StÄsts bÅ«s par leÄ£endÄro Zviedrijas karaļa braucienu no igauÅu zemÄm lÄ«dz paÅ”ai RÄ«gai! Interesanti bÅ«tu uzzinÄt, izkÄpa vai neizkÄpa karalis uz perona Valmieras stacijÄ? Vieni apgalvo, ka - jÄ, citi, ka, Å”is cieÅas apliecinÄjums valmierieÅ”iem tomÄr gÄjis secenā¦ Ar laiku Ŕīs augstdzimuÅ”Äs personas un viÅu pavadoÅ”Äs svÄ«tas sagaidÄ«Å”anas norise folklorizÄjÄs, fantÄzijai mijoties ar patiesÄ«bu, bet, kÄ jau vienmÄr ir izvÄle ā ticÄt vai neticÄt!
PÄRI JÅŖRAI
1929. gads. Piektdiena. 31. maija populÄrÄ preses izdevuma āBrÄ«vÄ Zemeā, 119. numura ievadlapa intriÄ£Äja lasÄ«tÄjus ne vien ar jaunÄkajÄm ziÅÄm par Latvijas valsts prezidenta Gustava Zemgala audienci pie Zviedrijas karaļa StokholmÄ, publicÄjot abu puÅ”u atvadu runas, bet arÄ« jau ar diezgan detalizÄtu izklÄstu plÄnotajai pretvizÄ«tei pÄc mÄneÅ”a. Zem virsraksta āZviedrijas karaļa viesoÅ”anÄs IgaunijÄ un LatvijÄā ikviens varÄja uzzinÄt, ka karalis RÄ«gÄ ieradÄ«sies jau pÄc mÄneÅ”a, 29. jÅ«nijÄ. No Stokholmas karalis izbrauks ar bruÅu kuÄ£i āSverigeā, ko pavadÄ«s militÄrais kreiseris āDroting Viktorijaā un 4 mÄ«nu kuÄ£i. RÄveles (Tallinas ā preciz. I.Z) ostÄ eskadra iebrauks 27. jÅ«nijÄ, pulksten 10 no rÄ«ta. ViÅam pretÄ« izbrauks Igaunijas valsts galva, kas uz sava kuÄ£a uzÅems karali un viÅa svÄ«tu 6 personu sastÄvÄ; svÄ«tÄ ietilps karaļa galma marÅ”als, Ärlietu ministrs, karaļa sekretÄrs, 2 karaļa adjutanti un 2 augstÄki valsts ierÄdÅi. OstÄ augsto viesi sagaidÄ«s valdÄ«bas locekļi, diplomÄtiskais korpuss, pilsÄtas valde un augstÄkie Igaunijas armijas virsnieki. Goda sardzÄ stÄvÄs karaskolas audzÄkÅi. No ostas karalis dosies uz KatrÄ«nlejas pili, kur tas uzturÄsies savÄ viesoÅ”anÄs laikÄ. PÄc brokastÄ«m karalis apskatÄ«s pilsÄtas ievÄrojamÄkÄs vietas, bet vakarÄ Igaunijas Ärlietu ministrijÄ notiks svinÄ«gs bankets, kurÄ piedalÄ«sies ap 120 cilvÄku.
OtrÄ viesoÅ”anÄs dienÄ, 28. jÅ«nijÄ paredzÄta Igaunijas armijas militÄrÄ parÄde, kurai sekos liela pieÅemÅ”ana pilÄ«, vÄlÄk arÄ« pilsÄtas un tÄs apkÄrtnes apskate. MarÅ”rutÄ bÅ«s arÄ« izmaiÅas: "KÄ tagad noskaidrojies, karalis uz Narvu nebrauks, bet tÄs paÅ”as dienas vakarÄ izbrauks uz RÄ«gu. VÄl nav noskaidrots, kÄ karalis brauks uz RÄ«gu ā pa dzelzceļu vai jÅ«ru. RÄ«gÄ karalis tad ieradÄ«sies 29. jÅ«nija rÄ«tÄ.ā
SVÄTKU ROTÄ
Maijam sekojoÅ”ais jÅ«nija mÄnesis paiet drudžainÄ pirmssvÄtku interesÄ par Zviedrijas vÄsturi, konstitÅ«ciju, politiku, ekonomiku, bijuÅ”ajiem un esoÅ”ajiem valstsvÄ«riem, Ä«paÅ”i, protams, par paÅ”reizÄjo karali un viÅa dzÄ«vesbiedri, ViÅas AugstÄ«bu, karalieni Viktoriju. LatvieÅ”u prese neskopojas ar cildinÄjumiem Gustavam V kÄ SkandinÄvijas valstu lÄ«derim, - tÄlredzÄ«gam, atsaucÄ«gam un saprÄtÄ«gam valdniekam. (TobrÄ«d Gustavs V valda jau 22 gadus un ir vecÄkais valdnieks pasaulÄ; viÅam 71 gads ā preciz. I.Z.). Neskatoties uz cienÄ«jamo vecumu, teicams tenisa spÄlÄtÄjs. Liels sporta atbalstÄ«tÄjs. Lai bÅ«tu lietas kursÄ par karaliskÄs vizÄ«tes norisi, TallinÄ uzturas vairÄki latvieÅ”u žurnÄlisti. ArÄ« āBrÄ«vÄ Zemeā nosÅ«tÄ«jusi savu speciÄlo korespondentu uz kaimiÅvalsts galvaspilsÄtu. Tas neskopojas ar uzslavÄm par tur redzÄto ā āIespaidÄ«ga Zviedrijas karaļa uzÅemÅ”ana!