Pirms simts gadiem februārī
Izlēmīgi vīri
Brīvības cīņās par Latvijas neatkarību un patstāvību (1918-1920) nozīmīgu ieguldījumu deva militārais formējums, kuram pirms simts gadiem piešķīra Valmieras vārdu! Kā pirmo kājnieku pulku to dibināja 1919. gada 18. februārī Tērbatā (tag. Tartu) Igaunijā. Kāpēc vēsturiskais notikums norisinājās ārpus Latvijas? Atbilde meklējama toreizējā sarežģītajā politiskajā situācijā, - proti, pie varas kopš 1918. gada decembra atradās lielinieki jeb komunisti. Arī daļa valmieriešu atbalstīja J. Stučkas režīmu. Taču netrūka patriotisku un dedzīgu vīru, kuri meklēja iespēju palīdzēt atjaunot nesen proklamētās valsts suverenitāti.
Arī mūsu ziemeļu kaimiņi turpināja cīnīties pret lieliniekiem. 1919. gada janvāra kaujās Igaunijas divīzijas pārrāva Padomju Krievijas fronti, ieņemot Tapu, Rakveri, Meizakilu (Mōisaküla) un Tervu (Törva), 14. janvārī Tērbatu, 1. februārī Valku ar apkārtējiem latviešu pagastiem. Igauņu karaspēkam palīdzēja sabiedrotie - brīvprātīgo bataljons „Ziemeļu dēli” no Somijas. Lielinieku pusē kaujās piedalījās 2. un 10. divīzijas pulki, tāpēc cīņas risinājās ar mainīgām sekmēm. Tomēr februāra otrajā pusē igauņiem izdevās atbrīvot jau nelielu Ziemeļvidzemes daļu.