Valmieras vēsturiskās kartes

„Lai kas tu būtu, padomniek, ieejot rātsnamā izpildīt savu pienākumu, atstāj aiz durvīm savu privāto dzīvi un tās vajadzības, dusmas, netaisnību, naidīgumu, savtību, draudzību, vēlmi izpatikt; pakļauj sevi un savas vajadzības kopienas vajadzībām, jo, kāds tu esi pret citiem – taisnīgs vai netaisnīgs, - tu stāvēsi Dievišķās tiesas priekšā”
Uzraksts virs rātes zāles durvīm Tallinas rātsnamā

Sākums

Valmieras vēstures ritējums laika gaitā bijis ļoti mainīgs. Pārticība miera gados mijusies ar postu un iznīcību daudzajos karos. 14. gadsimtā, (1323.) dokumentos pirmo reizi tiek minēta pilsētas pārvalde rāte ar vienu birģermeistaru un četriem palīgiem rātskungiem, sekretāru un bendi. Salīdzinot ar mūsdienu Eiropas Savienības tirdzniecības iespējām, būdama Hanzas savienības locekle no 1365. gada, jau komunicējusi ar Krievu zemēm un daļu Eiropas. Minētajā savienībā tolaik ietilpa ne tikai īstās, balsstiesīgās pilsētas, bet arī nelielās pilsētiņas, baudot visas lielo tirdzniecības pilsētu priekšrocības. Ordeņa piešķirtās Rīgas tiesības, kā arī tirdznieciskie sakari ar Pleskavu un Novgorodu, igauņu Tērbatu un Rēveli, Pērnavu un Vīlandi veicināja ekonomisko uzplaukumu. Interesanti būtu „ceļojot laikā” un uzzināt, - tieši kur pulcējās rātskungi, pilsētas viesi un svešzemju tirgotāji? Vācbaltu literāts Vilhelms Heine savā darbā „Piezīmes Valmieras vēsturei” (Rīga,1893.) uzskaitījis no 1374. līdz 1468. gadam gandrīz divus desmitus rātskungu, tomēr precīzu ziņu par rātsnama celšanas gadu un plānojumu viduslaikos, nav.

Saistībā ar Ziloņu ielas nosaukuma izcelsmi: tagadējās Ziloņu ielas vārds savulaik cēlies no kādreizējā senā viduslaiku pilsētas aizsargbūves (bastiona) kā Zilais bastions (Blaue Bastion). Uz tā 1914.g . uzcelta slimnīca; tagad joprojām darbojas veselības centrs „Bastions”, Bastiona ielā Nr. 24.

Ielas oficiālais nosaukums Blaue Bastion piešķirts 19. gadsimtā. Lai to atšķirtu no netālās, bet svarīgākās Bastiones ielas (Die Baβtion Strasse) un nogādātu pasta sūtījumus uz mājām, uz vēstulēm, pastkartēm un sūtījumiem rakstīja namīpašnieka uzvārdu un mājas kārtas numuru; piemēram „Pēteris Neļķe Die Bl. Baβtion Strasse 1”. Divdesmitā gadsimta sākuma (1908.) Valmieras plānā, mērnieks ielas nosaukums vēl vairāk vienkāršojis uz „Blaue Strasse Domājams, ka jau 1. Pasaules kara gados (1915-1917) vāciskais nosaukums jau nomainīts pret latvisko „Ziloņu”, kuru ikdienā jau savus pārdesmit gadus lietoja vienkāršie pilsētas latviešu tautības iedzīvotāji.

Ne Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, ne vācu okupācijas un pēckara gados ielas nosaukums nemainījās. Bet interesants man šķita fakts, ka vienīgajā - 1980. to g. sāk. Valmieras aeroģeodēziskajā kartē, kur ielu nosaukumi ir krievu valodā , redzama arī „ул. Зилоню” pie Dzirnavu ezeriņa „озеро Дзирнаву”.