Dažas hipotÄzes, pÄrdomas un minÄjumi par muzicÄÅ”anu 13.-16.gs.
Lai gan varÄtu Ŕķist, ka par Å”o tÄmu var runÄt gari un plaÅ”i, tomÄr nekÄ daudz ko stÄstÄ«t nav. ArheoloÄ£isku pierÄdÄ«jumu par to, ka Valmieras pils vietÄ pirms mÅ«ra pils bÅ«tu bijusi kÄda senÄka apdzÄ«votÄ«ba, nav un visticamÄk, ka nekad neizdosies Å”o vietu saistÄ«t ar kÄdu konkrÄtu pirmskristietÄ«bas apmetni, piemÄram, teiksmaino BeverÄ«nas pili. Bet, distancÄjoties no jautÄjuma par to, vai bija un kur bija, vÄlos izklÄstÄ«t dažus faktus un hipotÄzes par to, kas ir izpÄtÄ«ts par muzicÄÅ”anu BeverÄ«nas pilÄ« Valmieras pilÄ« viduslaikos.
IndriÄ·a Livonijas hronikÄ (Heinrici Cronicon Lyvoniae) par latgaļu un igauÅu kauju pie BeverÄ«nas 1208. gadÄ rakstÄ«ts: āPriesteris, daudz nedomÄdams par igauÅu uzbrukumu, uzkÄpa uz pils aizsargsienas un, kamÄr citi cÄ«nÄ«jÄs, skandinÄja, lÅ«gdams Dievu, mÅ«zikas instrumentu. Bet barbari, dzirdÄdami melodiju un spalgo instrumenta skaÅu, rimÄs, jo savÄ zemÄ tÄdu nebija dzirdÄjuÅ”i.ā
PÅ«Å”aminstrumentu nevar vienlaicÄ«gi spÄlÄt un dziedÄt. Maz ticams, ka igauÅi bungas nepazina, tÄpÄc mÅ«zikas vÄsturnieki uzskata, ka BeverÄ«nas pilÄ« tika skandÄts stÄ«gu instruments. Tam bijis jÄbÅ«t pietiekoÅ”i skaļam un iepriekÅ” nedzirdÄtam . MÅ«zikas vÄsturnieki un organologi uzskata, ka hronikÄ lasÄmais ir pirmÄs rakstÄ«tÄs ziÅas par stÄ«gu mÅ«zikas instrumentiem Latvijas teritorijÄ. Bet, kas tad bija Å”is stÄ«gu instruments?
PagÄjuÅ”ajÄ reizÄ iepazinÄmies ar MarÅ”nera mÄjas un paÅ”a Ludviga jeb Karla Roberta Lui MarÅ”nera personÄ«bu. Å oreiz aplÅ«kosim pÄrÄjos MarÅ”neram piederoÅ”os Ä«paÅ”umus un ieskatÄ«simies to vÄsturÄ.
