Valmieras puikam Adalbertam Bubenko - 100.

Valmieras puikam Adalbertam Bubenko - 100.

Latvijas soļoÅ”anas vēstures spožākā zvaigzne valmierietis Jānis DaliņŔ, kuram novembrÄ« bija 105. gadu jubileja, ir pazÄ«stams daudziem sporta dzÄ«ves cienÄ«tājiem. Mazāk zināms ir otrais mÅ«su olimpietis soļoÅ”anā valmierietis Adalberts Bubenko. JanvārÄ« viņam bÅ«tu 100 gadi.

A. Bubenko dzimis 1910. gada 16. janvārÄ«. Viņa tēvs strādāja par lokomotÄ«ves vadÄ«tāju mazajam bānÄ«tim un brÄ«vajos brīžos nodarbojās ar sportu. ArÄ« trÄ«s dēli pievērsās sportam. Vecākais brālis Eduards nodarbojas ar skrieÅ”anu, Adalberts kļuva par soļotāju. Abi dzimuÅ”i igauņu zemē Moisekilā. Jaunākais brālis Jānis dzimis Valmierā un beidza studijas Latvijas Universitātē.

Adalberts Valmieras Sporta dārzā soļoÅ”anas ābeci apguva pie Jāņa Daliņa, soļoÅ”anu nepameta arÄ« studējot tirdzniecÄ«bas zinātni RÄ«gā un vienlaikus strādājot Armijas ekonomiskajā veikalā, kur vadÄ«ja delikateÅ”u nodaļu, darbā nostaigājot vairākus kilometrus. Bieži uz darbu ņēma arÄ« sporta apģērbu, lai vakaros trenētos. Pirmie lielākie panākumi sportā sasniegti 1930. gadā tikai 20. gadu vecumā, kad viņŔ uzstādÄ«ja trÄ«s jaunus Latvijas rekordus ā€“ 15, 20 un 25 km soļojumos un izcÄ«nÄ«ja Latvijas meistara titulu 25 km distancē.

1930. gada 30. - 31. jÅ«nijā RÄ«gā notika starptautiskās sacensÄ«bas soļoÅ”anā, par tām prese rakstÄ«ja: ā€žā€¦negaidÄ«ti braÅ”i soļo kopā ar J. Daliņu otrs valmierietis Adalberts Bubenko. ViņŔ visā klusumā Valmierā kopā trenējies ar Daliņu un tagad rāda, ko Ä«sti var, kad konkurence spiež. Bubenko Å”oreiz pārspējis pats sevi, izdevās vairāk, kā citi gaidÄ«juÅ”i, kā pats cerējisā€¦ā€.

1931. gada 30. un 31. maijā RÄ«gā un 7. jÅ«nijā Valmierā notika starptautiskās vieglatlētikas sacensÄ«bas, kas pieredzēja nebijuÅ”u skatÄ«tāju pieplÅ«dumu. RÄ«gā sacÄ«kstes apmeklēja 12000, bet Valmierā 5000 skatÄ«tāju, kaut Valmierā toreiz dzÄ«voja ap 8000 iedzÄ«votāju. 1931. g. 12. jÅ«nijā laikraksts ā€žValmierietisā€ rakstÄ«ja ā€“ ā€žā€¦nekad vēl Valmierā nav bijuÅ”as starptautiskas sacÄ«kstes ar pasaules rekordistu piedalÄ«Å”anos. Tas ir pierādÄ«jums tam, ka minētie pasaules rekordisti ciena mÅ«su Daļiņa sportista spējas un viņa personÄ«gās Ä«paŔībasā€. SkatÄ«tājus nepievÄ«la arÄ« valmierietis Adalberts Bubenko, kurÅ” ieguva treÅ”o vietu.