ā (Nr. 141.), un pa telefonu 28. jÅ«nija vakarÄ redaktoram ziÅo: āvakarÄ pÄc atvadÄ«Å”anÄs mielasta, karalis Igaunijas valsts vecÄkÄ pavadÄ«bÄ atklÄtÄ automobilÄ« devÄs uz staciju, lai pulksten 10.20 ar vilcienu dotos uz RÄ«guā. Viss nÄkamÄs dienas, sestdienas, 29. jÅ«nija speciÄlizlaiduma numurs (Nr. 142.) tiek veltÄ«ts gaidÄmajam vÄsturiskajam notikumam. Zem virsraksta āLatvieÅ”u un zviedru tautas savstarpÄjÄ manifestÄcija sÄkusies!ā, reportÄža āPretim zviedru viesiemā, kurÄ pausts neviltots un sirsnÄ«gs atzinums, ka ākad mÄs kÄdu uzÅemam, mÄs viÅu uzÅemam ar visu savu sirdi, ar visu, kas mums irā, un, tÄlÄk sniegts plaÅ”s apraksts par paveikto, lai godam sagaidÄ«tu zviedrus.
āStacijas jau greznojuÅ”Äs. Zaļo mÄtru un mÅ«su cÄlÄkÄ koka ā ozola lapu vÄ«tnes puŔķo staciju sienas un logus, brÄlÄ«gi plivinÄs Zviedrijas un Latvijas karogs. KÄ jau daiļÄkÄ, vairÄk greznojusies Sigulda, bet arÄ« Valmiera ir vienos zaļumos. PatÄ«kami redzÄt, ka dzelzceļa Äkas vienÄdi uzspodrinÄtas izturÄ«gajÄ pelÄkÄ krÄsÄ, kÄ ceļŔ uzposts un pÄrbrauktuvju stabiÅi balti spÄ«d uz zaÄ¼Ä fona. PievakarÄ vilciens pienÄk ValkÄ. PilsÄtÄ, kur latvieÅ”i ar igauÅiem viscieÅ”Äk kopÄ dzÄ«vo, vienÄ«gi raibais āÅ”lagbomisā ielu galos liek atcerÄties robežu. Valka ir mÅ«su pirmÄ ziemeļu pilsÄta. Valka bÅ«s arÄ« pirmÄ, kura apsveiks augsto viesi: vÄ«tnÄm greznojas stacija un iet kareivji, kas stÄvÄs goda sardzÄ. KlusajÄ vakarÄ izskan RÄ«gas skolotÄju institÅ«ta audzÄkÅu kora pÄdÄjais dziesmu sadziedÄjums. Tad apklust viss, tikai kÄds nomaldÄ«jies ods vÄl klusi sÄ«cā¦ Bet retu un augstu viesu gaidÄ«tÄju nakts ir Ä«sa. Jau ar pirmo gaiÅ”umu mostas Valka. Saulaina aust svÄtku diena. No sagaidÄ«tÄjiem pirmie stacijÄ pienÄk skauti. Tad koÅ”ajos tautas tÄrpos nÄk skolnieces un organizÄcijas. Stacijas priekÅ”Ä nostÄjas RÄ«gas skolotÄju institÅ«ta koris, tad 8. Daugavpils kÄjnieku pulka goda sardze ar karogu un orÄ·estri, sabiedriskÄs darbinieces, aizsardzes, skauti un skolu jaunatne. AttÄlÄk stÄv vietÄjie iedzÄ«votÄji, kas sÄka pulcÄties jau pirms seÅ”iem. Ä»aužu nosÄta, arÄ« gaisa tilta uzbrauktuve. LabÄk ÄtrÄk, nekÄ par vÄlu, un jau pulksten 6 visi ir savÄs vietÄs. SkolÄnu rokÄs raibÄ rindÄ plivinÄs zili dzeltenie un sarkanbaltsarkanie karodziÅi, mazÄs meitenes mÄj ar ziedu puŔķiem. SvÄtku tÄrpÄ, ar zviedru un latvieÅ”u karogiem un zaļumiem ā greznojusies arÄ« lokomotÄ«ve, kas ValkÄ sagaida augstÄ viesa vilcienu, lai vestu viesus uz RÄ«gu. Pulksten 6.15 no Valkas atiet droŔības vilciens, rit tÄ pÄdÄjÄ pÄrbaude. DroŔības vilciens iet pirms karaliskÄ vilciena 45 minÅ«tes, bet jau visÄs stacijÄs sapulcÄjuÅ”ies gaidÄ«tÄji.
