New tags here
Nodievu māja
Pēteris Voldemārs Nodievs
Lucas skvērs
Milda Nodieva
Zāles
Priedes guļbaļķi
Krusta pakŔi
Koka ēka
Ilmārs Dirveiks
Dūņu ģimenes dzīvojamā māja
Dūņa māja
Romāns Dūnis
Zviedrijas karalis
Valmieras dzelzceļa stacija
Karaliskais gads
Gustavs V
Ģenerālis
Virspavēlnieks
Leitnants
Karogs
JÅ«lijs Jansons
Juhans Laidoners
Jorģis Zemitāns
Stražņiks
Aleksandrs Zeins
Vārdi
Iedzīvotāji
IepirkŔanās drudzis
Eņģeļu mati
Bellaccord
Gothards Ādolfs Caucis
Valmieras pilsētas dome
Sarkanā Valmiera
Jānis TauniņŔ
Eduards RadziņŔ
Brīvais vārds
Tromba marina
Stabule
Rata lira
MuzicēŔana
Etnogrāfiskā kokle

Nodievu māja Lucas ielā

Valmiera. Mērojot ceļu pa Beātes ielu un nogriežoties virzienā uz Tērbatas ielu, iepretim ugunsdzēsēju depo un populārajai atpÅ«tas vietai Multiklubam , uzmanÄ«bu piesaista divstāvu ēka Lucas ielā 8. Tās tehnisko projektu pēc Valmieras Patērētāju biedrÄ«bas veikala vadÄ«tāja Pētera Nodieva pasÅ«tÄ«juma zÄ«mēja ZemkopÄ«bas ministrijas bÅ«vtehniÄ·is Gustavs Lenāns - Art deco stilā uzceltās Cēsu ielā Nr. 14. (pirmskara adrese, vēlāk Nr. 20.) elegantās savrupmājas Ä«paÅ”nieks Pārgaujā. Lenāna projektētajā namā Nodieviem bÅ«s lemts nodzÄ«vot kopā vien lÄ«dz 1944. gada rudenim.

Valmiera. Tirgus laukuma Nr.4. Mūsdienās - Lucas ielā 8. Skats uz īpaŔumu 1940. gada vasarā.

NO SENAS DZIMTAS

ā€¦ and 14 more paragraphs

Senākā koka ēka Valmierā

Å Ä·iet ar Valmieras vēsturi ir tāpat kā ar teicienu par RÄ«gas attÄ«stÄ«bu: ā€œTā nekad nebÅ«s gatava!ā€

Pat brīžos, kad Ŕķiet ā€“ par Å”o tēmu jau nu gan vairāk neko nevar uzzināt ā€“ te hop, jauni fakti, jaunas iespējas, sÄ«kas drumstalas vai radikāli pretēja informācija, paver jaunu skatu uz it kā sen zināmām lietām. Å oreiz tas noticis pateicoties sadarbÄ«bai ar bÅ«vvēsturnieku dr. arch. Ilmāru Dirveiku. Viņa vadÄ«bā veiktā izpēte, sniegusi bÅ«tiskus papildinājumus Valmieras senākās koka ēkas stāstā. Å Ä·iet tik paÅ”saprotami, ka ā€œVecā aptiekaā€ ir vecā aptieka . Bet, ja paskatās uz Å”o lietu korektāk, tad tā ir tikai daļa no stāsta un ēkas nozÄ«mÄ«gums meklējams vēl kur citur.

Pils teritorijā sākās jauna dzīve

ā€¦ and 17 more paragraphs

Izdzīvoju, lai atgrieztos

Dūņu ģimene. Jānis un Emma Dūņi ar dēliem Romānu (pa labi) un Jāni (pa kreisi) 1930.gada 20.janvārī.

