Vārdi

  • Explicitly tagged cards
  • ā€œSkaitļu lokos ā€“ 96 Johani un 35 Marijasā€

    J.H. Broce. Valmieras prospekts no Dienvidu puses 1799.

    Gada beigas vienmēr ir rosÄ«gas ar pēdējo darbu apdarÄ«Å”anu, laba vēlējuma nosÅ«tÄ«Å”anu, jaunu mērÄ·u sastādÄ«Å”anu un iepriekŔējā gada sasniegumu aprēķināŔanu. Savukārt Jaunā gada pirmajos mēneÅ”os parasti tiek publicēta dažāda veida statistika par iedzÄ«votāju skaitu, finansēm, populārajiem cilvēku vārdiem, pirktākajām grāmatām utt. Dažāda veida uzskaites, atskaites un statistikas zinātne nav nekas jauns. LÄ«dz ar pirmajām sabiedrÄ«bām tika veidotas pārtikas, cilvēku, ieroču u.c. uzskaite. Statistikas, kādu mēs to zinām Å”odien, pirmsākumi ir meklējami 17. gadsimtā Anglijā, kad valdÄ«ba aizsāka iknedēļas dzimuÅ”o un miruÅ”o iedzÄ«votāju skaita publicÄ“Å”anu. Vēlāk to attÄ«stÄ«ja kāds veiksmÄ«gs tirgotājs, izprotot, ka sabiedrÄ«bas analizÄ“Å”ana var dot priekÅ”rocÄ«bas preces tirgoÅ”anā.

    Meklējot un arÄ« atrodot arvien jaunu informāciju par Valmieras pilsētas un tuvējās apkārtnes vēstures notikumiem, Latvijas Nacionālajā arhÄ«vā izdevās fiksēt vairākas iedzÄ«votāju uzskaites grāmatas. Pagaidām senākā no tām par 1786. gadu. Grāmata rakstÄ«ta 1786. gadā un tikusi papildināta 1796. gadā. Iemesli varētu bÅ«t vairāki, pagājuÅ”i 10 gadi, tiek ievēlēts jauns pilsētas mērs, nomainās valdÄ«ba. Iespējams 1796. gadā Valmierā bijusi kāda epidēmija, jo pie vairākiem cilvēkiem atrodams ieraksts ā€“ miris/usi 1796. gadā. Vecumi ir dažādi, lÄ«dz ar to izslēdzams vecums kā galvenais faktors. Grāmata ir 192 lapas bieza, taču ne katra lapaspuse ir aizpildÄ«ta. ArÄ« informācija pie visiem ierakstiem nav vienmērÄ«gi plaÅ”a. (1.att.)

    ā€¦ and 10 more paragraphs

    Id

    • 1894