UzmundrinoÅ”i lÄ«dzjutēju saucieni ā€žnesteni, Bubi! Griez!, ā€žBubÄ«ti sarauj !ā€ bija dzirdami daudzās sacensÄ«bas. Viņam sanāca labi, kaut soļoja pasmagi, noŔķiebis galvu uz vienu pusi, bet soļoÅ”anas stils bija korekts. Labāk padevās garas distances, Ä«sajām pietrÅ«ka ātruma.

1932. gadā sezonai beidzoties, Eiropas labāko soļotāju ranga tabulā J. DaliņŔ (nu jau olimpiskais vicečempions) ar 48 punktiem bija otrais, bet labāko soļotāju desmitnieku noslēdza A. Bubenko ar 12 punktiem.

Valmieras puikam Adalbertam Bubenko - 100.

1933. gadā 25 km distancē soļoÅ”anā A. Bubenko otro reizi izcÄ«nÄ«ja Latvijas meistara titulu un toreiz tik populārajās ā€žÅ Ä·Ä“rsam BerlÄ«neiā€ sacensÄ«bās 67 dalÄ«bnieku vidÅ« ieguva 5. vietu. 1934. gadā uz Ŕīm sacensÄ«bām Adalberts aizbraukt nevarēja lÄ«dzekļu trÅ«kuma dēļ, taču gada noslēguma labāko soļotāju sarakstā 5 un 10 km distancē ierindojās 2. vietā.

1936. gads bija atkal olimpiskais. Uz XI olimpiādi BerlÄ«nē no Latvijas pretendēja trÄ«s soļotāji ā€“ DaliņŔ, KrÅ«kliņŔ, Bubenko, kurÅ” pēdējās pārbaudes sacensÄ«bas 40 km distancē uzvarēja. Pirms brauciena visi trÄ«s trenējās Valmierā, bet pēdējo nedēļu ā€“ Mellužos. CerÄ«bas bija vis optimistiskākās. FavorÄ«ts neapÅ”aubāmi bija J. DaliņŔ, kurÅ” cerēja uzvarēt, uz to cerēja arÄ« visi Latvijas lÄ«dzjutēji. Tāpat kā Losandželosā 1932. gadā, arÄ« BerlÄ«nē bija paredzēta tikai viena distance - 50 km.

No Adalberta Bubenko atmiņām: ā€ž5. augustā plkst. 14 uz starta nostājās 33 dalÄ«bniekiā€¦Laiks bija nemÄ«lÄ«gs un vēss. Mēs ā€“ trÄ«s latvieÅ”i, Å vābs, anglis Vitloks un vēl daži, turējāmies kopā. Astotajā kilometrā angļu tiesnesis bez brÄ«dinājuma noņēma A. KrÅ«kliņu, bet J. DaliņŔ kāpināja tempu un aizsteidzās pie lÄ«deriem. Komandas vadÄ«tājs Alberts Rumba ziņoja, ka esmu 17. vietā, bet tempu kāpināju un pusceļu veicu kā astotais. DaliņŔ izstājās 36. km. 43. km izvirzÄ«jos 3. vietā. Savu treÅ”o vietu nevienam vairs neatdevu. TrÅ«ka jebkādas informācijas, cik tālu Å vābs un Vitloks. Tikai beigu daļā, kur varēja pārredzēt ceļu, ieraudzÄ«ju priekŔā Å vābu. Biju viņam krietni tuvojies, bet noÄ·ert bija par vēlu. Pēc sacensÄ«bām biju ne pārāk noguris, taču arÄ« nesvaigs. Biju pirmo reizi mūžā nosoļojis tik garu gabalu. Domāju, vai tik distance ir pareizi izmērÄ«ta, ka esmu sasniedzis tik labu rezultātuā€¦ā€ No uzvarētāja angļa H. Vitloka valmierieti Ŕķīra 2 minÅ«tes. Neviens nebija gaidÄ«jis no A. Bubenko tik labu sniegumu! Taču latvieÅ”u mÄ«tnē atmosfēra bija drÅ«ma: visi bija saÅ”utuÅ”i par tiesneÅ”a rÄ«cÄ«bu (noņēma no trases it kā aiz pārskatÄ«Å”anās) attiecÄ«bā pret uzlecoÅ”u soļoÅ”anas zvaigzni Arnoldu KrÅ«kliņu, vēl jo vairāk tāpēc, ka latvieÅ”iem iepriekŔējā dienā nevajadzēja soļot pārbaudes sacensÄ«bās, jo viņu soļoÅ”anas stilu uzskatÄ«ja par labu. Jāņa Daliņa soļoÅ”anas stils vispār tika uzskatÄ«ts par nevainojamu. J. DaliņŔ istabā esot nemitÄ«gi staigājot runājis: ā€žā€¦es nesaprotu, kas noticisā€¦ā€, bet Bubis ā€“ raudāja! Kad jautājuÅ”i par ko, esot atbildējis, ka žēl Daliņa!