MarÅ”neram ValmierÄ piederÄjuÅ”i 2 Ä«paÅ”umi. Viens neapbÅ«vÄts zemes gabals un 3 Äkas BruÅinieku ielÄ 5. JaunÄkÄ no tÄm un, pateicoties tÄs sarkanajiem Ä·ieÄ£eļiem, arÄ« vizuÄli pamanÄmÄka ir MarÅ”nera dzÄ«vojamÄ mÄja. (skat. iepriekÅ”ÄjÄ mÄneÅ”a ValmierietÄ«)
BruÅinieku ielai 5, kuras teritorijÄ ietilpa minÄtÄs 3 Äkas (MarÅ”nera mÄja ar Ŕķūni, Valtera namiÅÅ” un piebÅ«vÄtÄ dzÄ«vojamÄ koka Äka, kuras vietÄ mÅ«sdienÄs atrodas Muzeja izstÄžu nams), MarÅ”nera Ä£imenes legÄta likvidÄcijas komisija 1939. gada 23. decembrÄ« sniedza sekojoÅ”u novÄrtÄjumu:
MarÅ”nera mÄja:
āDivstÄvu Ä·ieÄ£eļu mÅ«ra Äka ar mÄla kÄrniÅa jumtu. Äka apmÄram 50 gadus vecu, ar diviem dzÄ«vokļiem, no kuriem viens trÄ«sistabu un otrs divistabu. Pie abiem dzÄ«vokļiem parastÄs (sausÄs) atejas. DzÄ«vokļos Å«dens vads un kanalizÄcijas bez vannÄm; krÄsnis no vienkÄrÅ”iem mÄla podiÅiem; griestu augstums augÅ”stÄvÄ 3.25m, apakÅ”stÄvÄ 2,50m; Äkas sienas mitras, kas izskaidrojams ar pamatu izolÄcijas trÅ«kumu. KÄrniÅu jumts pa daļai bojÄjies un laiž cauri Å«deni. KÄpnes koka. Zem Äkas akmeÅu mÅ«ra pagrabs. Visa Äka nolietojusies apmÄram 60% apmÄrÄ. SaimniecÄ«bas Äka piebÅ«vÄta ar vienu galu pie divstÄva mÅ«ra dzÄ«vojamÄs Äkas. Äka izbÅ«vÄta uz kalna nogÄzes un tÄ nolietojusies 40% apmÄrÄ. Augļu dÄrzs sastÄv no 10 vecÄm, nekoptÄm ÄbelÄm.ā
JÄpiebilst, ka lÄ«dz ar Äkas pÄrieÅ”anu Valmieras muzeja pÄrziÅÄ 2006. gadÄ, veiktie iekÅ”telpu remontdarbi izdzÄsuÅ”i liecÄ«bas par Äkas sÄkotnÄjo funkciju.
Koka dzÄ«vojamÄ Äka:
Muzeja izstÄžu nams mÅ«sdienÄs. Foto: Anda Ledaine 2015. gads
ÄŖss ieskats Valmieras elektrÄ«bas iestÄdes darbÄ«bÄ lÄ«dz 1946. gadam
19. gs. pÄdÄjÄ ceturksnÄ« VidzemÄ aizsÄkÄs pirmie mÄÄ£inÄjumi izmantot elektroenerÄ£iju rÅ«pniecÄ«bÄ. DažÄs fabrikÄs un muižÄs parÄdÄ«jÄs pirmie lÄ«dzstrÄvas Ä£eneratori. 20. gs. sÄkumÄ Valmieras apkÄrtnÄ jau izmantoja ar elektrÄ«bu darbinÄmas iekÄrtas, piemÄram, elektrisko kuļmaŔīnu, kÄda bijusi RencÄnu muižas saimniekam KrÄ«gsmanam.
ValmierÄ 1908. gadÄ toreizÄjÄ Dzirnavu ielÄ, kas atradÄs Gaujas nogÄzÄ nedaudz zem pilsÄtas tilta, JÄgera kokapstrÄdes un drÄbju velÅ”anas fabrikÄ tika uzstÄdÄ«ts lÄ«dzstrÄvas tvaika Ä£enerators. Saražoto enerÄ£iju izmantoja gan fabrikÄ, gan dažiem centra veikaliem un namiem. 1909./1910. gadÄ Gaujas krastÄ zem Sv. SÄ«maÅa baznÄ«cas tika uzbÅ«vÄta pirmÄ pilsÄtas elektrostacija un pilsÄtas Å«dens sÅ«knis, kurÄ darbojÄs divi dÄ«zeļdzinÄji, divi Ä£eneratori bet pÄc dažiem gadiem tiek uzstÄdÄ«ta vÄcu firmas Wolf 80 ZS tvaika lokomobile un vÄl viens Ä£enerators. Valmieras elektrostacija patstÄvÄ«gi darbojÄs lÄ«dz 1939. gada rudenim, kad tika pieslÄgta jaunajai Ķeguma spÄkstacijai.
