Gada beigas vienmēr ir rosīgas ar pēdējo darbu apdarīšanu, laba vēlējuma nosūtīšanu, jaunu mērķu sastādīšanu un iepriekšējā gada sasniegumu aprēķināšanu. Savukārt Jaunā gada pirmajos mēnešos parasti tiek publicēta dažāda veida statistika par iedzīvotāju skaitu, finansēm, populārajiem cilvēku vārdiem, pirktākajām grāmatām utt. Dažāda veida uzskaites, atskaites un statistikas zinātne nav nekas jauns. Līdz ar pirmajām sabiedrībām tika veidotas pārtikas, cilvēku, ieroču u.c. uzskaite. Statistikas, kādu mēs to zinām šodien, pirmsākumi ir meklējami 17. gadsimtā Anglijā, kad valdība aizsāka iknedēļas dzimušo un mirušo iedzīvotāju skaita publicēšanu. Vēlāk to attīstīja kāds veiksmīgs tirgotājs, izprotot, ka sabiedrības analizēšana var dot priekšrocības preces tirgošanā.
Meklējot un arī atrodot arvien jaunu informāciju par Valmieras pilsētas un tuvējās apkārtnes vēstures notikumiem, Latvijas Nacionālajā arhīvā izdevās fiksēt vairākas iedzīvotāju uzskaites grāmatas. Pagaidām senākā no tām par 1786. gadu. Grāmata rakstīta 1786. gadā un tikusi papildināta 1796. gadā. Iemesli varētu būt vairāki, pagājuši 10 gadi, tiek ievēlēts jauns pilsētas mērs, nomainās valdība. Iespējams 1796. gadā Valmierā bijusi kāda epidēmija, jo pie vairākiem cilvēkiem atrodams ieraksts – miris/usi 1796. gadā. Vecumi ir dažādi, līdz ar to izslēdzams vecums kā galvenais faktors. Grāmata ir 192 lapas bieza, taču ne katra lapaspuse ir aizpildīta. Arī informācija pie visiem ierakstiem nav vienmērīgi plaša. (1.att.)
Statistikas grāmata sniedz informāciju par cilvēka vārdu, uzvārdu, vecumu, dzimšanas vietu, nodarbošanos, ģimenes locekļiem, dzīves vietu un piederošiem īpašumiem, kas atrodas pilsētas teritorijā. Tomēr, iedziļinoties dokumentā, ar katru mirkli top skaidrs, ka tā sniedz vēl dziļāku informāciju. Mums ir iespēja uzzināt, no cik daudzām uz dažādām vietām ieradušies tā brīža valmierieši, kādi ir bijuši populāri vārdi, kādu uzvārdu īpašnieki dzīvojuši Valmierā, cik vidēji bērni ir bijuši ģimenē, ka ar īpašu atzīmi izdarīts dvīnīšu ierašanās valmieriešu saimē, kāds ir vidējais iedzīvotāju vecums, kādas ir bijušas profesijas utt. Statistikas atskaite uzbur sabiedrības ainu, kāda ir bijusi Valmierā 18.gs. beigās.
•Cik iedzīvotāju dzīvo Valmierā 1786. gadā? Saskaitot atskaitē sniegtās ziņas - ģimenes galvas, viņu laulātās draudzenes, pašu bērnus un pieņemtos bērnus, statistika mums sniedz skaitli – 493. Tas saskan ar līdz šim pieņemtajiem datiem, ka Valmierā 18.gs. dzīvojuši aptuveni 500 iedzīvotāji. Tomēr skaitlis nav pilnīgs un ir maldinošs. Datos minēti visi bērni, kuri ir dzimuši vai pieņemti ģimenē, taču liela daļa no pilngadīgajiem bērniem pilsētā neuzturas, lai gan viņiem ir Valmieras pilsoņu tiesības. 25 pieauguši bērni ir devušies prom vai pilsētā neuzturas, kas mums sniedz skaitli 468. Lai gan rakstvedis ir bijis diezgan skrupulozs un pilsoņiem ir pierakstīts klāt, ka konkrētā persona vairs nav pilsētā, aizprecējusies, mirusi utt., ir tikpat kā neiespējami izsekot tam, kurā brīdī pilngadīgie bērni paši kļūst par ģimenes galvu. Diemžēl tas rada iespēju, ka kāda persona tiek pieskaitīta divas reizes, jo bieži vien bērnu un vecāku vārdi ir identiski. To varētu identificēt, ja klāt būtu pierakstīts vecums, bet ne visiem šis ieraksts ir veikts. Turklāt dati mums sniedz tikai daļējas ziņas par kalpotājiem, jo uzskaitīti ir tikai vīriešu kārtas kalpotāji. 12 nebrīvie un 8 brīvie kalpotāji. Brīvie kalpotāji acīmredzot nāk no vienas ģimenes, jo visiem ir viens uzvārds – Švēders. Spriežot pēc vecumiem un papildus ziņām, tie ir trīs brāļi – Jēkabs 46.g. (Jacob), Pēteris 40.g. (Peter) un Marts 34.g. (Martz) ar saviem dēliem, par dzīves biedrenēm vai meitām ziņu nav. Nebrīvajiem kalpotājiem ir minēts tikai vārds un vecums. 6 Jāņi (Jahne) 2 Marti (Martz), 2 Mihaeli (Michael), 1 Jēkabs (Jacob) un 1 Kristians (Christian). (2.att.) Kopā minēti 20 kalpotāji. Tātad secinu, ka Valmierā 1786. gadā uzturas aptuveni 488 cilvēki.
