Å Ä·iet ar Valmieras vÄsturi ir tÄpat kÄ ar teicienu par RÄ«gas attÄ«stÄ«bu: āTÄ nekad nebÅ«s gatava!ā
Pat brīžos, kad Ŕķiet ā par Å”o tÄmu jau nu gan vairÄk neko nevar uzzinÄt ā te hop, jauni fakti, jaunas iespÄjas, sÄ«kas drumstalas vai radikÄli pretÄja informÄcija, paver jaunu skatu uz it kÄ sen zinÄmÄm lietÄm. Å oreiz tas noticis pateicoties sadarbÄ«bai ar bÅ«vvÄsturnieku dr. arch. IlmÄru Dirveiku. ViÅa vadÄ«bÄ veiktÄ izpÄte, sniegusi bÅ«tiskus papildinÄjumus Valmieras senÄkÄs koka Äkas stÄstÄ. Å Ä·iet tik paÅ”saprotami, ka āVecÄ aptiekaā ir vecÄ aptieka . Bet, ja paskatÄs uz Å”o lietu korektÄk, tad tÄ ir tikai daļa no stÄsta un Äkas nozÄ«mÄ«gums meklÄjams vÄl kur citur.
DÅ«Åu Ä£imene. JÄnis un Emma DÅ«Åi ar dÄliem RomÄnu (pa labi) un JÄni (pa kreisi) 1930.gada 20.janvÄrÄ«.
Mana stÄsta varonis Å”oreiz ir vecÄkajai valmierieÅ”u paaudzei labi zinÄmais tipogrÄfijas Ä«paÅ”nieka, grÄmatu izdevÄja JÄÅa DÅ«Åa vecÄkais dÄls RomÄns DÅ«nis jeb DÅ«Åu RomÄns. Draugu dÄvÄts arÄ« par DÅ«nÄ«ti. Neliela auguma. SmalkjÅ«tÄ«gs, inteliÄ£ents. Ar viÅu pirmo reizi tikÄmies 1988. gada pavasarÄ«, kad veidoju izstÄdi par vietÄjÄm izdevniecÄ«bÄm. NelielajÄ V. Baloža ielas dzÄ«voklÄ«tÄ« pÄrskatÄ«jÄm nedaudzÄs saglabÄtÄs tÄva tipogrÄfijÄ izdotÄs grÄmatas un fotogrÄfijas. Uz manu jautÄjumu, kuru klusÄm biju uzdevusi, kÄ trauslajam pusaudzim izdevÄs izdzÄ«vot skarbajÄ SibÄ«rijÄ, atbilde skanÄja: tur pavadÄ«tie gadi sÄkotnÄji Ŕķita kÄ izaicinÄjums, pat kÄ piedzÄ«vojumsā¦ NorunÄjÄm vairÄkas stundas, vienojoties, ka nÄkotnÄ taps izstÄde, kura bÅ«s veltÄ«ta tÄva JÄÅa (1891 ā 1943) un tÄva brÄļa KÄrļa (1889 ā 1942), grÄmatu veikala un izdevniecÄ«bas Ä«paÅ”nieka CÄsÄ«s, piemiÅai. SolÄ«jumu izpildÄ«ju 1995. gada maijÄ. IzstÄdes atklÄÅ”anÄ ar raksta autori, tolaik Valmieras novadpÄtniecÄ«bas muzeja vecÄko zinÄtnisko lÄ«dzstrÄdnieci, atmiÅÄs par DÅ«Åu dzimtas likteÅiem dalÄ«jÄs abi JÄÅi DÅ«Åa dÄli: jau pieminÄtais RomÄns (dzimis 1925. gadÄ) un JÄnis (dzimis 1927. gadÄ).
Uz RÄ«gas ielas Nr. 21. Pa labi - JÄÅa DÅ«Åa grÄmatu veikals. Foto 1930 tie gadi. DrÄ«z vien tÄ vietÄ bÅ«s jaunais DÅ«Åu nams.
