SvÄtku noskaÅÄ aizritÄjusi proklamÄÅ”anas atceres nedÄļa, kuras laikÄ pieminÄjÄm tos, kuri savulaik bijuÅ”i klÄt tÄs izveidÄ pirms deviÅdesmit pieciem gadiem. GandrÄ«z neticami, bet tÄ tolaik pastÄvÄja vien dažu desmitu patriotu izlÄmÄ«bÄ un redzÄjumÄ par vienotu teritoriju, brÄ«vu no vÄcu un lielinieku karaspÄka. JaunÄ valdÄ«ba darbojÄs Pagaidu valdÄ«bas statusÄ. IespÄju formÄt nacionÄlo armiju nÄcÄs meklÄt Ärpus Latvijas. 1919. gadÄ simtiem vÄ«ru devÄs cÄ«ÅÄ par jauno valsti. Dramatisma pilns aizritÄs oktobris, pienÄks novembris. IzŔķiroÅ”ajÄs cÄ«ÅÄs pret Bermonta ā Avalova karaspÄku piedalÄ«jÄs arÄ« mÅ«su novadnieks, Valmieras pagastÄ dzimuÅ”ais BrÄ«vÄ«bas cÄ«Åu dalÄ«bnieks, pirmais Latvijas armijas virspavÄlnieks, LÄÄplÄÅ”a kara ordeÅa kavalieris DÄvids SÄ«mansons (DÄvis Simonsons; 1859-1933).
BÄrnÄ«ba
ViÅa dzÄ«ves ceļŔ sÄcies netÄlu no toreizÄjÄs apriÅÄ·a pilsÄtas Wolmar. VietÄjÄs luterÄÅu draudzes jaundzimuÅ”o reÄ£istra ieraksts liecina, ka 1859.g. 23. martÄ (pÄc j. st. 4. aprÄ«lÄ«), septiÅos no rÄ«ta, Valmiermuižas PÄ«lÄtÄ piedzimis PÄtera un Annas SÄ«manson dÄls DÄvis (Dahw SihmanĆon). KÅ«mÄs PÄteris LodziÅÅ” no CinÄta , LÄ«ze Grasman no Liberta , DÄvis KociÅÅ” no PÄ«lÄta. JÄteic, ka paÅ”as mÄjas ar senu vÄsturi, jo pastÄvÄjuÅ”as kopÅ” zviedru valdÄ«Å”anas laikÄ; zeme nedevusi lielu ražu, jo tÄ bijusi slikta un neiekopta. Kad Valmieras muiÅ¾Ä (Wolmarshof) pieŔķirti uzvÄrdi, pie visai neparasta, bet skanÄ«ga uzvÄrda saistÄ«bÄ ar BÄ«beles rakstiem, ticis toreizÄjais mÄju saimnieks PÄ«lÄta DÄvis, kurÅ” sevi liek pagasta ruļļos rakstÄ«t kÄ Ponciju! TrÄ«sdesmit gadus vÄlÄk, kad tur jau mÄ«t pusgraudnieku SÄ«mansonu lielÄ Ä£imene, muiža par saimnieku PÄ«lÄtÄ ielikusi JÄni Pagastu no JaunkaritÄna. PÄrlapojot Valmieras ā Valmiermuižas latvieÅ”u draudzei piederoÅ”o mÄju pÄrlÅ«ku (1847-1869), redzams, ka nÄkoÅ”Ä Ä£enerÄla vecÄkiem rÅ«pju netrÅ«cis, jo tÄvam PÄterim (1818.), mÄtei Annai (1820.), dzimuÅ”ai RadziÅ, jÄsarÅ«pÄ maizes rieciens kuplajam bÄrnu pulciÅam: Annas vecÄkajam dÄlam PÄterim LodziÅam (1840.) un abu kopÄ«gajiem bÄrniem: LÄ«zei (1843.), MÄrcim (1847.), Marei (1849.), JÄnim (1852.), KristÄ«nei (1856.). 1859. gada JurÄ£i divkÄrt priecÄ«gi ā i` jauna mÄjvieta, i` puiÅ”elis klÄt. Annai jau septÄ«tais! Liktenis sÅ«ta bargus pÄrbaudÄ«jumus vienu aiz otra. JÄpÄrdzÄ«vo dvÄ«nÄ«Å”u Annas un JÄÅa (1862.), dÄliÅa KÄrļa (1865.) zaudÄjums. PÄdÄjÄ no atvasÄm, kas piedzims PÄ«lÄtÄ, bÅ«s pastarÄ«te KarlÄ«ne (1868.). 1869. gada pavasarÄ« SÄ«mansoni salÄ«gst pie cita saimnieka, poÅ”oties ceļam uz jaunajÄm mÄjÄm ar cerÄ«gu nosaukumu - BrÄ«numi.