•Kāds ir vidējais vecums? Statistikas dati sniedz ziņas, cik veci ir atskaitēs minētie ģimenes galvas un to bērni, sievām vecums nav minēts. Sieviešu vecumu iespējams uzzināt, ja viņa pati ir ģimenes galva (atraitne). Tas savukārt ļauj aprēķināt vidējo atraitņu vecums Valmierā. Minētas ir 13 atraitnes, bet divām vecumi nav norādīti. 11 minētām ģimenes galvām sievietēm – vidējais vecums 53.3 gadi.
Ģimenes galvu vīriešu vidējais vecums Valmierā 1786. gadā ir 41.3 gadi, kas liecina par salīdzinoši jaunu vīriešu sabiedrību. Vecākais minētais kungs ir Fjodors Gustavs 78 gadi, tirgotājs, kurš dzimis Rīgā, sieva Lucerija, bērnu nav. Pieder pašuzcelta māja Rīgas ielā, zemes gabalu pārpircis no maiznieka Waldo. Viņam tobrīd Valmierā pieder viesu māja un neliela bode . 1796. gadā fiksēts ieraksts, ka miris agrāk .
Populārākie vārdi? Pēc atskaites ir novērojams, ka populāri ir likt cilvēkiem 2 vai vairākus vārdus. Protams, ir arī tādi, kuriem ir tikai viens vārds. Interesanti ir tas, ka ne tikai dēliem tiek likti tēva vārdi, bet meitām kā pirmais vai otrais vārds tiek likts mātes vārds. Tā piemēram, Johana Gotloba Oblata (34) ģimenē ir bijušas četras Annas. Sieva Anna Marija, pameitas – Anna Kristīne (24), Anna Doroteja (23) un Anna Katrīna (18). Novērojami arī citi līdzīgi gadījumi, kad ir, piemēram, divas meitas abas ir Kristīnes, tikai vienai tas ir pirmais, otrai otrais vārds. Līdzīgi ir ar zēniem, kuriem tiek likti tēva vārdi. Tā Meijenu ģimenē ir divi brāļi – Gotlībs Kristofers (54) un Gotlībs Johans (45).
Vīriešu vārdi populāri vārdi un vārdu salikumi – Johans Fridrihs, Johans Gotlībs vai Gotfrīds, Karli, Ferdinandi un Frederiki. Tāpat ir arī Ernsti, Pēteri, Aleksandri un Ludvigi. Interesants vārds – Justo. Ir arī divi Ābrahami. Ābrahams Johans Pelcs (Peltz) 36 gadi, ieradies no Marienbugas (Prūsijas mūsdienu Polijas terit.). Precējies ar Esteri Elizabeti (dz. Gebišu). 3 bērni – Anna Doroteja (11.g.), Natālija Elizabete (3.g.) un dēls Karls Heinrihs (1.g.). Kurpju meistars, 1795. gadā ievēlēts par tirgus uzraugu.
Sievietēm populāri vārdi un vārdu salikumi – Anna Marija, Katrīna Elizabete, Sofija, Doroteja, Kristīne, Ģertrūde. Tāpat atrodamas Helēnas, Šarlotes, Amālijas, Augustes, Evas. No interesantajiem vārdiem – Rosina un Vendelīna. Ir arī viena Irīna Ivanovna Fjodora sieva. Ieradusies kopā ar vīru no Jaroslavļas apgabala (Krievija). Četri dēli – Semens, Ivans, Afanasjevs un Grigorijs. Vīrs pieder militārajām aprindām.