StÄsts bÅ«s par leÄ£endÄro Zviedrijas karaļa braucienu no igauÅu zemÄm lÄ«dz paÅ”ai RÄ«gai! Interesanti bÅ«tu uzzinÄt, izkÄpa vai neizkÄpa karalis uz perona Valmieras stacijÄ? Vieni apgalvo, ka - jÄ, citi, ka, Å”is cieÅas apliecinÄjums valmierieÅ”iem tomÄr gÄjis secenā¦ Ar laiku Ŕīs augstdzimuÅ”Äs personas un viÅu pavadoÅ”Äs svÄ«tas sagaidÄ«Å”anas norise folklorizÄjÄs, fantÄzijai mijoties ar patiesÄ«bu, bet, kÄ jau vienmÄr ir izvÄle ā ticÄt vai neticÄt!
GUSTAVS V. Zviedrijas karalis no 1907. līdz pat 1950. gadam.
BrÄ«vÄ«bas cÄ«ÅÄs par Latvijas neatkarÄ«bu un patstÄvÄ«bu (1918-1920) nozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu deva militÄrais formÄjums, kuram pirms simts gadiem pieŔķīra Valmieras vÄrdu! KÄ pirmo kÄjnieku pulku to dibinÄja 1919. gada 18. februÄrÄ« TÄrbatÄ (tag. Tartu) IgaunijÄ. KÄpÄc vÄsturiskais notikums norisinÄjÄs Ärpus Latvijas? Atbilde meklÄjama toreizÄjÄ sarežģītajÄ politiskajÄ situÄcijÄ, - proti, pie varas kopÅ” 1918. gada decembra atradÄs lielinieki jeb komunisti. ArÄ« daļa valmierieÅ”u atbalstÄ«ja J. StuÄkas režīmu. TaÄu netrÅ«ka patriotisku un dedzÄ«gu vÄ«ru, kuri meklÄja iespÄju palÄ«dzÄt atjaunot nesen proklamÄtÄs valsts suverenitÄti.
ArÄ« mÅ«su ziemeļu kaimiÅi turpinÄja cÄ«nÄ«ties pret lieliniekiem. 1919. gada janvÄra kaujÄs Igaunijas divÄ«zijas pÄrrÄva Padomju Krievijas fronti, ieÅemot Tapu, Rakveri, Meizakilu (MÅisakĆ¼la) un Tervu (Tƶrva), 14. janvÄrÄ« TÄrbatu, 1. februÄrÄ« Valku ar apkÄrtÄjiem latvieÅ”u pagastiem. IgauÅu karaspÄkam palÄ«dzÄja sabiedrotie - brÄ«vprÄtÄ«go bataljons āZiemeļu dÄliā no Somijas. Lielinieku pusÄ kaujÄs piedalÄ«jÄs 2. un 10. divÄ«zijas pulki, tÄpÄc cÄ«Åas risinÄjÄs ar mainÄ«gÄm sekmÄm. TomÄr februÄra otrajÄ pusÄ igauÅiem izdevÄs atbrÄ«vot jau nelielu Ziemeļvidzemes daļu.
VÄsturiski Gauja kÄ upe un tÄs krasti ne tikai dzejnieku apdziedÄta tikÅ”anÄs vieta, bet arÄ« bÅ«tisks ekonomiskÄs attÄ«stÄ«bas faktors, svarÄ«gs pÄrvietoÅ”anÄs ceļŔ un iztikas avots. Viens no tiem, kurÅ” pelnÄ«ja ikdienas iztiku uz Gaujas ā mÅ«su stÄsta varonis Aleksandrs Zeins. DivdesmitÄ gadsimta sÄkumÄ Å”im enerÄ£iskajam un rosÄ«gajam kungam bija lemts kļūt par tvaika laivas āStražÅiksā kapteini, bet par Zeina mÄju sauca staltu divu stÄvu Äku uz Dzirnavu (mÅ«sdienÄs Leona Paegles) ielas ValmierÄ. JÄprecizÄ, ka vÄl pirms kļūŔanas par minÄtÄs tvaika liellaivas kapteini, viÅu cildinÄja kÄ labÄko sava aroda pratÄju visÄ Gaujas garumÄ!