DažÄdos dokumentos Valmieras iestÄde, kas pÄc bÅ«tÄ«bas bija TermoelektrocentrÄle, saukta dažÄdi, gan par pilsÄtas termoelektrostaciju, gan elektrÄ«bas staciju, elektrÄ«bas iestÄdi, elektrostaciju, jo tÄs funkcija bija ne tikai ražot, bet arÄ« sadalÄ«t un piegÄdÄt. KÄ kurinÄmais tika izmantota nafta, malka, akmeÅogles un kÅ«dra.VÄsturiski iestÄdes vajadzÄ«bÄm izmantotas vairÄkas piebÅ«ves, bet Å”odien palicis vien iestÄdei pakļautais pilsÄtas Å«denstornis un 20. gs. sÄkumÄ celtÄ Ä·ieÄ£eļu Äka, kurÄ atradÄs gan elektrostacija, gan pilsÄtas Å«dens sÅ«knÄtava.
Bieži vien pastaigÄjoties pa Valmieras SenpilsÄtu vai dodoties pa gÄjÄju tiltiÅu uz Valmieras tirgu, cilvÄki atskatÄs uz divstÄvu sarkano Ä·ieÄ£eļu Äku, kas atrodas RÄtsupÄ«tes kraujas malÄ. Vieni to dÄvÄ par āsarkano mÄjuā, citi ir dzirdÄjuÅ”i nosaukumu āMarÅ”nera namsā. āSarkanÄs mÄjasā nosaukumu tÄ ieguvusi pateicoties 19.ā20. gadsimta mijÄ celto Valmieras Äku raksturÄ«gajam sarkanajam Ä·ieÄ£elim, bet, kas ir MarÅ”ners?
Nama projektÄtÄjs bijis arhitekts akadÄmiÄ·is Karls Ludvigs Roberts MarÅ”ners (1847-1912). PazÄ«stams Krievijas ImpÄrijÄ ar vairÄkiem saviem arhitektÅ«ras projektiem, gan dzÄ«vojamÄm, gan sakrÄlÄm ÄkÄm, kÄ baznÄ«cas un klosteri. Savu izglÄ«tÄ«bu ieguvis Krievijas ImpÄrijas mÄkslas un arhitektÅ«ras akadÄmijÄ 1878. gadÄ. StrÄdÄjis par pasniedzÄju A.L. Å tiglica tehniskÄs zÄ«mÄÅ”anas akadÄmijÄ PÄterburgÄ. KÄpÄc viÅÅ” ValmierÄ iegÄdÄjies Ä«paÅ”umu, lai celtu Å”o Äku, pagaidÄm nav skaidri zinÄms. Iemesli varÄtu bÅ«t dažÄdi. Viens no tiem ā viÅa mÄsa bija precÄjusies ar ievÄrojamu Valmieras vÄcbaltu dzimtas pÄrstÄvi vÄrdÄ Erdmans, kuriem, domÄjams, piederÄjuÅ”i Ä«paÅ”umi Valmieras pils teritorijÄ. Å obrÄ«d gan Äkas vÄstures pirmsÄkumi, gan tÄs projektÄtÄja un Ä«paÅ”nieka Karla Ludviga Roberta MarÅ”nera biogrÄfija ir neskaidra. TomÄr pÄdÄjÄ laikÄ ir izdevies kaut nedaudz Å”o noslÄpumainÄ«bas mezglu atŔķetinÄt.
Latvijas NacionÄlÄ arhÄ«va Latvijas Valsts vÄstures arhÄ«vÄ (LNA LVVA) glabÄjas lieta ar nosaukumu āKÄrļa Ludviga Roberta MarÅ”nera Ä£imenes legÄts ValmierÄā. Lietas saturs atklÄj daudzus lÄ«dz Å”im nezinÄmus, interesantus faktus, kas ļauj precizÄt MarÅ”nera Ä£imenes radurakstus, gan arÄ« 19./20. gs. mijÄ ValmierÄ piederÄjuÅ”os Ä«paÅ”umus. TomÄr, dokumenti vÄl neatklÄj visas nianses.
