Par Latviju!

Latvijas neatkarÄ«gās demokrātiskās republikas pasludināŔana 1918. g. 18. novembrÄ«, bija izaicinājums kā kaimiņos esoÅ”ajām lielvalstÄ«m. ArÄ« paÅ”māju neticÄ«gajiem un nacionālās valsts idejas noliedzējiem. Proklamētajai nacionālajai valdÄ«bai, kas bija pārgājusi Pagaidu valdÄ«bas statusā, nebija pat vēl ne savu valsts iestāžu, ne savas armijas. Tās teritorijā joprojām atradās ienaidnieka karaspēks. Uz Ŕī politiski saspriegotā un neziņas pilnā vēsturiskā fona - RÄ«gā, apņēmÄ«bas pilns atbalstÄ«t jauno Latvijas valdÄ«bu, ierodas Andrejs Kampe.

Andrejs Kampe, 1900.-to gadu sākumā

Vidzemnieks ar nākotnes redzējumu

Kas tad bija Andrejs Kampe? VÄ«rs, kura uzvārdu pazina savulaik daudzi valmierieÅ”i. Viņu pazina arÄ« kā veiksmÄ«gu uzņēmēju netālajās CēsÄ«s. Andreas dzimis Cēsu apriņķa Priekuļos (Freudenberg). NodzÄ«vojot puiÅ”a kārtā trÄ«sdesmit piecas vasaras, 1902. gada 30. oktobrÄ« par sievu apņēmis Valmieras nedzirdÄ«go skolas dibinātāja, pirmā skolas direktora un skolotāja, Valmieras LatvieÅ”u biedrÄ«bas priekÅ”nieka VÄ«lipa Å vēdes (1849-1905) meitu Elzu Mariju. Jauniņai Elzei, kā viņu mīļi dēvēja tuvinieki, nu bija ā€žjāatmet domas pār aizieÅ”anu uz Krieviju skoloties tālāk un jāsāk saimniekot vÄ«ra mājāsā€. Neskatoties uz gadu starpÄ«bu, laulÄ«ba bijusi ļoti saskanÄ«ga. Par to liecina ne vien Valmierā nodzÄ«votie gadi (Ä£imene pārcēlās uz CēsÄ«m (Wenden) 1916. g. pavasarÄ« - preciz. I.Z.), bet arÄ« dzimtas turpinājums. Četri dēli un divas meitas: Anna Marta (1904.), Andrejs (1905.), Ilze (1907.), Juris (1908.), Reinis (1910.) un Leo, saukts par Levi (1912.). Kuplajam bērnu pulciņam vēl pievienosies Toms un Velta.

Andrejs Kampe ar dzīvesbiedri un bērniem 1914. gadā.

Neskatoties uz aizņemtÄ«bu, Andrejs vienmēr atrod laiku arÄ« sabiedriskajām lietām. Savulaik, sievastēva mudināts, iestājies LatvieÅ”u biedrÄ«bā. Ar dzÄ«vesbiedres Elzas atbalstu, Kampe, 1913. gada rudenÄ«, biedrÄ«bas rÄ«kotajā bazāra un loterijā par labu jaunās slimnÄ«cas bÅ«vei ā€“ ar vērienu ziedo lielu summu 300 rubļus! Tikpat iespaidÄ«gu summu topoÅ”ajai celtnei atvēlējuÅ”i arÄ« konkurenti, tolaik paÅ”a lepnākā veikala Ä«paÅ”nieki, latvieÅ”u uzņēmēji Lācers un Velēns. SlimnÄ«cu atklāja 1914. g. 18. oktobrÄ«, bet valmierieÅ”iem palicis nezināms fakts, ka savulaik, atklātā izsolē (1913.) ā€žslimnÄ«cas bÅ«vi, izņemot centrāl - apkurināŔanu un elektrisku apgaismoÅ”anu, tika izdota Andreja brālim, inženierim J. Kampes kungam par 31 500 rubļiemā€.