CeÄ¼Ä uz mÄÅki
BrÄļi un mÄsas pÄc iesvÄtÄ«bÄm devuÅ”ies paÅ”i pelnÄ«t iztiku. Pie vecÄkiem palikuÅ”i vien jaunÄkie. ArÄ« DÄvis izvÄles priekÅ”Ä. SÄkt kalpa gaitas pie sveÅ”iem ļaudÄ«m? ViÅÅ” izlemj doties uz Limbažu apriÅÄ·a skolu, pÄc kuras beigÅ”anas 1880. gadÄ kÄ brÄ«vprÄtÄ«gais iestÄjoties armijÄ, norÄ«kots dienestam 115. Vjazmas pulkÄ. Tas dod tiesÄ«bas pÄc gada uzsÄkt mÄcÄ«bas RÄ«gas junkurskolÄ, kuru topoÅ”ais militÄrdarbinieks pabeidz 1883. gadÄ kÄ praporŔķiks (viszemÄkÄ virsnieka dienesta pakÄpe Krievijas armijÄ preciz.) KÄpÄc jauneklis izvÄlÄjÄs militÄro karjeru? Dienests varÄja nodroÅ”inÄt samÄrÄ augstu izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni un sabiedrisko stÄvokli: 19. gadsimta 70. gados lÄ«dzÄs karaskolÄm, kurÄs uzÅÄma vienÄ«gi muižniekus un aristokrÄtus, izveidotajÄs junkuru skola, kurÄ uzÅÄma jaunekļus arÄ« ar zemÄku sociÄlo izcelÅ”anos. VÄl viens svarÄ«gs motivÄcijas faktors SÄ«mansonam ā iespÄja mainÄ«t sabiedrisko stÄvokli. IestÄÅ”anÄs kara skolÄ lauksaimnieka dÄlam no daudzbÄrnu Ä£imenes nozÄ«mÄja ļoti daudz, - ne vien pamatotu vecÄku lepnumu, bet arÄ« bezmaksas mÄcÄ«bas, jo izdevumus pilnÄ«bÄ sedza valsts. Dienests kÄjnieku daļÄs mijÄs ar mÄcÄ«bÄm Ä¢enerÄlÅ”tÄba akadÄmijÄ no 1891. lÄ«dz 1894. gadam PÄterburgÄ, papildinot un pilnveidojot teorÄtiskÄs zinÄÅ”anas. TÄs pielietot nÄkas desmit gadus vÄlÄk, karÄ pret JapÄnu (1904.), kurÄ, bÅ«dams jau apakÅ”pulkvedis, komandÄ bataljonu. KaujÄs smagi kontuzÄts, pÄc atveseļoÅ”anÄs norÄ«kots Å”tÄba darbÄ. 1910. g. pieŔķirta pulkveža pakÄpe, 1912. gada aprÄ«lÄ« iecelts par 66. Butirskas kÄjnieku pulka komandieri. 1. Pasaules karÄ apliecina sevi kÄ lielisku stratÄÄ£i frontes pozÄ«cijÄs: 1915. g. maijÄ Ä£enerÄlmajora pakÄpe un rÄ«kojums, 1916. gada decembrÄ« pÄrÅemt 17. kÄjnieku divÄ«zijas 2. brigÄdes vadÄ«bu. KomandÄ Kalugas atseviŔķo brigÄdi, 135. divÄ«ziju, 4. AtseviŔķo divÄ«ziju. Apbalvots ar StaÅislava I, III Ŕķiras, Vladimira III, IV Ŕķiras ordeÅiem, SvÄtÄ Jura ordeÅa zobenu. DrÄ«z tomÄr kaujÄs ar vÄcieÅ”iem iegÅ«tÄs kontÅ«zijas liek sevi manÄ«t, un 1917. gada oktobrÄ« Ä£enerÄlis dienestu atstÄj. DzÄ«vo kÄdu laiku VitebskÄ, tad OrlÄ, bet 1919. gada 8. janvÄrÄ«, pÄc daudzu gadu prombÅ«tnes, atgriežas RÄ«gÄ. PavasarÄ« klusi nosvin seÅ”desmit. Tas nav ŔķÄrslis, lai jau 6. jÅ«nijÄ iestÄtos AtseviŔķajÄ latvieÅ”u brigÄdÄ, kuru komandÄ trikÄtietis, pulkvedis J. Balodis.