MÅ«sdienÄs āsarkanajÄ mÄjÄā saimnieko Valmieras muzeja vÄstures nodaļa, ÄkÄ atrodas zinÄtniskÄ lasÄ«tava, papÄ«ra krÄjuma telpas, kÄ arÄ« pastÄvÄ«gÄ ekspozÄ«cija āTeic man, Gauja, Valmieras stÄstu. I. daļaā.
Valmieras amatnieku biedrÄ«bas CeltniecÄ«bas amatu sekcijas protokoli (1937. ā 1942. gads
Valmieras muzejÄ pavisam nesen nonÄcis interesants Valmieras vÄstures avots ā CeltniecÄ«bas amatu sekcijas sÄžu protokoli rokrakstÄ, kas kalpos kÄ vÄrtÄ«gs papildinÄjums Å”obrÄ«d apkopotajai informÄcijai par amatnieku biedrÄ«bas darbu un biedriem 20. gs. 30. gadu nogalÄ. Neliela, tumÅ”a, bet laika zoba balinÄtÄ burtnÄ«ca sevÄ« slÄpj ziÅas par CeltniecÄ«bas amatu sekcijas darbu laikÄ no 1937. gada 25. maija, kad tÄ dibinÄta Valmieras amatnieku biedrÄ«bas paspÄrnÄ, lÄ«dz 1942. gada 15. aprÄ«lim. Redzams, ka dažas lapas klades beigÄs iztrÅ«kst, bet nav nosakÄms, vai tajÄs vÄl bijis kas rakstÄ«ts. VÄrtÄ«gais ieguvums visus padomju okupÄcijas gadus glabÄjÄs pie skursteÅslaucÄ«tÄja amata meistara JÄÅa VoldemÄra Altenberga (1900-1990), kura meita Gunta to nupat, 25 gadus pÄc tÄva aizieÅ”anas viÅsaulÄ, dÄvinÄjusi Valmieras muzejam. Altenbergs bijis sabiedriski aktÄ«vs, 20. gs. 20. gadu sÄkumÄ mÄcÄ«jies jaundibinÄtajÄ Valmieras mÅ«zikas skolÄ, 30. gados muzicÄjis Valmieras latvieÅ”u biedrÄ«bas simfoniskajÄ orÄ·estrÄ« un 30. gadu beigÄs aktÄ«vi darbojies Valmieras amatnieku biedrÄ«bÄ. Bijis ilggadÄjs Valmieras brÄ«vprÄtÄ«go ugunsdzÄsÄju biedrÄ«bas skursteÅslaucÄ«tÄjs, savu amatu strÄdÄjis lÄ«dz pat sirmam vecumam, bet atmodas laikÄ iestÄjies par amatnieku biedrÄ«bas atjaunoÅ”anu. KÄda viÅa sÅ«tÄ«ta pastkarte sievai 1941. gada 6. augustÄ ilustrÄ skursteÅslaucÄ«tÄja dzÄ«vi un darbu. Ikdiena Altenbergam pagÄja, braukÄjot ar divriteni lielus attÄlumus. PastkartÄ viÅÅ” uztraucas par sievas veselÄ«bu, par ko VoldemÄra meita atceras, ka mÄte patieÅ”Äm daudz slimojusi. ā[..] Å”odien nobraucu MatÄ«Å”os. RÄ«t braukÅ”u uz Vecati, tad uz Braslavu un tad uz VilzÄniem. Ja netikÅ”u cauri Å”onedÄļ Ozolos un Dikļos, tad bÅ«s jÄpaliek uz jaunnedÄļu. Ja tev klÄjas grÅ«ti, pieÅem kÄdu cilvÄku, kas pie tevis padežūrÄ[..]ā
Valmieras LatvieÅ”u biedrÄ«bas simfoniskais orÄ·estris nepilnÄ sastÄvÄ, 1937.g. J. V. Altenbergs 1. rindÄ 3. no kreisÄs
Valmieras amatnieku biedrÄ«ba un Latvijas AmatniecÄ«bas kamera 1937. ā 1940. gadÄ
Turpinot tÄmu āAmatnieki ValmierÄ starp diviem Pasaules kariemā, Å”oreiz par Valmieras amatnieku biedrÄ«bas iekÅ”Äjo struktÅ«ru, dažÄm problÄmÄm un sadarbÄ«bu ar Latvijas AmatniecÄ«bas kameru 30. gadu nogalÄ.
