Latvijas soļoÅ”anas vÄstures spožÄkÄ zvaigzne valmierietis JÄnis DaliÅÅ”, kuram novembrÄ« bija 105. gadu jubileja, ir pazÄ«stams daudziem sporta dzÄ«ves cienÄ«tÄjiem. MazÄk zinÄms ir otrais mÅ«su olimpietis soļoÅ”anÄ valmierietis Adalberts Bubenko. JanvÄrÄ« viÅam bÅ«tu 100 gadi.
A. Bubenko dzimis 1910. gada 16. janvÄrÄ«. ViÅa tÄvs strÄdÄja par lokomotÄ«ves vadÄ«tÄju mazajam bÄnÄ«tim un brÄ«vajos brīžos nodarbojÄs ar sportu. ArÄ« trÄ«s dÄli pievÄrsÄs sportam. VecÄkais brÄlis Eduards nodarbojas ar skrieÅ”anu, Adalberts kļuva par soļotÄju. Abi dzimuÅ”i igauÅu zemÄ MoisekilÄ. JaunÄkais brÄlis JÄnis dzimis ValmierÄ un beidza studijas Latvijas UniversitÄtÄ.
Adalberts Valmieras Sporta dÄrzÄ soļoÅ”anas Äbeci apguva pie JÄÅa DaliÅa, soļoÅ”anu nepameta arÄ« studÄjot tirdzniecÄ«bas zinÄtni RÄ«gÄ un vienlaikus strÄdÄjot Armijas ekonomiskajÄ veikalÄ, kur vadÄ«ja delikateÅ”u nodaļu, darbÄ nostaigÄjot vairÄkus kilometrus. Bieži uz darbu ÅÄma arÄ« sporta apÄ£Ärbu, lai vakaros trenÄtos. Pirmie lielÄkie panÄkumi sportÄ sasniegti 1930. gadÄ tikai 20. gadu vecumÄ, kad viÅÅ” uzstÄdÄ«ja trÄ«s jaunus Latvijas rekordus ā 15, 20 un 25 km soļojumos un izcÄ«nÄ«ja Latvijas meistara titulu 25 km distancÄ.
1930. gada 30. - 31. jÅ«nijÄ RÄ«gÄ notika starptautiskÄs sacensÄ«bas soļoÅ”anÄ, par tÄm prese rakstÄ«ja: āā¦negaidÄ«ti braÅ”i soļo kopÄ ar J. DaliÅu otrs valmierietis Adalberts Bubenko. ViÅÅ” visÄ klusumÄ ValmierÄ kopÄ trenÄjies ar DaliÅu un tagad rÄda, ko Ä«sti var, kad konkurence spiež. Bubenko Å”oreiz pÄrspÄjis pats sevi, izdevÄs vairÄk, kÄ citi gaidÄ«juÅ”i, kÄ pats cerÄjisā¦ā.
1931. gada 30. un 31. maijÄ RÄ«gÄ un 7. jÅ«nijÄ ValmierÄ notika starptautiskÄs vieglatlÄtikas sacensÄ«bas, kas pieredzÄja nebijuÅ”u skatÄ«tÄju pieplÅ«dumu. RÄ«gÄ sacÄ«kstes apmeklÄja 12000, bet ValmierÄ 5000 skatÄ«tÄju, kaut ValmierÄ toreiz dzÄ«voja ap 8000 iedzÄ«votÄju. 1931. g. 12. jÅ«nijÄ laikraksts āValmierietisā rakstÄ«ja ā āā¦nekad vÄl ValmierÄ nav bijuÅ”as starptautiskas sacÄ«kstes ar pasaules rekordistu piedalÄ«Å”anos. Tas ir pierÄdÄ«jums tam, ka minÄtie pasaules rekordisti ciena mÅ«su DaļiÅa sportista spÄjas un viÅa personÄ«gÄs Ä«paŔībasā. SkatÄ«tÄjus nepievÄ«la arÄ« valmierietis Adalberts Bubenko, kurÅ” ieguva treÅ”o vietu.
UzmundrinoÅ”i lÄ«dzjutÄju saucieni ānesteni, Bubi! Griez!, āBubÄ«ti sarauj !ā bija dzirdami daudzÄs sacensÄ«bas. ViÅam sanÄca labi, kaut soļoja pasmagi, noŔķiebis galvu uz vienu pusi, bet soļoÅ”anas stils bija korekts. LabÄk padevÄs garas distances, Ä«sajÄm pietrÅ«ka Ätruma.