NemierÄ«gÄs dienas
Latvijas Pagaidu valdÄ«bas pamatuzdevums ā vienotas armijas izveidoÅ”ana. D. SÄ«mansona kandidatÅ«ra izrÄdÄ«jÄs vispiemÄrotÄkÄ armijas virspavÄlnieka postenim. Liela nozÄ«me ne vien augstajai dienesta pakÄpei, bet arÄ« izglÄ«tÄ«bai, Å”tÄba darba un kauju pieredzei. AtvaļinÄtais Ä£enerÄlis 10. jÅ«lijÄ iecelts par virspavÄlnieku, bet dažas dienas vÄlÄk, no 15. jÅ«lijÄ lÄ«dz 10. oktobrim pilda arÄ« Tautas apsardzÄ«bas ministra pienÄkumus. UzsÄk brigÄžu pÄrveidoÅ”anu par Vidzemes un Kurzemes divÄ«zijÄm, Latgales divÄ«zijas formÄÅ”anu. SteidzÄ«gi nÄcÄs risinÄt apgÄdes, tehniskÄs, mobilizÄcijas, apbruÅojuma, uztura un citus ar armiju saistÄ«tus jautÄjumus. Latgales frontÄ pret lieliniekiem stÄvoklis nostabilizÄjÄs. PÄc RÄ«gas atstÄÅ”anas Jelgavas apkÄrtnÄ izvietojuÅ”Äs vÄcu armijas daļas nebÅ«t nesteidzÄs atstÄt Latvijas teritoriju, kaut to paredzÄja noslÄgtais Strazdumuižas pamiers. 21. septembrÄ« Ä£enerÄlis R. fon der Golcs noslÄdza lÄ«gumu ar jaunizveidotÄs Rietumkrievijas brÄ«vprÄtÄ«go armijas komandieri ā pulkvediBermontu. Nu vÄcieÅ”iem vairs nekur nebija jÄbrauc, jo viÅi kļuvuÅ”i par krievu brÄ«vprÄtÄ«gajiemā¦ D. SÄ«mansons dara visu iespÄjamo, lai pastiprinÄtu RÄ«gas aizsardzÄ«bu no dienvidiem, turpretÄ« Pagaidu valdÄ«ba uzskata, ka galvenais ir ievÄrot Sabiedroto norÄdÄ«jumus, saskaÅÄ ar kuriem jÄcÄ«nÄs pret lieliniekiem (komunistiem). VirspavÄlnieka konflikts ar valdÄ«bu samilzt un 10. septembrÄ« apsardzÄ«bas ministra pienÄkumus pÄrÅem valdÄ«bas galva K. Ulmanis. KÄ sekas, - aktivitÄtes Latgales frontÄ, brÄ«dÄ«, ka dienvidos skaidri jauÅ”ams bermontieÅ”u uzbrukums. SÄ«mansons dodas uz J. Baloža Å”tÄbu, lai izskaidrotu draudoÅ”o situÄciju, taÄu netiek uzklausÄ«ts. CÄ«Åas LatgalÄ kalpo kÄ mudinÄjums Bermontam sÄkt uzbrukumu RÄ«gai. Divas dienas ā 8. un 9. oktobrÄ« ā izdodas sekmÄ«gi atvairÄ«t nepÄrtrauktos uzbrukumus, taÄu jau 9. oktobra vakarÄ Dienvidu frontes pavÄlnieks, pulkvedis JorÄ£is ZemitÄns pÄkÅ”Åi dod pavÄli atkÄpties, atstÄt RÄ«gu un ieÅemt pozÄ«cijas pie Juglas tilta; valdÄ«ba steigÅ”us evakuÄjÄs uz CÄsÄ«m. ZemitÄns nosÅ«ta igauÅiem telegrammu ar lÅ«gumu pÄc palÄ«dzÄ«bas.