20. gs. 30. gadu otrajÄ pusÄ viena no KÄrļa UlmaÅa autoritÄrÄ režīma iezÄ«mÄm bija korporatÄ«visms, kas paredzÄja arodu kameru sistÄmu. TÄ paredzÄja apvienot ražotÄjus un dažÄdu profesiju pÄrstÄvjus. Lai arÄ« kÄda bija kameru loma saimniecÄ«bÄ un to lietderÄ«gums tautsaimniecÄ«bÄ, novadpÄtniecÄ«bas jomÄ tÄs mums devuÅ”as materiÄlus, kas palÄ«dz izprast Valmieras puses amatnieku darbÄ«bu Amatnieku kameras pakļautÄ«bÄ. LaikÄ no 1934. gada lÄ«dz 1938. gadam tika izveidotas seÅ”as kameras: TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas (1934), LauksaimniecÄ«bas (1935), AmatniecÄ«bas (1935), Darba (1936), Rakstu un mÄkslas (1938), Profesiju kamera (1938). kameras pÄrvaldÄ«ja Valsts saimnieciskÄ padome un Valsts kultÅ«ras padome. Kameras koordinÄja tÄm pakļautÄs biedrÄ«bas, taÄu tÄm nebija lielas ietekmes autoritÄrÄs valsts saimniecÄ«bas politikÄ. Kameras kÄ ministriju konsultatÄ«vi orgÄni pÄrzinÄja attiecÄ«gÄs nozares, un aizstÄvÄja to intereses un risinÄja konfliktus. Lai arÄ« kamerÄs bija 90 ā 120 locekļi, lÄmumus pieÅÄma vadÄ«tÄjs vienpersoniski, pakļaujoties valdoÅ”Ä režīma uzstÄdÄ«jumiem. SÄkoties Otrajam pasaules karam, kameru sistÄma pamazÄm izira. VÄcu okupÄcijas laikÄ no 1941. lÄ«dz 1944. gadam oficiÄli pastÄvÄja Latvijas SaimniecÄ«bas kamera, ietverot AmatniecÄ«bas galveno daļu.
1935. gada 23. martÄ tika pieÅemts likums par Latvijas AmatniecÄ«bas kameru (LAK), lai apvienotu amatnieku biedrÄ«bas un Ŕķietami sakÄrtotu jautÄjumus. TomÄr, Åemot vÄrÄ, ka to vadÄ«tÄji neuzdroÅ”inÄjÄs izteikt oficiÄlajai varai nepatÄ«kamu viedokli, no kamerÄm kÄ tautas pÄrstÄvniecÄ«bas instrumentiem reÄlas jÄgas nebija. Uz Apvienoto amatnieku biedrÄ«bas pamatiem 1937. gada 14. martÄ tika dibinÄta Valmieras amatnieku biedrÄ«ba. Bija vajadzÄ«ga LAK atļauja, bet faktiski tÄ bija tÄ pati biedrÄ«ba, kas pirms tam, tikai reformÄta. TÄ atradÄs Gaujas ielÄ 6, bet visu periodu pirms kara aktuÄls bija kopsapulÄu telpu trÅ«kums. GadÄ«jÄs, ka kopsapulces noturÄja TirgotÄju un rÅ«pnieku biedrÄ«bas zÄlÄ toreizÄjÄ JurÄ£u ielÄ 10, kur varÄja sapulcÄties 120 un vairÄk cilvÄku. BiedrÄ«bas budžetu veidoja biedru nauda un iestÄÅ”anÄs maksa. Latvijas AmatniecÄ«bas kamera tieÅ”Ä veidÄ pÄrraudzÄ«ja to, kÄ tika izsniegti zeļļu un amata meistaru diplomi. Bez kameras ziÅas neviena profesionÄla biedrÄ«ba vairs nedrÄ«kstÄja darboties. TÄ bija demokrÄtijas