Mana stāsta varonis Å”oreiz ir vecākajai valmierieÅ”u paaudzei labi zināmais tipogrāfijas Ä«paÅ”nieka, grāmatu izdevēja Jāņa Dūņa vecākais dēls Romāns DÅ«nis jeb Dūņu Romāns. Draugu dēvēts arÄ« par DÅ«nÄ«ti. Neliela auguma. SmalkjÅ«tÄ«gs, inteliÄ£ents. Ar viņu pirmo reizi tikāmies 1988. gada pavasarÄ«, kad veidoju izstādi par vietējām izdevniecÄ«bām. Nelielajā V. Baloža ielas dzÄ«voklÄ«tÄ« pārskatÄ«jām nedaudzās saglabātās tēva tipogrāfijā izdotās grāmatas un fotogrāfijas. Uz manu jautājumu, kuru klusām biju uzdevusi, kā trauslajam pusaudzim izdevās izdzÄ«vot skarbajā SibÄ«rijā, atbilde skanēja: tur pavadÄ«tie gadi sākotnēji Ŕķita kā izaicinājums, pat kā piedzÄ«vojumsā€¦ Norunājām vairākas stundas, vienojoties, ka nākotnē taps izstāde, kura bÅ«s veltÄ«ta tēva Jāņa (1891 ā€“ 1943) un tēva brāļa Kārļa (1889 ā€“ 1942), grāmatu veikala un izdevniecÄ«bas Ä«paÅ”nieka CēsÄ«s, piemiņai. SolÄ«jumu izpildÄ«ju 1995. gada maijā. Izstādes atklāŔanā ar raksta autori, tolaik Valmieras novadpētniecÄ«bas muzeja vecāko zinātnisko lÄ«dzstrādnieci, atmiņās par Dūņu dzimtas likteņiem dalÄ«jās abi Jāņi Dūņa dēli: jau pieminētais Romāns (dzimis 1925. gadā) un Jānis (dzimis 1927. gadā).

Uz Rīgas ielas Nr. 21. Pa labi - Jāņa Dūņa grāmatu veikals. Foto 1930 tie gadi. Drīz vien tā vietā būs jaunais Dūņu nams.

ā€¦ and 21 more paragraphs

Karaliskais gads

Stāsts bÅ«s par leÄ£endāro Zviedrijas karaļa braucienu no igauņu zemēm lÄ«dz paÅ”ai RÄ«gai! Interesanti bÅ«tu uzzināt, izkāpa vai neizkāpa karalis uz perona Valmieras stacijā? Vieni apgalvo, ka - jā, citi, ka, Å”is cieņas apliecinājums valmierieÅ”iem tomēr gājis secenā€¦ Ar laiku Ŕīs augstdzimuŔās personas un viņu pavadoŔās svÄ«tas sagaidÄ«Å”anas norise folklorizējās, fantāzijai mijoties ar patiesÄ«bu, bet, kā jau vienmēr ir izvēle ā€“ ticēt vai neticēt!

GUSTAVS V. Zviedrijas karalis no 1907. līdz pat 1950. gadam.

PĀRI JÅŖRAI

ā€¦ and 13 more paragraphs

Pirms simts gadiem februārī

Izlēmīgi vīri

BrÄ«vÄ«bas cīņās par Latvijas neatkarÄ«bu un patstāvÄ«bu (1918-1920) nozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu deva militārais formējums, kuram pirms simts gadiem pieŔķīra Valmieras vārdu! Kā pirmo kājnieku pulku to dibināja 1919. gada 18. februārÄ« Tērbatā (tag. Tartu) Igaunijā. Kāpēc vēsturiskais notikums norisinājās ārpus Latvijas? Atbilde meklējama toreizējā sarežģītajā politiskajā situācijā, - proti, pie varas kopÅ” 1918. gada decembra atradās lielinieki jeb komunisti. ArÄ« daļa valmierieÅ”u atbalstÄ«ja J. Stučkas režīmu. Taču netrÅ«ka patriotisku un dedzÄ«gu vÄ«ru, kuri meklēja iespēju palÄ«dzēt atjaunot nesen proklamētās valsts suverenitāti.

ArÄ« mÅ«su ziemeļu kaimiņi turpināja cÄ«nÄ«ties pret lieliniekiem. 1919. gada janvāra kaujās Igaunijas divÄ«zijas pārrāva Padomju Krievijas fronti, ieņemot Tapu, Rakveri, Meizakilu (MōisakĆ¼la) un Tervu (Tƶrva), 14. janvārÄ« Tērbatu, 1. februārÄ« Valku ar apkārtējiem latvieÅ”u pagastiem. Igauņu karaspēkam palÄ«dzēja sabiedrotie - brÄ«vprātÄ«go bataljons ā€žZiemeļu dēliā€ no Somijas. Lielinieku pusē kaujās piedalÄ«jās 2. un 10. divÄ«zijas pulki, tāpēc cīņas risinājās ar mainÄ«gām sekmēm. Tomēr februāra otrajā pusē igauņiem izdevās atbrÄ«vot jau nelielu Ziemeļvidzemes daļu.

