VecpuiŔu parks

Komjaunatnes parks

  • Explicitly tagged cards

    • Mirkli pirms simts

    Rosīga un darbīga

    Valmiera 20.gs. sākumā - administratÄ«vās, saimnieciskās un kultÅ«ras dzÄ«ves centrs. ArÄ« Valmieras apriņķis, tolaik viens no lielākajiem Vidzemes guberņā. Jau 1897. gada tautas skaitÄ«Å”anā valmierieÅ”u skaits pārsniedzis piecus tÅ«kstoÅ”us (5050). Pēc tautÄ«bām saskaitÄ«ti 76,5% latvieÅ”u, 11,9% vācieÅ”u, 6,5% krievu, neliels % ebreju, igauņu un poļu. Gadsimtu mijā apriņķa pilsētā koncentrējuŔās dažādas paÅ”valdÄ«bu un valsts iestādes, kur augstākos posteņus pārsvarā ieņem krievu ierēdņi. Tomēr netrÅ«kst iestāžu, kurās vadoÅ”ajos amatos joprojām vācieÅ”i. Nereti politiskajam lÄ«dzsvaram, amatos iecēla abus. Piemēram, par apriņķa policijas priekÅ”nieku V.A. Ignatjevu, bet par vecāko palÄ«gu G.F. GÅ«tceitu. LÄ«dz 1889.g. te darbojās Vidzemes draudžu tiesa, zemnieku lietu komisāra iecirknis, apriņķa cietuma komisija barona fon Engelhardta vadÄ«bā. Vēlāk tām pievienojās miertiesa, pilsētas bāriņu tiesa, galvenā akcÄ«zes pārvalde, nodokļu inspekcija, apriņķa kara pārvalde, skolu inspektori u.c. Ka latvieÅ”i kļuvuÅ”i par ietekmÄ«gu politisko spēku, ar kuru jārēķinās, liecināja 1906.g. notikuŔās pilsētas domes vēlÄ“Å”anas. No 24 domniekiem 18 latvieÅ”i, 5 vācieÅ”i.

    Jaunievēlēto domnieku kompetencē bÅ«tisku jautājumu risināŔana: apbÅ«ves plānoÅ”ana, komunālā saimniecÄ«ba, sociālā palÄ«dzÄ«ba, sabiedriskās kārtÄ«bas nodroÅ”ināŔana. AttÄ«stoties vietējai rÅ«pniecÄ«bai, tiek modernizēta komunālā saimniecÄ«ba, ierÄ«koti parki, uzlabota medicÄ«niskā aprÅ«pe. Sākot ar 1906. gadu, kad par pilsētas galvu (mēru - preciz. I.Z.) pirmo reizi iebalso latvieti Georgu Johanu Apini, un lÄ«dz pat 1914. gadam, Valmiera pamazām pārtop jaunā veidolā. Kļūst tÄ«rāka, zaļāka. Viens pēc otra darbu uzsāk lielāki un mazāki uzņēmumi un veikali, ielās valda rosÄ«ba. Uz dzÄ«vi Å”eit pārceļas tuvējo pagastu sÄ«kzemnieki, kalpi, lauku vÄ«ri un sievas. IztikÅ”ana dārga, tāpēc lētākas zemes un nama meklējumos jādodas viņpus Gaujas. Pirms I Pasaules kara, 1911. gadā, pilsētnieku nu par kādu nieka tiesu mazāk (4949), bet Pārgaujā (Kārlienā, Kauguru Jaunpilsētā), kura administratÄ«vi piederÄ«ga netālajai Kaugurmuižai jeb Kaugershof, kārlēnieÅ”u jau 1584 dvēseļu!

    ā€¦ and 14 more paragraphs

    Ar skatu nākotnē

    Johanam Georgam Apinim ā€” 155

    Cienījams. Dr. med. Georgs Apinis.

    Pilsētas centrā, viena no ielām, nosaukta arÄ« Georga Apiņa vārdā. ValmierieÅ”iem Å”is uzvārds nav sveÅ”s, jo saistās ar vairāku paaudžu piemiņu par Å”o leÄ£endāro personÄ«bu, Goda pilsoni, Dr. med. J. G. Apini (1859 - 1920). Savas dzÄ«ves laikā, atvēlētajos seÅ”desmit, jo nepilns mēnesis pietrÅ«ka lÄ«dz seÅ”desmit pirmajai dzimÅ”anas dienai, pilsētas labā paguvis izdarÄ«t tik daudz darbu, ka pietiktu pat divu cilvēku mūžam. Pateicoties viņa dāsnajam finansiālajam atbalstam un izpratnei, kādai jākļūst apriņķa pilsētai Valmierai (Wolmar) - ar attÄ«stÄ«tu rÅ«pniecÄ«bu, modernizētu komunālo saimniecÄ«bu, parkiem, skolām, pieejamu medicÄ«nisko aprÅ«pi, arÄ« vēl tagad, pēc gadsimta, varam redzēt un lietot atstāto mantojumu: slimnÄ«cu, mÅ«sdienās tur izvietojies veselÄ«bas centrs Bastions un populārā kafejnÄ«ca - bistro ar tādu pat nosaukumu, kādreizējo meiteņu Ä£imnāziju, kur nu jau mājvietu radis jaunatnes centrs Vinda, un, protams, joprojām vidzemnieku iecienÄ«tais VecpuiÅ”u parks, kuram nupat nosvinējām pirmos 100! ZÄ«mÄ«gi, ka viens no kādreizējā pilsētas galvas (mēra) iecienÄ«tākajiem teicieniem esot bijis: ā€žLai nepiekÅ«stam labu darÄ«dami, un, ko esi atzinis par labu, to labāk dari Å”odien nekā rÄ«tā€. Bet, vai zināt, kur meklējamas saknes mecenāta Apiņa dzimtai un kāpēc visu laiku zināmākais vecpuisis nolēmis veltÄ«t savu dzÄ«vi ā€žmūža draugam - Valmieras pilsētaiā€?

    ā€¦ and 14 more paragraphs

    Par Latviju!

    Latvijas neatkarÄ«gās demokrātiskās republikas pasludināŔana 1918. g. 18. novembrÄ«, bija izaicinājums kā kaimiņos esoÅ”ajām lielvalstÄ«m. ArÄ« paÅ”māju neticÄ«gajiem un nacionālās valsts idejas noliedzējiem. Proklamētajai nacionālajai valdÄ«bai, kas bija pārgājusi Pagaidu valdÄ«bas statusā, nebija pat vēl ne savu valsts iestāžu, ne savas armijas. Tās teritorijā joprojām atradās ienaidnieka karaspēks. Uz Ŕī politiski saspriegotā un neziņas pilnā vēsturiskā fona - RÄ«gā, apņēmÄ«bas pilns atbalstÄ«t jauno Latvijas valdÄ«bu, ierodas Andrejs Kampe.

    Andrejs Kampe, 1900.-to gadu sākumā

    Vidzemnieks ar nākotnes redzējumu

    ā€¦ and 17 more paragraphs

    Id

    • 531