ierobežoÅ”anas politika, kas lielÄ mÄrÄ neapmierinÄja iedzÄ«votÄjus, jo tas izmainÄ«ja biedrÄ«bu dabisko veidoÅ”anos un darboÅ”anÄs tradÄ«cijas, kas bija iedibinÄtas kopÅ” 19.gs. otrÄs puses. Nereti kameras pÄrstÄvji piedalÄ«jÄs biedrÄ«bas kopsapulcÄs, lai informÄtu par jauniem likumiem, normÄm, vai atbildÄtu uz neskaidriem jautÄjumiem. TÄpat tika ierobežotas arÄ« profesionÄlÄs biedrÄ«bas, kur arodu pÄrstÄvji apvienojÄs, lai dalÄ«tos pieredzÄ un veicinÄtu profesionÄlo izaugsmi (Ärsti, galdnieki, Å”oferi, lauksaimnieki u.tml.). VÄstures literatÅ«rÄ Vidzeme tiek minÄta kÄ biedrÄ«bÄm bagÄtÄkais novads. LAK tieÅ”i finansÄja biedrÄ«bas papildu skolu. No biedrÄ«bas sÄžu protokoliem zinÄms, ka 1940. gada finansÄjums no LAK tika paredzÄts papildu skolai (2000 latu apmÄrÄ) un 480 latu atbalsts biedrÄ«bas darbveža atalgojumam. Papildu skolas atklÄÅ”ana notika 1939. gada 10. februÄrÄ« Valmieras 2. pamatskolas telpÄs. MÄcÄ«bu maksa amatniekiem 10 latu, bet mÄcekļiem par brÄ«vu. PriekÅ”sÄdÄtÄjs ZiediÅÅ” ar vÄstules starpniecÄ«bu aicinÄja sekciju vÄcÄkos informÄt biedrus par kursu saturu (latvieÅ”u valoda, matemÄtika, Ä£eogrÄfija utt.), kÄ arÄ« speciÄlÄs zinÄÅ”anas metÄla apstrÄdÄ un atslÄdznieku - mehÄniÄ·u arodÄ. Interesenti drÄ«kstÄja pieteikties gan vispÄrÄjai izglÄ«tÄ«bai, gan tikai specialitÄtei. BiedrÄ«ba pati 1940. gada budžetÄ paredzÄja izlietot 400 latu dažÄdu kursu rÄ«koÅ”anai, savukÄrt 250 latu prognozÄja ieÅemt no jaunu biedru iestÄÅ”anÄs maksas. Lai iestÄtos biedrÄ«bÄ, bija jÄmaksÄ 5 lati, bet ikgadÄjÄ biedru nauda 6 lati. Biedriem ā veicinÄtÄjiem un interesentiem bija lÄtÄk.
Valmieras amatnieku biedrÄ«bÄ kÄ t.s. profesiju biedrÄ«bÄ bija atseviŔķas sekcijas, kÄ arÄ« zeļļu kopas, kurÄs uzÅÄma, kÄ toreiz sauca ābiedrus ā vecinÄtÄjusā. Tie nebija pilntiesÄ«gi biedri, bet potenciÄli topoÅ”ie biedrÄ«bas biedri, kas apguva kÄdu amatu. AtseviŔķas sekcijas tika apvienotas, vai likvidÄtas gadÄ«jumos, ja tÄs nespÄja patstÄvÄ«gi darboties. PiemÄram, 1939. gada pavasarÄ« frizieri atdalÄ«jÄs no Daiļamatu sekcijas un tika apÅ”aubÄ«ta daiļamatu sekcijas kÄ atseviŔķas nodaļas pastÄvÄÅ”anas nepiecieÅ”amÄ«ba. PÄrtikas un baudvielu sekcija tika nodibinÄta tikai 1939. gada 21. augustÄ, divus gadus pÄc biedrÄ«bas reorganizÄcijas. BiedrÄ«bÄ darbojÄs arÄ« MÅ«rnieku, Celtnieku, Ädu apstrÄdÄÅ”anas, Koku apstrÄdÄÅ”anas, MetÄla apstrÄdÄÅ”anas, Tekstilamatu sekcijas, kas sevÄ« ietvÄra daudz un dažÄdas profesijas un amatus. 