Kādas profesijas pārstāvji mīt Valmierā? Katram pilsonim pierakstīta klāt nodarbošanās un/vai kādreiz bijis kāda pakļautībā. Ir atrodami ieraksti par piederību kādai ģildei vai cunftei. Ieraksti, ka vienmēr strādājis pats pie sevis vai ir partneris kādā tirgošanās kompānijā. Līdz ar to ļoti daudziem ieraksts – tirgotājs. Neprecizējot, kādu preci tieši tirgo. Valmierā bijušas trīs skaistumlietu – rotaslietu tirgotavas. Trīs ģimenes nodarbojušās ar pārtikas tirdzniecību. Vairāki galdnieki, mēbeļu meistari, krēslu un gultu meistari. Maiznieki, dzirnavnieki. Metāla apstrādātāji, vara meistari un griezēji, 2 zelta un sudraba meistari (ieradušies no Tartu). Ādmiņi, jostu un sedlu meistari. Cepuru, hūšu un parūku meistari. Rātes pārstāvji (pie brāļiem Karla Gotfrīda (31.g.) un Fridriha Gustava (43.g.)Kajseriem (Keyser) ieraksts Brālis juniors 1787. gadā kļūst par birģermeisteru – pilsētas rātes vadītāju ), advokāti, ziņneši, pastnieks, grāmatveži, rakstveži. Stiklinieki, celtnieki, mūrnieki. Valmierā šajā laikā dzīvojis arī ērģeļmeisters Andreas Šteins (34.g.), kurš kopā ar savu sievas tēvu 1780. gadā uzbūvēja vecās Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeles. Dzīvo šeit ar ģimeni, sievu Juliannu un trīs bērniem. 1796. gadā ieraksts papildināts, ka ģimenei pievienojušies vēl trīs bērni. Par sievas tēvu ziņu nav. Minēti arī dažāda ranga kārtībnieki, piemēram, ugunsdzēsēji. Interesanti, ka nav minēts neviens garīdznieks. Divi aptiekāri, valmieriešiem jau zināmais Reihenavu uzvārds, bet šajā brīdī jau aptiekas īpašniece ir atraitne Vilhelmīne Reihenava (46.g., dz. Reicharde), aptieka vecās pils vietā. Kā arī Johans Frīdrihs Nīčmans (42), kura aptieka atrodas uz St. Pēterburgas ielas. Nīčmanam papildus ieraksts, ka tirgo attīrītu vasku. Minēts arī viens ķirurgs Johans Mihaels Brandts (40.g.) dzimis Valmierā.
No kurienes ieradušies 18. gs. valmierieši? Valmieriešus iespējams iedalīt septiņās lielās grupās. 1. Valmierā dzimušie, 2. tie, kuri ierodas no mūsdienu Vācijas teritorijas (Lībeka, Braunšveiga, Kēnigsberga, Greifsvalde, Štrālzunde, Meklenburga, Šlēsvigas un Holšteinas apgabals, Saksijas apgabals, Zālfelda, Hanovere, Kvedlinburga, Izenburga, Lineburga), 3. mūsdienu Polijas teritorijas (Gdaņska un citas Pomerānijas pilsētas), 4. Zviedrijas (Stokholma, Kalmara, citiem minēts tikai, ka no Zviedrijas), 5. Krievijas (St. Pēterburga, Jaroslavļas apgabals), 6. no citām mūsdienu Latvijas pilsētām (Rīga, Valka, Limbaži, Mītava mūsdienu Jelgava, Kurzeme); 7. mūsdienu Dienvidigaunijas (Tartu, Vīlande). Ir arī pārstāvis no mūsdienu Austrijas – Zalcburgas, Nīderlandes – Briges, Lietuvas - Mēmeles un Norvēģijas – Kristiānijas mūsdienu Oslo. Nav iespējams noteikt no kurienes ieradušies kalpotāju kārtai piederošie cilvēki. Tāpat ir vietas, kuru nosaukumi ir tik ļoti mainījušies, ka tos vēl nāksies precizēt.
Šī nelielā ieskata noslēgumā jāsecina, ka Valmieras sabiedrība bijusi diezgan raiba. Gan Valmieras pilsoņu dzimtās vietas, gan amata prasmes. Arī vecuma ziņā atšķirtības ir ievērojamas. Vecākais pilsonis Fjodors Gustavs - 78, pilsone Marija Elizabete Faustina - 75, jaunākais pilsonis Johans Gotlobs Dīce - 1 un jaunākā pilsone Anna Doroteja Cake - 20 nedēļas. Šodien Valmierā var redzēt arvien vairāk dvīņu ratiņus, arī 1793. gadā valmierieši iepazīstas ar ādmiņa Tančera ģimenes dvīņu meitenēm Mariju un Elizabeti.
Lai cik dažādi būtu 18. gs. Valmieras pilsoņi, viņiem visiem kopīga bija dzīve Valmierā. Nākamās Valmieras iedzīvotāju statistikas grāmatas mūs ieved jau 19. gadsimtā.
Liene Rokpelne
Valmieras muzeja vadošā pētniece