SagaidÄ«Å”ana RÄ«gā tomēr bijusi sirsnÄ«ga. ValmierieÅ”a A. Bubenko bronza soļoÅ”anā un rÅ«jienieÅ”a E. Bietaga sudrabs grieÄ·u-romieÅ”u cīņā lÄ«dz 87 kg olimpiādē bija varens sniegums! A. Bubenkam ticis daudz dāvanu, bet priekÅ”niecÄ«ba paaugstinājusi algu.

Kopumā 1936. gads Latvijas soļotājiem bija veiksmīgs; Eiropas valstu soļotāju ranga tabulā Latvija ieņēma otro vietu aiz Zviedrijas, bet A. Bubenko individuāli ieņēma 6. vietu.

1937. gada pavasarÄ« latvieÅ”u soļotāji guva necerētu panākumu ā€“ beidzot uzvarēja tradicionālajās ā€žÅ Ä·Ä“rsām BerlÄ«neiā€ komandu vērtējumā un pirmo reizi uz RÄ«gu atveda ceļojoÅ”o balvu. 90 dalÄ«bnieku konkurencē DaliņŔ bija treÅ”ais, Priga piektais un Bubenko ā€“ devÄ«tais. Valmieras lÄ«dzjutēji atkal skandināja: ā€žValmierieÅ”iem soļot nieks, uzvarēt - tÅ«kstoÅ” prieks!ā€.

Taču panākumi ne vienmēr bija izŔķiroÅ”ais faktors, lai varētu piedalÄ«ties sacÄ«kstēs. Tā 1938. gadā uz Eiropas otrajām meistarsacÄ«kstēm vieglatlētikā ParÄ«zē A. Bubenko netika lÄ«dzekļu trÅ«kuma un ne organizētÄ«bas dēļ. Eiropas meistarsacÄ«kstes Å”oreiz notika bez latvieÅ”u soļotāju lÄ«dzdalÄ«bas. 1939. gadā Latvijas 10 labāko soļotāju sarakstā A. Bubenko vārds vairs neparādās, arÄ« okupācijas gados sacensÄ«bu pieteikumos viņa uzvārds nav redzams.

A. Bubenko 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu, kur tāpat kā Valmierā nodarbojās ar tirdzniecÄ«bu. LatvieÅ”u sabiedriskajā dzÄ«vē nepiedalÄ«jās, tomēr vēl reizi mūžā ā€žnosoļojaā€ 50 km ā€“ Å”oreiz kā skatÄ«tājs 1954. gadā Melnburna olimpiskajās spēles vērojot un jÅ«tot lÄ«dz ā€žpirkstgala-papēžaā€ meistariem.

Olimpiskais bronzas soļu īpaŔnieks, Valmieras puika Adalberts Bubenko Aizsaules dārzos iesoļoja 1983. gadā 7. jūlijā, apglabāts Toronto.

Regīna Valtenberga
Valmieras Novadpētniecības muzeja vēstures speciāliste

Id

  • 568