par KampÄm
TieÅ”i tÄ, Reinis ir Andreja Kampes (vecÄkÄ) Ä£imenÄ 5. bÄrns, viÅa vÄktÄs gliemju un fosÄ«lo zivju kolekcijas joprojÄm glabÄ Dabas un LU muzeji.
Bet Priekuļos dzimuÅ”o DÄvida un KÄrļa Kampes (www.letonika.lv/groups/defaultā¦) radniecÄ«bu ar Andreju Kampi gan nav izdevies noskaidrot.
par KampÄm
Reini Kampe visticamÄk arÄ« nÄk no Kampes dzimtas ā CÄsu apriÅÄ·a Priekuļu pagasta. Tas varÄtu bÅ«t mana stÄsta varoÅa Andreja Kampes radinieks. PaÅ”am Andrejam Kampem bija 8 bÄrni; viÅa brÄļiem pÄc manÄm ziÅÄm pÄcnÄcÄju nebija.
1721. gadÄ Krievijas cars PÄteris I izdeva ukazu par aptieku dibinÄÅ”anu. ValmierÄ pirmo aptieku atvÄra vÄcu tautÄ«bas aptiekÄrs Reihenavs (Johans VolrÄts Reihenau) , Gados vÄl jaunais censonis uz mazÄs, provinciÄlÄs pilsÄtiÅas iedzÄ«votÄju fona izcÄlÄs ar izglÄ«tÄ«bu un Eiropas apceļotÄja pieredzi. 1747. gadÄ savÄ dzimtenÄ - PrÅ«sijÄ aizstÄvÄjis doktora disertÄciju par plauÅ”u uzbÅ«vi. IegÅ«stot doktora grÄdu, uzsÄcis ceļojumu pa VÄciju, ItÄliju un Franciju. 1751. gadÄ VolrÄts iestÄjas krievu armijas dienestÄ pie grÄfa K. ZÄ«versa.
Krievija sagaidÄ«ja ne vien ar lielu aukstumu, skarbiem dzÄ«ves apstÄkļiem, bet arÄ« ar sarežģījumiem profesionÄlajÄ karjerÄ. Tikai pÄc Ä«paÅ”a un ļoti grÅ«ta eksÄmena vairÄku profesoru klÄtbÅ«tnÄ, neatlaidÄ«gais prÅ«sis kļūst par kara hospitÄļa Ärstu un anatomijas pasniedzÄju. PÄterburga tomÄr nevilina, arÄ« atalgojums nav gluži cerÄtais. Ko darÄ«t? Reihenavs saÅem uzaicinÄjumu doties lÄ«dzi savam labvÄlim, grÄfam ZÄ«versam uz tÄlo Vidzemi un, iespÄjams, tieÅ”i ar viÅa finansiÄlo atbalstu un ietekmi, 1755. gada nogalÄ saÅem privilÄÄ£iju aptiekas ierÄ«koÅ”anai. Divus mÄneÅ”us vÄlÄk, 1756. gada 1. februÄrÄ«, nopÄrk mÄju no bÄrddziÅu un Ä·irurgu cunftes meistara Johana Nikolaja Å varca.
Par Latviju!
Labdien!
Man radusies interese par Reini Kampi (1910ā1994), kas studÄja LU MatemÄtikas un dabaszinÄ«bu fakultÄtÄ, vÄlÄk dzÄ«voja ASV. Vai Jums ir kÄdas ziÅas par Å”o cilvÄku?
PirmÄs skolas VidzemÄ dibinÄtas jau zviedru laikos 17. gadsimtÄ, bet 1632. gadÄ ValmierÄ atvÄrta zemnieku jeb ānevÄcuā skola latvieÅ”iem. TÄs nams nodedzis Ziemeļu kara laikÄ (1707. g.). VÄlÄk Å”o skolu pÄrcÄla Ärpus pilsÄtas, uz BrÄžu riju. Å ajÄ vietÄ draudzes skola pastÄvÄja lÄ«dz pat 1929. gadam. No 1738. - 1743. g. ValmierÄ, Gaujas krastÄ, JÄra kalnÄ darbojÄs M. E. Hallartes (1683 - 1750) izveidotais brÄļu draudzes seminÄrs, kura audzÄkÅi vÄlÄk strÄdÄja par skolotÄjiem tuvÄjo pagastu un draudzes skolÄs.
