesanti, ko tad Ä«sti nozÄ«mē mums visiem ikdienā tik pierastais vārds? Vairāk nekā pirms simts gadiem RÄ«gas LatvieÅ”u BiedrÄ«bas ZinÄ«bu komisijas izdotajā Konversācijas vārdnÄ«cas 1. sējumā (1906.), lasÄ«tājiem dots Ŕāds skaidrojums: ā€ž[..] fotogrāfija ā€“ no grieÄ·u valodas vārda photos ā€“ gaisma un graphein ā€“ rakstÄ«t. Ārpasaules attēlu radÄ«Å”ana ar gaismas palÄ«dzÄ«bu [..]ā€.

Jāprecizē, ka fotogrāfijas pirmatklājēja Luija Žaka Mandesa Dagēra (1787.-1851.) vārdu vēl ilgi mÅ«su pusē nezinās, lai gan lielākajās Eiropas un pamazām arÄ« Krievijas impērijas ekonomiski aktÄ«vākajās pilsētās jau parādÄ«jās un darbÄ«bu uzsāka pirmie fotogrāfi jeb dagerotipisti. Pārsvarā iebraucēji, sveÅ”tautieÅ”i, francūži un vācieÅ”i, kuri 19. gs. 50. ā€“ 60. gados foto darbnÄ«cas ā€“ laboratorijas atvēra RÄ«gā un Tērbatā (Tartu), nepaguruÅ”i strādājot ar tā laika tehnisko novitāti ā€“ dagerotipiiju. Tas bijis visai dārgs un laikietilpÄ«gs process, tāpēc sevi iemūžināt uz abām pieminētajām pilsētām tālajā ceļā devās tikai paÅ”i turÄ«gākie Valmieras apriņķa muižnieki un uzņēmÄ«gākie Valmieras vācu pilsoņi ar Ä£imenēm.

ā€¦ and 19 more paragraphs

Pārgaujai ā€“ 90. Gaujas krastā dzimusÄ«.

Skaista. Valmieras dzelzceļa stacija, 1930. gadi

Pateicoties dzelzceļam

NākoŔās pilsētas daļas saimniecisko izaugsmi paātrināja platsliežu RÄ«gas ā€“ Pleskavas dzelzceļŔ, kuru izbÅ«vēja 1889.g. cauri toreizējiem Kauguru muižas un ā€žGaidesā€ mājas tÄ«rumiem. Gan paÅ”i valmierieÅ”i, gan tuvējo pagastu iedzÄ«votāji ātri vien novērtēja jaunās vilcienu satiksmes ērtÄ«bas. Dažu stundu laikā, bez pārsÄ“Å”anās, varēja aizbraukt ar dzelzs bāni uz RÄ«gu, CēsÄ«m, Siguldu. NākoÅ”ie studenti varēja izmēģināt laimi mācÄ«bās, dodoties uz studijām Tērbatā (Tartu). Pa dzelzceļu piegādāja preces vietējiem uzņēmējiem un tirgotājiem. Izmantojot dzelzceļa priekÅ”rocÄ«bas, nosÅ«tÄ«ja vajadzÄ«gās kravas uz igauņu vai krievu zemēm. Tie, kas izkāpa no vilciena, lai nokļūtu 2 kilometrus lÄ«dz Valmierai, izmantoja ormaņu pakalpojumus. TaupÄ«gākie varēja ceļu mērot ar kājām pa smilÅ”aino, priežu ieskauto ceļu, - vēlāko Stacijas ielu. Ap dzelzceļa staciju pamazām izauga un izveidojās apdzÄ«vota vieta Kārliena jeb Karlovka, bet Gaujas kreisajā krastā Pārgauja.

ā€¦ and 26 more paragraphs