CÄ«ÅÄ pret ienaidnieku
Ä¢enerÄlim ar Å”tÄbu 9. oktobra vÄlÄ vakarÄ ieradoties TorÅkalnÄ, lai izvÄrtÄtu patieso situÄciju, nÄkas konstatÄt, ka pozÄ«cijas jau atstÄtasā¦ Par laimi, pretinieks pÄc nogurdinoÅ”Äm kaujÄm neriskÄ nakts laikÄ ienÄkt pilsÄtÄ. PÄc Ä«sas apspriedes, virspavÄlnieks pieÅem lÄmumu: pirmkÄrt, tÄlÄka TorÅkalna aizstÄvÄÅ”ana nav iespÄjama; otrkÄrt, jÄatstÄj visa PÄrdaugava, treÅ”kÄrt, jÄsÄk atkÄpÅ”anÄs no labÄ flanga un jÄnotur pieejas tiltiem, turpat koncentrÄt visu artilÄriju tiltu aizsardzÄ«bai, kÄ arÄ« uz Juglas tilta organizÄt bÄgļu plÅ«smu. Å o plÄnu nekavÄjoties sÄk realizÄt un, kad 10. oktobra rÄ«tÄ PÄrdaugavÄ pie tiltiem parÄdÄs vÄcu bruÅumaŔīnas, tÄs sagaida ar lielgabalu Å”ÄviÅiem, bet kÄjnieki ieÅem norÄdÄ«tÄs pozÄ«cijas Daugavas krastÄ. BruÅoto spÄku vadÄ«tÄja rÄ«cÄ«bu Å”ajÄs oktobra dienÄs vÄlÄk vÄrtÄs dažÄdi ā no cildinÄjuma augstajam profesionÄlismam un droÅ”sirdÄ«bai lÄ«dz politiÄ·u skepsei. VeselÄ«bas stÄvokļa dÄļ 16. oktobrÄ« virspavÄlnieks atteicÄs no amata. PÄdÄjÄ pavÄlÄ viÅÅ” Ä«paÅ”i pateicÄs Å”tÄba pulkvežleitnantam KalniÅam āpar viÅa pÅ«liÅiem armijas organizÄÅ”anas un vadÄ«Å”anas darbÄā, divÄ«ziju komandieriem, daļu un pÄrvalžu priekÅ”niekiem, kÄ arÄ« āvisiem virsniekiem un kareivjiem, kas ar tÄdu paÅ”uzupurÄÅ”anos atdod spÄkus un dzÄ«vÄ«bu par tÄvijas labklÄjÄ«buā. AtzÄ«stot nopelnus Latvijas labÄ, tiesa gan septiÅus gadus vÄlÄk (1926.), ar kÄrtas Nr. 1999., SÄ«mansonam pieŔķir LÄÄplÄÅ”a kara ordeni.
Mūža nogalÄ
Ä¢enerÄli ieskaita AizsardzÄ«bas ministrijas rezervÄ. No 1920. gada decembra ministrijas padomes loceklis. 1924. gadÄ iecelts par padomes priekÅ”sÄdÄtÄja vietas izpildÄ«tÄju, taÄu darba pienÄkumiem svÄ«tru pÄrvelk slimÄ«ba. PÄdÄjie mūža gadi nav viegli. Ärsti 1932. gada vasarÄ konstatÄja artÄriju sklerozi. DrÄ«z vien vajadzÄja doties ilgstoÅ”i ÄrstÄties RÄ«gas Kara slimnÄ«cÄ. āTur atrazdamies, Ä£enerÄlis aktÄ«vi interesÄjÄs par Ärpasauli: lasÄ«ja laikrakstus un grÄmatas, labprÄt tikÄs un sarunÄjÄs ar apmeklÄtÄjiem, sekoja armijas dzÄ«vei, atcerÄjÄs savas dienesta gaitas un Latvijas tapÅ”anuā (Treijs R. Latvijas Ä£enerÄļi (1918-1940). Armijas komandieri un Å”tÄba priekÅ”nieki. RÄ«ga, 2006.) VeselÄ«bas stÄvoklis 1933. gada janvÄrÄ« strauji pasliktinÄjÄs, 13. janvÄrÄ« slÄdzot acis uz mūžu. Nekrologus aizgÄjÄjam publicÄ armijas laikraksts āLatvijas Kareivisā, rakstot: āLatvijas valsts un armija ir daudz pateicÄ«bas parÄdÄ Å”im cÄlajam latvju karavÄ«ram, kas jau tuvu sava mūža noslÄgumam ar Ä«stu uzticÄ«bu un nodoÅ”anos atdevÄs jaunÄs valsts un armijas tik atbildÄ«gajam darbam. Visi, kas viÅu pazina, kas redzÄja viÅa darbu, patieso vÄ«riŔķību, lielo pienÄkuma apziÅu un krietnumu, paturÄs viÅu jo sirsnÄ«gÄ piemiÅÄā. CÄ«Åubiedrs, Ä£enerÄlis E. KalniÅÅ” atcerÄs, kaā D. SÄ«mansonam pilnÄ«gi sveÅ”a bija vÄlÄÅ”anÄs bÅ«t populÄram, spÄlÄt liela sabiedriska darbinieka vai karavadoÅa lomu. Ä¢enerÄlis mÄ«lÄjis privÄtajÄ dzÄ«vÄ vienkÄrŔību un pieticÄ«buā. DÄvidu SÄ«mansonu apbedÄ«ja RÄ«gÄ, BrÄļu kapos.