1939. gada augustÄ tika pieÅemts paÅ”valdÄ«bu likums, kas paredzÄja paÅ”valdÄ«bu domÄ kÄ jaunu orgÄnu izveidot pilsÄtas padomi, kas sastÄvÄtu no kameru pÄrstÄvjiem. Valdei bija jÄizvirza 9 pÄrstÄvji dalÄ«bai padomÄ. Å Äds solis visdrÄ«zÄk tika darÄ«ts, lai veicinÄtu vÄl lielÄku kontroli, kÄ arÄ« kameru politisko ietekmi uz paÅ”valdÄ«bu lÄmumiem, kaut gan arÄ« paÅ”valdÄ«bas paÅ”as UlmaÅa režīma laikÄ tika sastÄdÄ«tas ne demokrÄtiski, bet autoritÄri. KatrÄ gadÄ«jumÄ Amatnieku biedrÄ«bas darbÄ«bu Å”ie apstÄkļi bÅ«tiski neietekmÄja.
SvarÄ«gÄkos lÄmumus biedrÄ«bÄ pieÅÄma valde, kas iecÄla priekÅ”sÄdÄtÄju, mantzini un sekciju vecÄkos. TÄs priekÅ”sÄdÄtÄjs bija daiļkrÄsotÄju amata meistars JÄnis ZiediÅÅ” (1896 ā 1980). BiedrÄ«bas valde noteica, kurÅ” amata meistars ir tiesÄ«gs vÄrtÄt zeļļus, par to informÄjot Latvijas AmatniecÄ«bas kameru. Viena no biedrÄ«bas biedru atbalsta funkcijÄm, bija naudas aizdevumi biedriem. Tas gan notika izÅÄmuma gadÄ«jumos, un valde attiecÄ«gi lÄma par pieŔķiramÄs summas apmÄru. 1939. gadÄ KalÄjs ValfrÄds KalniÅÅ” saÅÄma 200 latu aizdevumu āamata rÄ«ku papildinÄÅ”anaiā. Valde arÄ« uzklausÄ«ja sÅ«dzÄ«bas par biedru iespÄjamu nekvalitatÄ«vu darbu. PiemÄram, Baltijas lauksaimnieku biedrÄ«bas vadÄ«tÄjs Hermanis EndzeliÅÅ” sÅ«dzÄjÄs par mÅ«rnieku Hermani EglÄ«ti, kurÅ” it kÄ lauksaimniecÄ«bas maŔīnu koplietoÅ”anas punktÄ Stacijas ielÄ 36 esot veicis nekvalitatÄ«vu darbu un atsakÄs kļūdu izlabot. Å Ädus jautÄjumus vispirms nodeva izskatÄ«Å”anai attiecÄ«gÄ sekcijÄ, kas konkrÄtajÄ gadÄ«jumÄ bija MÅ«rniecÄ«bas sekcija. BiedrÄ«bas valde pÄc FinanÅ”u ministrijas rÄ«kojuma arÄ« apsekoja savas sekcijas, pÄrbaudot uzÅÄmumu Ä«paÅ”nieku meistara diplomus un/vai āamatnieku kartesā.
Valmieras daiÄ·rÄsotÄja amata meistars JÄnis ZiediÅÅ” (1896.g. 8. dec. ā 1980.g. maijs) foto H. Zemvalds.
Satraukums par a/s āBekona Eksportsā Valmieras fabrikas produkciju
Jaunais gads sÄcies ar vÄlmi atgÄdinÄt par saimniekoÅ”anu Valmieras pagÄtnÄ. 20.gs. 20. gadu beigÄs darbu uzsÄka Valmieras Eksportkautuve. 30. gados rÅ«pniecÄ«bas kompleksÄ strÄdÄjoÅ”Äs a/s Bekona Eksports Valmieras fabrikas vÄsture kÄdu laiku nav bijusi Valmieras muzeja pÄtnieku redzeslokÄ. (Par Valmieras kautuves un gaļas kombinÄta vÄsturi plaÅ”Äk lasiet Matildas Kravales rakstu LiesmÄ 2003. gada 5. decembrÄ«).
