New tags here

Valmieras puikam Adalbertam Bubenko - 100.

Valmieras puikam Adalbertam Bubenko - 100.

Latvijas soļoÅ”anas vēstures spožākā zvaigzne valmierietis Jānis DaliņŔ, kuram novembrÄ« bija 105. gadu jubileja, ir pazÄ«stams daudziem sporta dzÄ«ves cienÄ«tājiem. Mazāk zināms ir otrais mÅ«su olimpietis soļoÅ”anā valmierietis Adalberts Bubenko. JanvārÄ« viņam bÅ«tu 100 gadi.

A. Bubenko dzimis 1910. gada 16. janvārÄ«. Viņa tēvs strādāja par lokomotÄ«ves vadÄ«tāju mazajam bānÄ«tim un brÄ«vajos brīžos nodarbojās ar sportu. ArÄ« trÄ«s dēli pievērsās sportam. Vecākais brālis Eduards nodarbojas ar skrieÅ”anu, Adalberts kļuva par soļotāju. Abi dzimuÅ”i igauņu zemē Moisekilā. Jaunākais brālis Jānis dzimis Valmierā un beidza studijas Latvijas Universitātē.

ā€¦ and 16 more paragraphs

RiteņbraukÅ”anas sports ā€“ tautas sports

Valmieras riteņbraucēji līdz 20. gs. 60. g.

Valmierai ir senas sporta tradÄ«cijas. Valmieras RiteņbraukÅ”anas biedrÄ«ba dibināta jau 1891. gadā. Vēlāk Å”is gads tiek uzskatÄ«ts par sporta biedrÄ«bas dzimÅ”anas gadu. 1912. gadā sporta organizācijas vadÄ«bu pārņēma latvieÅ”i. Par priekÅ”nieku bija ievēlēts aktÄ«vais Valmieras sabiedriskais darbinieks un labdaris Dr. G. Apinis. Galvenais sporta veids bija riteņbraukÅ”ana. SacensÄ«bas notika ar RÄ«gas, Valkas un Tērbatas sportistiem. 1912. g. Limbažu ielā izbÅ«vēja 273 metrus garu velotreku ar sarkanā māla segumu un ar zemes uzbērumiem galos, tautā sauktus par ā€žkurvjiemā€.

ā€¦ and 28 more paragraphs

ā„–549

SaistÄ«bā ar Ziloņu ielas nosaukuma izcelsmi: tagadējās Ziloņu ielas vārds savulaik cēlies no kādreizējā senā viduslaiku pilsētas aizsargbÅ«ves (bastiona) kā Zilais bastions (Blaue Bastion). Uz tā 1914.g . uzcelta slimnÄ«ca; tagad joprojām darbojas veselÄ«bas centrs ā€žBastionsā€, Bastiona ielā Nr. 24.

Ielas oficiālais nosaukums Blaue Bastion pieŔķirts 19. gadsimtā. Lai to atŔķirtu no netālās, bet svarÄ«gākās Bastiones ielas (Die BaĪ²tion Strasse) un nogādātu pasta sÅ«tÄ«jumus uz mājām, uz vēstulēm, pastkartēm un sÅ«tÄ«jumiem rakstÄ«ja namÄ«paÅ”nieka uzvārdu un mājas kārtas numuru; piemēram ā€žPēteris Neļķe Die Bl. BaĪ²tion Strasse 1ā€. Divdesmitā gadsimta sākuma (1908.) Valmieras plānā, mērnieks ielas nosaukums vēl vairāk vienkārÅ”ojis uz ā€žBlaue Strasse Domājams, ka jau 1. Pasaules kara gados (1915-1917) vāciskais nosaukums jau nomainÄ«ts pret latvisko ā€žZiloņuā€, kuru ikdienā jau savus pārdesmit gadus lietoja vienkārÅ”ie pilsētas latvieÅ”u tautÄ«bas iedzÄ«votāji.

Ne Latvijas pirmās brÄ«vvalsts laikā, ne vācu okupācijas un pēckara gados ielas nosaukums nemainÄ«jās. Bet interesants man Ŕķita fakts, ka vienÄ«gajā - 1980. to g. sāk. Valmieras aeroÄ£eodēziskajā kartē, kur ielu nosaukumi ir krievu valodā , redzama arÄ« ā€žŃƒŠ». Š—ŠøŠ»Š¾Š½ŃŽā€ pie Dzirnavu ezeriņa ā€žŠ¾Š·ŠµŃ€Š¾ Š”Š·ŠøрŠ½Š°Š²Ńƒā€.

ā€¦ and 6 more paragraphs

Novadniecei, spāņu deju izpildÄ«tājai Martai Alberingai ā€“ 100

Kazlovu dzimta ap 1909. - 1910. gadu. 1. rindā no labās māte Kristīne Kazlova ar Martu klēpī; 2. rindā vidū vecaistēvs Kārlis Kazlovs; 3. rindā vidū tēvs Jānis Kazlovs, pa labi tēvabrālis Kārlis.

Marta Kazlova-Alberinga dzimusi Valmierā Jāņa un Kristīnes Kazlovu ģimenē. Kazlavu dzimta nāk no Valmieras apkaimes. Vectēvs Kārlis Kocēnu muižā bija mucinieks, vēlāk pārcēlās uz Valmieru, kur netālu no pareizticīgas baznīcas uzbūvēja savu māju. Tur arī piedzima Martiņa.