IzskaÅÄ
Lai gan oficiÄli Ä£imeni SÄ«mansons nenodibinÄja, savulaik uzÅÄmies rÅ«pes par JevgeÅiju TeļeÅ”Åikovu (1888.), kura 1908. gadÄ apprecÄjÄs ar latvieÅ”u tautÄ«bas topoÅ”o kara topogrÄfu, Elejas pagasta Audruves muižas amatnieka Ä£imenÄ dzimuÅ”o Žani Bergu. VisticamÄk, ka jaunie iepazinÄs RÄ«gÄ, kur pÄc topogrÄfu skolas PÄterburgÄ beigÅ”anas (1905.) lÄ«dz 1915. dienÄja kara topogrÄfu nodaļÄ. ŽaÅa Berga (1883-1966) dienesta gaitas aizritÄja gan 1.Pasaules kara frontÄ, gan SarkanajÄ armijÄ; no 1918. gada ieÅÄmis dažÄdus amatus Pulkovas observatorijÄ un topogrÄfu korpusÄ HarkovÄ. IlÅ«ziju par boļŔeviku laimes zemi nav, un tÄpÄc 1921.g. martÄ atgriežas LatvijÄ. Te karjera strauji iet augÅ”up un jau no 1933. armijas Å”tÄba Ä¢eodÄzijas ā topogrÄfijas daļas priekÅ”nieks, 1938. gada aprÄ«lÄ«, pulkveža pakÄpÄ, atvaļinÄjies sakarÄ ar maksimÄlÄ vecuma sasniegÅ”anu (Latvijas armijas augstÄkie virsnieki 1918-1940: biogrÄfiskÄ vÄrdnÄ«ca. RÄ«ga, 1998.). NatÄlijas un ŽaÅa laulÄ«bÄ piedzimst dÄls Nikolajs (1910.). OtrÄ pasaules kara gados Ä£enerÄlim SÄ«mansonam tuvo cilvÄku likteÅi bÅ«s dažÄdi: Bergi 1944. izceļoja uz VÄciju. Znots Žanis mirst 1966.g. MinhenÄ, par JevgÄÅijas dzÄ«ves nogali precÄ«zu ziÅu trÅ«kst. MazdÄls Nikolajs dienÄjis latvieÅ”u leÄ£ionÄ, par Å”o faktu tiek sodÄ«ts ar ilgiem gadiem apcietinÄjumÄ padomju soda nometnÄs. AizsaulÄ aizgÄjis 1985.gadÄ. Tikai nedaudz pietrÅ«ks, lai pats varÄtu pÄrliecinÄties, ka viÅa mÄtes audžutÄvu godinÄs kÄ gados vecÄko LÄÄplÄÅ”a kara ordeÅa kavalieri un cildinÄs SÄ«mansona Ä«paÅ”os nopelnus Bermonta sakauÅ”anÄ. Un vÄl, - 10. oktobrÄ« Limbažos, BaumaÅu KÄrļa laukumÄ, NacionÄlo bruÅoto spÄku komandieris Raimonds Graube kopÄ ar AizsardzÄ«bas ministrijas parlamentÄro sekretÄru Veiko SpolÄ«ti svinÄ«gi atklÄja tÄlnieka JÄÅa Strupuļa veidoto piemiÅas zÄ«mi. 2014. gadÄ lauksaimnieka dÄlam no PÄ«lÄta -155. Vai sarÅ«pÄsim piemiÅas zÄ«mi arÄ« pie viÅa dzimtajÄm mÄjÄm? GaidÄ«sim!
IngrÄ«da ZÄ«riÅa
Valmieras muzeja
VÄstures nodaļas vadÄ«tÄja