Sudraba lira

  • Explicitly tagged cards
  • KultÅ«ras un sabiedriskās dzÄ«ves aizsākumi pilsētā un Valmieras apriņķī 19.gs.b.-20. gs. 1. pusē

    Izdzied tauta mūžu savu

    Dziesmu tēvs. Jānis Cimze, 1870. gadi.

    Varam lepoties ne vien ar savas pilsētas, bet arÄ« ar kādreizējā Valmieras apriņķa vēsturi, jo tas jau 19. gadsimtā kļuva par latvieÅ”u dziesmu svētku un teātra Ŕūpuli: 1818. gada vasarā Dikļu muižā notikusi pirmā latvieÅ”u teātra izrāde, bet gandrÄ«z pēc pusgadsimta, 1864. gada 21. jÅ«nijā Dikļu draudzes mācÄ«tājs J. Neikens (1826-1868) sarÄ«ko dziesmu svētkus. KlausÄ«tājus priecēja seÅ”u apkārtējo draudžu vÄ«ru kori. Pēc J. Neikena ierosmes 1865. gada vasarā dziesmu diena ieskandēta Bauņu muižas parkā. SkatÄ«tāju salasÄ«jies pulka, ap 3000, bet dziesmas vien dažas latviskiā€¦ Tam arÄ« skaidrojums. Koru repertuārs pamatā vācu mēlē. Situācija mainās lÄ«dz ar latvieÅ”u koru dziesmu krājuma ā€žDziesmu rotaā€ (1872.) iznākÅ”anu. Tā kārtotājs Jānis Cimze (1814-1891). Tautasdziesmu melodiju vācējs un apdarinātājs, pedagogs. Vidzemes draudzes skolotāju semināru Valmierā un Valkā (1839.-1849.; 1849.-1881) vadÄ«tājs; mazāk zināms, ka tieÅ”i Cimze veicinājis kora dziedāŔanas veidu a cappella (Cappella no itāļu valodas ā€“ dziedājums tikai balsÄ«m, bez instrumentālā pavadÄ«juma) veida izkopÅ”anu.

    ā€¦ and 20 more paragraphs

    Id

    • 913