Marta Alberinga 1928. gadā. Valmierā.

ā€¦ and 35 more paragraphs

Ziloņu iela

Ziloņu ielas nosaukums cēlies no kādreizējā Valmieras viduslaiku nocietinājuma ā€“ Zilā bastiona (Blaue Bastion) nosaukuma. JāsarÅ«gtina tie, kas vaicā : ā€žVai ielas nosaukums patieŔām saistÄ«ts ar ziloņiem? ā€ž. Nē, jo ielas nosaukuma izcelsme saistāma ar pilsētas viduslaiku vēsturi.

Eglītes paraža

Ziema ir SĒKLAS, EMBRIJA, KODOLA veidoÅ”anās Laiks. Ziemas Laiks mudina asināt prātu, krāt zināŔanas ŽilbinoŔā sniega baltuma dēļ Ziemu sauc par Gudrinieci Sirmgalvi, Balto zintnieci un citos mīļos vārdos.

Mēs esam ziemeļnieki, ziemcieÅ”i un tāpēc Ziemas Laiks ir mÅ«su Esmes, BÅ«tÄ«bas, radoŔās darbÄ«bas veidoÅ”anās, gudrÄ«bas un svētku laiks. Senči atstājuÅ”i norādi: lai kādos laikos dzÄ«votu, bet Decembra un JÅ«nija svētkus jānosvin godam, netaupoties, jo tajos tiek likti pusgadu pamati.

Eglītes paraža

ā€¦ and 16 more paragraphs

Nāc līdz uz Valterīti

Sākums

Apriņķa pilsēta Valmiera (Wolmar). 18. gadsimta beigas. Te uz dzÄ«vi 1784. gadā apmetās divdesmit septiņus gadus jaunais Hermans Johans Valters (1757-1807). Studējis StrasbÅ«rā. Ieguvis medicÄ«nas doktora grādu Kēnigsbergā. Pēc dažiem gadiem tiks cildināts kā populārākais un iemīļotākais ārsts ne vien pilsētā, bet arÄ« visā Valmieras apriņķī. Sekojot vÄ«ram, nākoÅ”ajā gadā uz mazo provinces pilsētiņu no RÄ«gas pārceļas viņa dzÄ«vesbiedre Marija Elizabete (1761-1822). Valteru Ä£imenē jau divas atvasÄ«tes - dēliņŔ Johans Vilhelms (1781.) un meitiņa Elizabete Doroteja (1782.).

1785. gadā Valteri uzceļ māju: tā tolaik celta gandrÄ«z tukŔā pils laukuma malā, uz kādreizējiem pils mÅ«riem. Å o viesmÄ«lÄ«go namu, kurÅ” ātri vien kļūs par pilsētiņas kultÅ«ras un sabiedriskās dzÄ«ves centru, iedēvēs par Valternamiņu. Dzimtas hronikā par Valteru namiņu lasāmi zÄ«mÄ«gi vārdi, ka ā€žSein Haus war Mittelpunkt und Wiege einer Reihe bedeutender MƤnner und Frauen des geistigen Lebens in Livlandā€: ā€žViņu māja bija kā satikÅ”anās vieta veselai virknei slavenu Vidzemes garÄ«gās dzÄ«ves veidotāju, gan vÄ«riem, gan sievāmā€.

ā€¦ and 28 more paragraphs

Valmieras novadpētniecības muzejam 50

Muzeja stāsts

Valmieras novadpētniecības muzejam 50

Vēsture, tās izzināŔana un senas lietas vienmēr saistÄ«juÅ”as cilvēkus. Kāds par to interesējas tikai reizēm, bet kādam vēsture kļūst par mūža aizrauÅ”anos. ValmierieÅ”i par pirmo latvieÅ”u novadpētnieku pamatoti dēvē draudzes skolas skolotāju un aktÄ«vu sabiedrisko darbinieku Voldemāru Dāvidu Balodi (1848-1918). ViņŔ bijis ne vien zinoŔākais un aizrautÄ«gākais ekskursiju vadÄ«tājs, bet arÄ« pirmo arheoloÄ£isko izrakumu iniciators Valmieras apkārtnē.

ā€¦ and 22 more paragraphs

Par Latviju!

Latvijas neatkarÄ«gās demokrātiskās republikas pasludināŔana 1918. g. 18. novembrÄ«, bija izaicinājums kā kaimiņos esoÅ”ajām lielvalstÄ«m. ArÄ« paÅ”māju neticÄ«gajiem un nacionālās valsts idejas noliedzējiem. Proklamētajai nacionālajai valdÄ«bai, kas bija pārgājusi Pagaidu valdÄ«bas statusā, nebija pat vēl ne savu valsts iestāžu, ne savas armijas. Tās teritorijā joprojām atradās ienaidnieka karaspēks. Uz Ŕī politiski saspriegotā un neziņas pilnā vēsturiskā fona - RÄ«gā, apņēmÄ«bas pilns atbalstÄ«t jauno Latvijas valdÄ«bu, ierodas Andrejs Kampe.

Andrejs Kampe, 1900.-to gadu sākumā

Vidzemnieks ar nākotnes redzējumu

ā€¦ and 17 more paragraphs