ā€¦ and 10 more paragraphs

Valmiera un valmierieŔi. Stāsts par Aleksandru Zeinu

Vēsturiski Gauja kā upe un tās krasti ne tikai dzejnieku apdziedāta tikÅ”anās vieta, bet arÄ« bÅ«tisks ekonomiskās attÄ«stÄ«bas faktors, svarÄ«gs pārvietoÅ”anās ceļŔ un iztikas avots. Viens no tiem, kurÅ” pelnÄ«ja ikdienas iztiku uz Gaujas ā€“ mÅ«su stāsta varonis Aleksandrs Zeins. Divdesmitā gadsimta sākumā Å”im enerÄ£iskajam un rosÄ«gajam kungam bija lemts kļūt par tvaika laivas ā€žStražņiksā€ kapteini, bet par Zeina māju sauca staltu divu stāvu ēku uz Dzirnavu (mÅ«sdienās Leona Paegles) ielas Valmierā. Jāprecizē, ka vēl pirms kļūŔanas par minētās tvaika liellaivas kapteini, viņu cildināja kā labāko sava aroda pratēju visā Gaujas garumā!

Kapteinis Aleksandrs Zeins (pie stÅ«res) iepozē kopā ar pasažieriem uz ā€žStražņikaā€ 1905. gada 9. oktobrÄ«.

GAUJAS LAIVINIEKS

ā€¦ and 12 more paragraphs

ā€œSkaitļu lokos ā€“ 96 Johani un 35 Marijasā€

J.H. Broce. Valmieras prospekts no Dienvidu puses 1799.

Gada beigas vienmēr ir rosÄ«gas ar pēdējo darbu apdarÄ«Å”anu, laba vēlējuma nosÅ«tÄ«Å”anu, jaunu mērÄ·u sastādÄ«Å”anu un iepriekŔējā gada sasniegumu aprēķināŔanu. Savukārt Jaunā gada pirmajos mēneÅ”os parasti tiek publicēta dažāda veida statistika par iedzÄ«votāju skaitu, finansēm, populārajiem cilvēku vārdiem, pirktākajām grāmatām utt. Dažāda veida uzskaites, atskaites un statistikas zinātne nav nekas jauns. LÄ«dz ar pirmajām sabiedrÄ«bām tika veidotas pārtikas, cilvēku, ieroču u.c. uzskaite. Statistikas, kādu mēs to zinām Å”odien, pirmsākumi ir meklējami 17. gadsimtā Anglijā, kad valdÄ«ba aizsāka iknedēļas dzimuÅ”o un miruÅ”o iedzÄ«votāju skaita publicÄ“Å”anu. Vēlāk to attÄ«stÄ«ja kāds veiksmÄ«gs tirgotājs, izprotot, ka sabiedrÄ«bas analizÄ“Å”ana var dot priekÅ”rocÄ«bas preces tirgoÅ”anā.

Meklējot un arÄ« atrodot arvien jaunu informāciju par Valmieras pilsētas un tuvējās apkārtnes vēstures notikumiem, Latvijas Nacionālajā arhÄ«vā izdevās fiksēt vairākas iedzÄ«votāju uzskaites grāmatas. Pagaidām senākā no tām par 1786. gadu. Grāmata rakstÄ«ta 1786. gadā un tikusi papildināta 1796. gadā. Iemesli varētu bÅ«t vairāki, pagājuÅ”i 10 gadi, tiek ievēlēts jauns pilsētas mērs, nomainās valdÄ«ba. Iespējams 1796. gadā Valmierā bijusi kāda epidēmija, jo pie vairākiem cilvēkiem atrodams ieraksts ā€“ miris/usi 1796. gadā. Vecumi ir dažādi, lÄ«dz ar to izslēdzams vecums kā galvenais faktors. Grāmata ir 192 lapas bieza, taču ne katra lapaspuse ir aizpildÄ«ta. ArÄ« informācija pie visiem ierakstiem nav vienmērÄ«gi plaÅ”a. (1.att.)