Kapteinis Aleksandrs Zeins (pie stÅ«res) iepozÄ kopÄ ar pasažieriem uz āStražÅikaā 1905. gada 9. oktobrÄ«.
J.H. Broce. Valmieras prospekts no Dienvidu puses 1799.
Gada beigas vienmÄr ir rosÄ«gas ar pÄdÄjo darbu apdarÄ«Å”anu, laba vÄlÄjuma nosÅ«tÄ«Å”anu, jaunu mÄrÄ·u sastÄdÄ«Å”anu un iepriekÅ”ÄjÄ gada sasniegumu aprÄÄ·inÄÅ”anu. SavukÄrt JaunÄ gada pirmajos mÄneÅ”os parasti tiek publicÄta dažÄda veida statistika par iedzÄ«votÄju skaitu, finansÄm, populÄrajiem cilvÄku vÄrdiem, pirktÄkajÄm grÄmatÄm utt. DažÄda veida uzskaites, atskaites un statistikas zinÄtne nav nekas jauns. LÄ«dz ar pirmajÄm sabiedrÄ«bÄm tika veidotas pÄrtikas, cilvÄku, ieroÄu u.c. uzskaite. Statistikas, kÄdu mÄs to zinÄm Å”odien, pirmsÄkumi ir meklÄjami 17. gadsimtÄ AnglijÄ, kad valdÄ«ba aizsÄka iknedÄļas dzimuÅ”o un miruÅ”o iedzÄ«votÄju skaita publicÄÅ”anu. VÄlÄk to attÄ«stÄ«ja kÄds veiksmÄ«gs tirgotÄjs, izprotot, ka sabiedrÄ«bas analizÄÅ”ana var dot priekÅ”rocÄ«bas preces tirgoÅ”anÄ.
MeklÄjot un arÄ« atrodot arvien jaunu informÄciju par Valmieras pilsÄtas un tuvÄjÄs apkÄrtnes vÄstures notikumiem, Latvijas NacionÄlajÄ arhÄ«vÄ izdevÄs fiksÄt vairÄkas iedzÄ«votÄju uzskaites grÄmatas. PagaidÄm senÄkÄ no tÄm par 1786. gadu. GrÄmata rakstÄ«ta 1786. gadÄ un tikusi papildinÄta 1796. gadÄ. Iemesli varÄtu bÅ«t vairÄki, pagÄjuÅ”i 10 gadi, tiek ievÄlÄts jauns pilsÄtas mÄrs, nomainÄs valdÄ«ba. IespÄjams 1796. gadÄ ValmierÄ bijusi kÄda epidÄmija, jo pie vairÄkiem cilvÄkiem atrodams ieraksts ā miris/usi 1796. gadÄ. Vecumi ir dažÄdi, lÄ«dz ar to izslÄdzams vecums kÄ galvenais faktors. GrÄmata ir 192 lapas bieza, taÄu ne katra lapaspuse ir aizpildÄ«ta. ArÄ« informÄcija pie visiem ierakstiem nav vienmÄrÄ«gi plaÅ”a. (1.att.)
ZiemassvÄtku laikÄ man gribÄtos padomÄt un padalÄ«ties ar Valmieras muzeja krÄjuma materiÄliem. Nereti sabiedrÄ«bas atmiÅa ir Ä«sa, ar to domÄjot, ka aizmirstÄs procesu priekÅ”tecÄ«ba. AtmiÅÄs pagÄjuÅ”ais laiks iegÅ«st citu nokrÄsu, bet procesi, kas noris Å”odien, nereti Ŕķietas sveÅ”i vai pavisam nesen aizgÅ«ti, varbÅ«t kÄdam nepieÅemami vai Ŕķietamai vispÄratzÄ«tai tradÄ«cijai nepiederoÅ”i. Å oreiz neliels vizuÄls ieskats jeb epizodes, kÄ tika svinÄti ZiemassvÄtki 20. gs. pirmajÄ pusÄ.