1932. gadÄ sezonai beidzoties, Eiropas labÄko soļotÄju ranga tabulÄ J. DaliÅÅ” (nu jau olimpiskais viceÄempions) ar 48 punktiem bija otrais, bet labÄko soļotÄju desmitnieku noslÄdza A. Bubenko ar 12 punktiem.
1933. gadÄ 25 km distancÄ soļoÅ”anÄ A. Bubenko otro reizi izcÄ«nÄ«ja Latvijas meistara titulu un toreiz tik populÄrajÄs āÅ Ä·Ärsam BerlÄ«neiā sacensÄ«bÄs 67 dalÄ«bnieku vidÅ« ieguva 5. vietu. 1934. gadÄ uz Ŕīm sacensÄ«bÄm Adalberts aizbraukt nevarÄja lÄ«dzekļu trÅ«kuma dÄļ, taÄu gada noslÄguma labÄko soļotÄju sarakstÄ 5 un 10 km distancÄ ierindojÄs 2. vietÄ.
1936. gads bija atkal olimpiskais. Uz XI olimpiÄdi BerlÄ«nÄ no Latvijas pretendÄja trÄ«s soļotÄji ā DaliÅÅ”, KrÅ«kliÅÅ”, Bubenko, kurÅ” pÄdÄjÄs pÄrbaudes sacensÄ«bas 40 km distancÄ uzvarÄja. Pirms brauciena visi trÄ«s trenÄjÄs ValmierÄ, bet pÄdÄjo nedÄļu ā Mellužos. CerÄ«bas bija vis optimistiskÄkÄs. FavorÄ«ts neapÅ”aubÄmi bija J. DaliÅÅ”, kurÅ” cerÄja uzvarÄt, uz to cerÄja arÄ« visi Latvijas lÄ«dzjutÄji. TÄpat kÄ LosandželosÄ 1932. gadÄ, arÄ« BerlÄ«nÄ bija paredzÄta tikai viena distance - 50 km.
No Adalberta Bubenko atmiÅÄm: ā5. augustÄ plkst. 14 uz starta nostÄjÄs 33 dalÄ«bniekiā¦Laiks bija nemÄ«lÄ«gs un vÄss. MÄs ā trÄ«s latvieÅ”i, Å vÄbs, anglis Vitloks un vÄl daži, turÄjÄmies kopÄ. AstotajÄ kilometrÄ angļu tiesnesis bez brÄ«dinÄjuma noÅÄma A. KrÅ«kliÅu, bet J. DaliÅÅ” kÄpinÄja tempu un aizsteidzÄs pie lÄ«deriem. Komandas vadÄ«tÄjs Alberts Rumba ziÅoja, ka esmu 17. vietÄ, bet tempu kÄpinÄju un pusceļu veicu kÄ astotais. DaliÅÅ” izstÄjÄs 36. km. 43. km izvirzÄ«jos 3. vietÄ. Savu treÅ”o vietu nevienam vairs neatdevu. TrÅ«ka jebkÄdas informÄcijas, cik tÄlu Å vÄbs un Vitloks. Tikai beigu daļÄ, kur varÄja pÄrredzÄt ceļu, ieraudzÄ«ju priekÅ”Ä Å vÄbu. Biju viÅam krietni tuvojies, bet noÄ·ert bija par vÄlu. PÄc sacensÄ«bÄm biju ne pÄrÄk noguris, taÄu arÄ« nesvaigs. Biju pirmo reizi mÅ«Å¾Ä nosoļojis tik garu gabalu. DomÄju, vai tik distance ir pareizi izmÄrÄ«ta, ka esmu sasniedzis tik labu rezultÄtuā¦ā No uzvarÄtÄja angļa H. Vitloka valmierieti Ŕķīra 2 minÅ«tes. Neviens nebija gaidÄ«jis no A. Bubenko tik labu sniegumu! TaÄu latvieÅ”u mÄ«tnÄ atmosfÄra bija drÅ«ma: visi bija saÅ”utuÅ”i par tiesneÅ”a rÄ«cÄ«bu (noÅÄma no trases it kÄ aiz pÄrskatÄ«Å”anÄs) attiecÄ«bÄ pret uzlecoÅ”u soļoÅ”anas zvaigzni Arnoldu KrÅ«kliÅu, vÄl jo vairÄk tÄpÄc, ka latvieÅ”iem iepriekÅ”ÄjÄ dienÄ nevajadzÄja soļot pÄrbaudes sacensÄ«bÄs, jo viÅu soļoÅ”anas stilu uzskatÄ«ja par labu. JÄÅa DaliÅa soļoÅ”anas stils vispÄr tika uzskatÄ«ts par nevainojamu. J. DaliÅÅ” istabÄ esot nemitÄ«gi staigÄjot runÄjis: āā¦es nesaprotu, kas noticisā¦ā, bet Bubis ā raudÄja! Kad jautÄjuÅ”i par ko, esot atbildÄjis, ka žÄl DaliÅa!