PÄc Valkas nÄkoÅ”Ä greznotÄ stacija ir Saule. ViÅa uzposusies ļoti mīļi, labi izdevies dekorÄjums ar bÄrziÅiem. StrenÄos rindÄ stÄv mazi skolas bÄrni, turpat svinÄ«gi nostÄjuÅ”ies arÄ« pieauguÅ”ie sagaidÄ«tÄji un aizsardzes. Vilciens iet tÄlÄk. ValmierÄ droŔības vilciens pienÄk pulksten 7.10. Stacijas perons jau ļaužu pilns. StÄv skolÄni ar karodziÅiem, Valmieras aizsargu pulka orÄ·estris, kas karaliskam vilcienam garÄm braucot spÄlÄs marÅ”u, turpat arÄ« vietÄjÄ administrÄcija ar apriÅÄ·a priekÅ”nieku J. Ķīseli, organizÄcijas un tauta. IeÅemtas visas labÄkÄs vietas, bet ļaudis nÄk arvien klÄt.
ValkÄ karaliskais vilciens pienÄca pulksten 6.45. Vilcienam ieejot Valkas stacijÄ, augsto viesi sagaidÄ«ja 8. Daugavpils kÄjnieku pulka goda sardze. Vilciens Å”eit nostÄvÄja 20 minÅ«tes. Uz perona izkÄpj Zviedrijas karaļa svÄ«tas locekļi un iepazinÄs ar mÅ«su valdÄ«bas karalim piekomandÄtiem ierÄdÅiem, kÄ arÄ« apskatÄ«ja sagaidÄ«tÄju rindas. Vilcienam atejot, goda sardze atkal sveicinÄja, bet vairÄk kÄ 200 dziedÄtÄji noskandinÄja āPÅ«t vÄjiÅiā. ValkÄ atÄ·ÄdÄ igauÅu sardzes un pavadoÅu vagonus, un pie karaļa vagona durvÄ«m nostÄjas mÅ«su kareivju goda sardze no RÄ«gas kara apriÅÄ·a. Pa ceļam stÄv aizsargu goda sardze, pa 4 aizsargiem uz katra kilometra. Pa ceļam vilciens pietur tikai CÄsÄ«s un SiguldÄ, tomÄr visÄs stacijÄs, StrenÄos, ValmierÄ, LodÄ un lÄ«dz pat paÅ”ai RÄ«gai uz staciju platformas sanÄkuÅ”as skolÄnu un biedrÄ«bu delegÄcijas, valdÄ«bas iestÄžu pÄrstÄvji. SkolÄni mÄj ar karodziÅiem. ValmierÄ aizsargu orÄ·estris garÄmejoÅ”o vilcienu apsveic ar skaisti nospÄlÄtu marÅ”u, bet kuplÄ skaitÄ sanÄkuÅ”ie ļaudis mÄj lakatiÅiem.ā Apsteidzot notikumus, jÄteic, ka karaļa vilciens piestÄja netÄlajÄs CÄsÄ«s, kur uzkavÄjÄs 5 minÅ«tes un SiguldÄ, kur tas stÄvÄja 8 minÅ«tes un tad jau galamÄrÄ·is - RÄ«ga, bet tas jau bÅ«s cits stÄsts! TomÄr, neskatoties uz neglaimojoÅ”o faktu, ka mÅ«su pilsÄtai bija noskausts gods uzÅemt kaut uz dažÄm minÅ«tÄm prominento viesi, starp valmierieÅ”iem bija kÄds vÄ«rs, kuram ieÅemamais amats deva iespÄju personiski nodot ViÅa augstÄ«bai sveicienus ne vien valmierieÅ”u, bet arÄ« visu apriÅÄ·a iedzÄ«votÄju vÄrdÄ!
