“Skaitļu lokos – 96 Johani un 35 Marijas”
Gada beigas vienmēr ir rosīgas ar pēdējo darbu apdarīšanu, laba vēlējuma nosūtīšanu, jaunu mērķu sastādīšanu un iepriekšējā gada sasniegumu aprēķināšanu. Savukārt Jaunā gada pirmajos mēnešos parasti tiek publicēta dažāda veida statistika par iedzīvotāju skaitu, finansēm, populārajiem cilvēku vārdiem, pirktākajām grāmatām utt. Dažāda veida uzskaites, atskaites un statistikas zinātne nav nekas jauns. Līdz ar pirmajām sabiedrībām tika veidotas pārtikas, cilvēku, ieroču u.c. uzskaite. Statistikas, kādu mēs to zinām šodien, pirmsākumi ir meklējami 17. gadsimtā Anglijā, kad valdība aizsāka iknedēļas dzimušo un mirušo iedzīvotāju skaita publicēšanu. Vēlāk to attīstīja kāds veiksmīgs tirgotājs, izprotot, ka sabiedrības analizēšana var dot priekšrocības preces tirgošanā.
Meklējot un arī atrodot arvien jaunu informāciju par Valmieras pilsētas un tuvējās apkārtnes vēstures notikumiem, Latvijas Nacionālajā arhīvā izdevās fiksēt vairākas iedzīvotāju uzskaites grāmatas. Pagaidām senākā no tām par 1786. gadu. Grāmata rakstīta 1786. gadā un tikusi papildināta 1796. gadā. Iemesli varētu būt vairāki, pagājuši 10 gadi, tiek ievēlēts jauns pilsētas mērs, nomainās valdība. Iespējams 1796. gadā Valmierā bijusi kāda epidēmija, jo pie vairākiem cilvēkiem atrodams ieraksts – miris/usi 1796. gadā. Vecumi ir dažādi, līdz ar to izslēdzams vecums kā galvenais faktors. Grāmata ir 192 lapas bieza, taču ne katra lapaspuse ir aizpildīta. Arī informācija pie visiem ierakstiem nav vienmērīgi plaša. (1.att.)