Å oreiz par kÄdu 1937. gada maijÄ tapuÅ”u ziÅojumu, kas atradies Latvijas NacionÄlÄ arhÄ«va FinanÅ”u ministrijas TirdzniecÄ«bas un RÅ«pniecÄ«bas departamenta dokumentos. TÄ saturs atspoguļo kÄdu nepatÄ«kamu starpgadÄ«jumu LondonÄ, kur uzturÄjÄs Latvijas lauksaimniecÄ«bas ataÅ”ejs EmÄ«ls Zelmenis (Zolmanis). StrÄdÄjot Latvijas Ärlietu dienestÄ no 1927. lÄ«dz 1939. gadam, viÅa pienÄkumos no 1931. gada ietilpa arÄ« Latvijas lauksaimniecÄ«bas jautÄjumu aizstÄvÄÅ”ana LondonÄ kÄ uzÅÄmuma ** Anglo ā Baltic Produce Company padomes priekÅ”sÄdÄtÄjam. Uz EmÄ«la ZelmeÅa ziÅojuma lieliem burtiem rakstÄ«ts KONFIDENCIÄLI, un tas 1937. gada 31. maijÄ no Ärlietu ministrijas pÄrsÅ«tÄ«ts gan ZemkopÄ«bas ministrijai, gan arÄ« tÄlÄk FinanÅ”u ministrijas TirdzniecÄ«bas departamentam.
Valmieras apvienotÄ amatnieku biedrÄ«ba ValmierÄ darbojÄs no 1917. gada lÄ«dz Otrajam pasaules karam. PÄc Latvijas AmatniecÄ«bas Kameras pieprasÄ«juma 1936. gadÄ tÄ tika reformÄta, bet darbÄ«bu turpinÄja. BiedrÄ«ba organizÄjÄs sekcijÄs, apvienojot radniecÄ«gus amatus. Savas pastÄvÄÅ”anas laikÄ amatnieku biedrÄ«ba apvienoja vairÄk nekÄ 300 biedru 55 amatos. Å oreiz apskatÄ«sim biedru sarakstu, kas datÄts ar 1939. gada 15. janvÄri un tajÄ uzrÄdÄ«ti 195 biedri. Lai izvÄrtÄtu kopainu, izmantoju 1919. un 1930. gada ājaunuzÅemto biedru sarakstusā, kas atspoguļo gan par biedru nodarboÅ”anos, gan dzÄ«ves vietu.
Valmieras apvienoto amatnieku biedrÄ«bas biedru skaits un izvietojums 1939. gadÄ pÄc dzÄ«ves vietas
PirmkÄrt, bÅ«tisks ir fakts, ka, lai arÄ« biedrÄ«bas nosaukumus nesa Valmieras vÄrdu, tajÄ stÄjÄs amatnieki arÄ« no apkÄrtÄjiem pagastiem. Tas izskaidrojams ar to, ka biedrÄ«bas bija atļauts dibinÄt paÅ”valdÄ«bÄs ar lielÄku iedzÄ«votÄju skaitu, respektÄ«vi, ValmierÄ. 20. gs. 30. gadu nogalÄ Valmieras amatnieku biedrÄ«bas biedru sarakstÄ uzskaitÄ«tÄs personas lielÄkoties dzÄ«voja ValmierÄ, bet neliela daļa biedru bija apkÄrtnes pagastos dzÄ«vojoÅ”ie (MatÄ«Å”os, RencÄnos, Kokmuižas pag., Dauguļu pag, JaunvÄles pag., Brenguļu pag., Burtnieku pag.). Protams, par amatniekiem, kas nebija nekur reÄ£istrÄti vai darbojÄs tÄ saucamajÄ āÄnas zonÄā, ziÅu trÅ«kst.