PÄRSTÄVOT VALMIERU
Jau mÄnesi iepriekÅ”, minÄtajam notikumam rÅ«pÄ«gi gatavoja vietÄjÄs amatpersonas. Viens no tiem, kuriem bija iespÄja sarokoties ar titulÄto augstdzimuÅ”o personu, toreizÄjais Valmieras apriÅÄ·a valdes priekÅ”sÄdis Gothards Caucis. KÄ noritÄjusi smalko manieru apgÅ«Å”ana, uzzinÄju, pÄrlapojot viÅa atmiÅu grÄmatu āViena latvieÅ”a stÄsts mūža svÄtdienÄā (RÄ«ga, 2015. - 266.-268.lpp.):
Slapjajam 1928. gadam sekoja karaliskais 1929. gads. SaulainÄ vasarÄ LatvijÄ ieradÄs Zviedrijas karalis Gustavs. Zviedru laiki vidzemniekiem bija palikuÅ”i labÄ atmiÅÄ, un tÄpÄc arÄ« vidzemnieki augsto viesi godam sagaidÄ«ja un pavadÄ«ja, kad tas no Valkas cauri Vidzemei brauca vilcienÄ uz mÅ«su galvaspilsÄtu RÄ«gu. StacijÄs karali sveica ļaudis un organizÄciju pÄrstÄvji ar gavilÄm un ziediem, bet RÄ«gas pilÄ« ieradÄs audiencÄ Vidzemes apriÅÄ·u valžu priekÅ”sÄži.
Pietuvoties karalim nebija viegli. TÄ bija mÄksla, kurÄ kÄdu mÄnesi vingrinÄjÄmies Ärlietu ministrijas speciÄlista vadÄ«bÄ. Tur nederÄja vairs ne mans kÄdreizÄja gana vieglums, nedz zemnieciskais smagums, nedz arÄ« Ä·eizariskais gvardes platais solis. SoļoÅ”ana gluži vienkÄrÅ”i vairs nederÄja, tÄs vietÄ mÄcÄ«jÄmies uz priekÅ”u un atpakaļ iet dejojot. TÄ puspagriezieniem, lÄni un viegli kÄ grÄcijÄm karalim bija jÄtuvojas un tÄpat no tÄ jÄattÄlinÄs. KamÄr atrodies audienÄu zÄlÄ, nedrÄ«ksti ne uz brÄ«di izlaist karali no savÄm acÄ«m. ArÄ« tÄrps bija jÄpielÄgo etiÄ·etei. MÄs, visi pieci Vidzemes priekÅ”sÄži, ilgi pÅ«lÄjÄmies un braukÄjÄm uz RÄ«gu, iekams sameklÄjÄm un saskaÅojÄm drÄnu ketovejiem un biksÄm, vienÄdojÄm ākatliÅusā (Ä«paÅ”a piegriezuma svÄrki un cepure ā preciz.), veļu, kaklasaites, baltus cimdus, zeÄ·es un apavus. Kad nu tas viss bija sagÄdÄts un pagatavots, tad stÄjÄmies ierindÄ, lai speciÄlists mÅ«s apskatÄ«tu un novÄrtÄtu. āLabiā, viÅÅ” teica, āvarat cerÄt uz VÄzas ordeni.ā TieÅ”Äm, tas tika solÄ«ts pat oficiÄli, taÄu lÄ«dz Å”ai dienai saÅemts, vÄl nav. Kas vainÄ«gs ā nezinu. Tikai zinu to, ka āsolÄ«ts makÄ nekrÄ«tā.
Karalis Gustavs V, pagara auguma sirms vÄ«rs, mÅ«s pieÅÄma savas svÄ«tas un mÅ«su sÅ«tÅa KÄrļa ZariÅa klÄtbÅ«tnÄ. MÄs pasniedzÄm valdniekam pateicÄ«bas adresi, iepriekÅ” to nolasot. To noklausÄ«jies, karalis saÅÄma adresi un to nodeva savam marÅ”alam, bet pats mÅ«s uzrunÄja, roku katram spiezdams, pateikdamies un vaicÄdams, kÄda āapriÅÄ·a prezidentsā katrs ir. ViÅÅ”, braukdams cauri Vidzemei, redzÄjis auglÄ«gus laukus un pÄrliecinÄjies, ka tie spÄjot paÄdinÄt vÄl daudz vairÄk cilvÄku, nekÄ tur tagad esot. Audiencei beidzoties, karalis no mums atsveicinÄjÄs, roku atkal, katram spiezdams un sirsnÄ«gi acÄ«s skatÄ«damies. Å is zviedru karalis ar savu vienkÄrŔību mums atgÄdinÄja savu priekÅ”teci ā āzemnieku Ä·ÄniÅuā KÄrli XI, kas 17. gadsimtenÄ«, apciemodams Vidzemi, Ädis zemnieku sÄtÄs kopÄ ar viÅiem pie viena galda.
IngrÄ«da ZÄ«riÅa
Valmieras muzejs