ValmierietÄ« 20. gs. 30. gadu otrajÄ pusÄ raksturÄ«gi Ä«paÅ”i tematiskie ziemassvÄtku izdevumi, kuros kÄ neatÅemama sastÄvdaļa bija Austrumu draudzes mÄcÄ«tÄja uzruna, informÄcija par to, cik trÅ«cÄ«go bÄrnu apdÄvinÄti svÄtkos, kÄ arÄ« dzejas rindas. PÄdÄjÄ lapÄ lasÄmi vietÄjo uzÅÄmÄju un tirgotÄju apsveikumi. 1939. gadÄ lielÄkÄ aktualitÄte ir KÄrļa UlmaÅa 40 gadu darba mūža jubileja. TobrÄ«d svarÄ«gi arÄ« Somu karÅ” pret Padomju Krieviju un jaunbÅ«ves ValmierÄ.
Tolaik laikrakstus tÄpat kÄ Å”obrÄ«d internetu, pÄrpludina reklÄmas un saukļi par labÄkajÄm dÄvanÄm, publikÄcijas par to, ka jÄapdÄvina trÅ«cÄ«gie un jÄnes prieks ikkatrÄ mÄjÄ. AtzÄ«mÄts, ka SabiedriskÄs palÄ«dzÄ«bas komiteja, kuru vadÄ«ja paÅ”valdÄ«bas vadÄ«tÄja sieva A. RuÄ£Äna kundze, piemÄram, 1939. gadÄ izskatÄ«jusi 271 grÅ«tdieÅu lÅ«gumu, kam pieŔķiramas dÄvanas. Å Ädas ziÅas bija ikgadÄjas.
Briedes skolas skolÄni pie eglÄ«tes ar StarptautiskÄ SarkanÄ Krusta dÄvanÄm 1926. gadÄ
Kad pirmoreiz dzirdÄju Å”o skanÄ«go, bet Ŕķietami nievÄjoÅ”o apzÄ«mÄjumu SarkanÄ ValmierÄ, pirmÄs asociÄcijas raisÄ«jÄs par padomju laiku, kad jÄdzienu lietoja pozitÄ«vÄ nozÄ«mÄ, un tÄ izcelsmi saistÄ«ja ar 1905. gada revolÅ«ciju, kurÄ saskatÄmi sarkano ideju aizmetÅi. Tas palÄ«dzÄja ideoloÄ£iski leÄ£itimÄt Padomju Latvijas eksistenci vÄlÄkos gados. NovadpÄtniecÄ«bas un revolucionÄro tradÄ«ciju klubs SarkanÄ Valmiera u.tml. padomju perioda artefakti nodroÅ”inÄja jÄdziena plaÅ”o tirÄžu sabiedriskajÄ diskursÄ, veicinot režīma ideoloÄ£ijai labvÄlÄ«gu semantiku sabiedrÄ«bas uztverÄ. Kad nesen, caurskatot kÄdus internetÄ publicÄtas padomju Valmieras attÄlus, uzdÅ«ros komentÄriem par Sarkano Valmieru, nolÄmu atvÄrt Å”o jautÄjumu diskusijai. LÅ«k, mans un daži citi viedokļi par Å”o jautÄjumu.
Vimpelis. DÄvinÄts pÅ«tÄju orÄ·estrim SignÄls 20. gs. 70. gadu beigÄs.
PirmkÄrt, jÄatceras, ka jÄdziens ir hronoloÄ£iski senÄks un plaÅ”i lietots presÄ jau Latvijas Republikas demokrÄtijas posmÄ. OtrkÄrt, jÄdziens sÄkotnÄji apzÄ«mÄjis sociÄldemokrÄtu partijas un ar to saistÄ«to organizÄciju darbÄ«bu ValmierÄ 20. gs. 20. gados, nevis 1905. gada revolÅ«cijas laikÄ. Å is priekÅ”stats ticis konstruÄts vÄlÄk padomju gados.