SagaidÄ«Å”ana RÄ«gÄ tomÄr bijusi sirsnÄ«ga. ValmierieÅ”a A. Bubenko bronza soļoÅ”anÄ un rÅ«jienieÅ”a E. Bietaga sudrabs grieÄ·u-romieÅ”u cÄ«ÅÄ lÄ«dz 87 kg olimpiÄdÄ bija varens sniegums! A. Bubenkam ticis daudz dÄvanu, bet priekÅ”niecÄ«ba paaugstinÄjusi algu.
KopumÄ 1936. gads Latvijas soļotÄjiem bija veiksmÄ«gs; Eiropas valstu soļotÄju ranga tabulÄ Latvija ieÅÄma otro vietu aiz Zviedrijas, bet A. Bubenko individuÄli ieÅÄma 6. vietu.
1937. gada pavasarÄ« latvieÅ”u soļotÄji guva necerÄtu panÄkumu ā beidzot uzvarÄja tradicionÄlajÄs āÅ Ä·ÄrsÄm BerlÄ«neiā komandu vÄrtÄjumÄ un pirmo reizi uz RÄ«gu atveda ceļojoÅ”o balvu. 90 dalÄ«bnieku konkurencÄ DaliÅÅ” bija treÅ”ais, Priga piektais un Bubenko ā devÄ«tais. Valmieras lÄ«dzjutÄji atkal skandinÄja: āValmierieÅ”iem soļot nieks, uzvarÄt - tÅ«kstoÅ” prieks!ā.
TaÄu panÄkumi ne vienmÄr bija izŔķiroÅ”ais faktors, lai varÄtu piedalÄ«ties sacÄ«kstÄs. TÄ 1938. gadÄ uz Eiropas otrajÄm meistarsacÄ«kstÄm vieglatlÄtikÄ ParÄ«zÄ A. Bubenko netika lÄ«dzekļu trÅ«kuma un ne organizÄtÄ«bas dÄļ. Eiropas meistarsacÄ«kstes Å”oreiz notika bez latvieÅ”u soļotÄju lÄ«dzdalÄ«bas. 1939. gadÄ Latvijas 10 labÄko soļotÄju sarakstÄ A. Bubenko vÄrds vairs neparÄdÄs, arÄ« okupÄcijas gados sacensÄ«bu pieteikumos viÅa uzvÄrds nav redzams.
A. Bubenko 1944. gadÄ emigrÄja uz VÄciju, pÄc tam uz KanÄdu, kur tÄpat kÄ ValmierÄ nodarbojÄs ar tirdzniecÄ«bu. LatvieÅ”u sabiedriskajÄ dzÄ«vÄ nepiedalÄ«jÄs, tomÄr vÄl reizi mÅ«Å¾Ä ānosoļojaā 50 km ā Å”oreiz kÄ skatÄ«tÄjs 1954. gadÄ Melnburna olimpiskajÄs spÄles vÄrojot un jÅ«tot lÄ«dz āpirkstgala-papÄžaā meistariem.
Olimpiskais bronzas soļu Ä«paÅ”nieks, Valmieras puika Adalberts Bubenko Aizsaules dÄrzos iesoļoja 1983. gadÄ 7. jÅ«lijÄ, apglabÄts Toronto.
Regīna Valtenberga
Valmieras NovadpÄtniecÄ«bas muzeja vÄstures speciÄliste