ā€¦ and 10 more paragraphs

Ziemassvētku epizodes

Ziemassvētku laikā man gribētos padomāt un padalÄ«ties ar Valmieras muzeja krājuma materiāliem. Nereti sabiedrÄ«bas atmiņa ir Ä«sa, ar to domājot, ka aizmirstās procesu priekÅ”tecÄ«ba. Atmiņās pagājuÅ”ais laiks iegÅ«st citu nokrāsu, bet procesi, kas noris Å”odien, nereti Ŕķietas sveÅ”i vai pavisam nesen aizgÅ«ti, varbÅ«t kādam nepieņemami vai Ŕķietamai vispāratzÄ«tai tradÄ«cijai nepiederoÅ”i. Å oreiz neliels vizuāls ieskats jeb epizodes, kā tika svinēti Ziemassvētki 20. gs. pirmajā pusē.

ValmierietÄ« 20. gs. 30. gadu otrajā pusē raksturÄ«gi Ä«paÅ”i tematiskie ziemassvētku izdevumi, kuros kā neatņemama sastāvdaļa bija Austrumu draudzes mācÄ«tāja uzruna, informācija par to, cik trÅ«cÄ«go bērnu apdāvināti svētkos, kā arÄ« dzejas rindas. Pēdējā lapā lasāmi vietējo uzņēmēju un tirgotāju apsveikumi. 1939. gadā lielākā aktualitāte ir Kārļa Ulmaņa 40 gadu darba mūža jubileja. TobrÄ«d svarÄ«gi arÄ« Somu karÅ” pret Padomju Krieviju un jaunbÅ«ves Valmierā.
Tolaik laikrakstus tāpat kā Å”obrÄ«d internetu, pārpludina reklāmas un saukļi par labākajām dāvanām, publikācijas par to, ka jāapdāvina trÅ«cÄ«gie un jānes prieks ikkatrā mājā. AtzÄ«mēts, ka Sabiedriskās palÄ«dzÄ«bas komiteja, kuru vadÄ«ja paÅ”valdÄ«bas vadÄ«tāja sieva A. Ruģēna kundze, piemēram, 1939. gadā izskatÄ«jusi 271 grÅ«tdieņu lÅ«gumu, kam pieŔķiramas dāvanas. Šādas ziņas bija ikgadējas.

Briedes skolas skolēni pie eglītes ar Starptautiskā Sarkanā Krusta dāvanām 1926. gadā

ā€¦ and 15 more paragraphs

Divas Sarkanās Valmieras

Kad pirmoreiz dzirdēju Å”o skanÄ«go, bet Ŕķietami nievājoÅ”o apzÄ«mējumu Sarkanā Valmierā, pirmās asociācijas raisÄ«jās par padomju laiku, kad jēdzienu lietoja pozitÄ«vā nozÄ«mē, un tā izcelsmi saistÄ«ja ar 1905. gada revolÅ«ciju, kurā saskatāmi sarkano ideju aizmetņi. Tas palÄ«dzēja ideoloÄ£iski leÄ£itimēt Padomju Latvijas eksistenci vēlākos gados. NovadpētniecÄ«bas un revolucionāro tradÄ«ciju klubs Sarkanā Valmiera u.tml. padomju perioda artefakti nodroÅ”ināja jēdziena plaÅ”o tirāžu sabiedriskajā diskursā, veicinot režīma ideoloÄ£ijai labvēlÄ«gu semantiku sabiedrÄ«bas uztverē. Kad nesen, caurskatot kādus internetā publicētas padomju Valmieras attēlus, uzdÅ«ros komentāriem par Sarkano Valmieru, nolēmu atvērt Å”o jautājumu diskusijai. LÅ«k, mans un daži citi viedokļi par Å”o jautājumu.

Vimpelis. Dāvināts pūtēju orķestrim Signāls 20. gs. 70. gadu beigās.

Pirmkārt, jāatceras, ka jēdziens ir hronoloÄ£iski senāks un plaÅ”i lietots presē jau Latvijas Republikas demokrātijas posmā. Otrkārt, jēdziens sākotnēji apzÄ«mējis sociāldemokrātu partijas un ar to saistÄ«to organizāciju darbÄ«bu Valmierā 20. gs. 20. gados, nevis 1905. gada revolÅ«cijas laikā. Å is priekÅ”stats ticis konstruēts vēlāk padomju gados.

ā€¦ and 11 more paragraphs