Par vienu no 19. gadsimta nozÄ«mÄ«gÄkajiem notikumiem tiek uzskatÄ«ta fotogrÄfijas atklÄÅ”ana. Bet interesanti, ko tad Ä«sti nozÄ«mÄ mums visiem ikdienÄ tik pierastais vÄrds? VairÄk nekÄ pirms simts gadiem RÄ«gas LatvieÅ”u BiedrÄ«bas ZinÄ«bu komisijas izdotajÄ KonversÄcijas vÄrdnÄ«cas 1. sÄjumÄ (1906.), lasÄ«tÄjiem dots Å”Äds skaidrojums: ā[..] fotogrÄfija ā no grieÄ·u valodas vÄrda photos ā gaisma un graphein ā rakstÄ«t. Ärpasaules attÄlu radÄ«Å”ana ar gaismas palÄ«dzÄ«bu [..]ā.
JÄprecizÄ, ka fotogrÄfijas pirmatklÄjÄja Luija Žaka Mandesa DagÄra (1787.-1851.) vÄrdu vÄl ilgi mÅ«su pusÄ nezinÄs, lai gan lielÄkajÄs Eiropas un pamazÄm arÄ« Krievijas impÄrijas ekonomiski aktÄ«vÄkajÄs pilsÄtÄs jau parÄdÄ«jÄs un darbÄ«bu uzsÄka pirmie fotogrÄfi jeb dagerotipisti. PÄrsvarÄ iebraucÄji, sveÅ”tautieÅ”i, francūži un vÄcieÅ”i, kuri 19. gs. 50. ā 60. gados foto darbnÄ«cas ā laboratorijas atvÄra RÄ«gÄ un TÄrbatÄ (Tartu), nepaguruÅ”i strÄdÄjot ar tÄ laika tehnisko novitÄti ā dagerotipiiju. Tas bijis visai dÄrgs un laikietilpÄ«gs process, tÄpÄc sevi iemūžinÄt uz abÄm pieminÄtajÄm pilsÄtÄm tÄlajÄ ceÄ¼Ä devÄs tikai paÅ”i turÄ«gÄkie Valmieras apriÅÄ·a muižnieki un uzÅÄmÄ«gÄkie Valmieras vÄcu pilsoÅi ar Ä£imenÄm.
NÄkoÅ”Äs pilsÄtas daļas saimniecisko izaugsmi paÄtrinÄja platsliežu RÄ«gas ā Pleskavas dzelzceļŔ, kuru izbÅ«vÄja 1889.g. cauri toreizÄjiem Kauguru muižas un āGaidesā mÄjas tÄ«rumiem. Gan paÅ”i valmierieÅ”i, gan tuvÄjo pagastu iedzÄ«votÄji Ätri vien novÄrtÄja jaunÄs vilcienu satiksmes ÄrtÄ«bas. Dažu stundu laikÄ, bez pÄrsÄÅ”anÄs, varÄja aizbraukt ar dzelzs bÄni uz RÄ«gu, CÄsÄ«m, Siguldu. NÄkoÅ”ie studenti varÄja izmÄÄ£inÄt laimi mÄcÄ«bÄs, dodoties uz studijÄm TÄrbatÄ (Tartu). Pa dzelzceļu piegÄdÄja preces vietÄjiem uzÅÄmÄjiem un tirgotÄjiem. Izmantojot dzelzceļa priekÅ”rocÄ«bas, nosÅ«tÄ«ja vajadzÄ«gÄs kravas uz igauÅu vai krievu zemÄm. Tie, kas izkÄpa no vilciena, lai nokļūtu 2 kilometrus lÄ«dz Valmierai, izmantoja ormaÅu pakalpojumus. TaupÄ«gÄkie varÄja ceļu mÄrot ar kÄjÄm pa smilÅ”aino, priežu ieskauto ceļu, - vÄlÄko Stacijas ielu. Ap dzelzceļa staciju pamazÄm izauga un izveidojÄs apdzÄ«vota vieta KÄrliena jeb Karlovka, bet Gaujas kreisajÄ krastÄ PÄrgauja.