Pārmaiņas nes I. Pasaules karÅ”; 1917. gada 1. janvāri Ä£ildes tirgotājs un namÄ«paÅ”nieks Andrejs Kampe pievienojās VecpuiÅ”u parka dibinātājiem, kļūstot par lÄ«dzbiedru. AktÄ«vi iesaistās politiskajā un saimnieciskajā dzÄ«vē. Tā paÅ”a gada pavasarÄ«, 25./26. martā enerÄ£isko vÄ«ru ievēlē Vidzemes Zemes padomē.

VecpuiŔu parks un paviljons.

Liktenis sÅ«ta pirmo smago pārbaudÄ«jumu ā€“ 1918. gada februārÄ« apcietināts un izsÅ«tÄ«s uz Jekaterinburgu, bet viņam lemts atgriezties. Nākotnes ieceres saistās arÄ« ar nolÅ«koto namÄ«paÅ”umu. Tirgotāja Georga GenÅ”eļa staltais nams lepni slējās RÄ«gas ielas kreisajā pusē. Par to samaksāts krietna summa 70 000 rubļu. Te paÅ”am iznāks maz uzturēties, taču Latvijas brÄ«vvalsts laikā, jau pēc A. Kampes nāves, mantinieku namā Nr.15/17, atradās pilsētnieku iecienÄ«tie B.PÅ«kas un E. Cimdiņa veikali.

Valmiera. Rīgas iela 1918. gadā.

Kampes dzimtas stāsts

Par Elzas Marijas (1883-1926) vÄ«ra Ä£imeni lasāms vecākā brāļa Oskara Edgara Å vēdes (1880-1967) atmiņās: ā€ž[..] Kampes Ä£imene cēlusies no seniem lÄ«bjiem, un viņu dzimtās Kampu mājas atrodas 6 - 7 kilometrus no CēsÄ«m, uz Gaujas pietekas Raunas krastā. Vecam Kampu māju saimniekam Dāvidam Kampem, kas bez tam vēl bija visai iecienÄ«ts "bÅ«vmeistars" ā€“ namdaris. Cēlis ne vien lielus mÅ«ra namus, bet arÄ« baznÄ«cas, piemēram, Valmieras pareizticÄ«go baznÄ«cu. Cēlis arÄ« skolotāju semināra ēku Valmierā. Abiem ar sievu Annu četri dēli, no kuriem vecākais MārtiņŔ - aptiekārs. Miris Liepājā vēl jaunos gados. Otrais dēls ā€“ Andrejs (1867 -1919) bija mans svainis. CēsÄ«s beidzis kreisskolu (apriņķa skolu.) un tad aizgājis uz RÄ«gu, lai mācÄ«tos pie lieltirgotāja EzÄ«Å”a. TiklÄ«dz atklājās kustÄ«ba uz jaunuzceltā Vidzemes dzelzceļa (Valmierā dzelzceļa vilcienu lÄ«niju atklāja 1889. g.augustā - I.Z.), iecelts Å”eit par EzÄ«Å”a firmas Valmieras nodaļas vadÄ«tājs. Tā atradusies iepretim dzelzceļa stacijai celtajā lielajā spÄ«Ä·erÄ«. TreÅ”ais brālis Pēteris (1877 -1947), jau no jaunām dienām slimoja ar ļaunu kaulu kaiti kāju locÄ«tavās, kliboja un savā dzÄ«vē pārcietis neskaitāmas operācijas. Un tomēr viņŔ sava brāļa Andreja uzņēmumā bija par palÄ«gu un kasieri. Pēc gara darba mūža, kurā viņŔ maz prieka redzējis un baudÄ«jis, viņŔ mira, kā bēglis Vācijā un tagad atdusas IngolÅ”tadtes kapsētā. Jaunākais brālis Jānis, jeb, kā visi viņu sauca, Džons savulaik izstudēja par inženieri. Kara un juku laikā, jau pēc sava brāļa Andreja noÅ”auÅ”anas, piedalÄ«jās A. Niedras valdÄ«bā kā pasta un satiksmes ministrs (iecelts par valsts darbu ministru ā€“ preciz. I.Z.).Viņam, tāpat, kā pārējiem Niedras kabineta ministriem vēlāk bijis jābēg uz Vāciju, un viņŔ nekad vairs dzimtenē nav atgriezies. DzÄ«voja viņŔ BerlÄ«nē un laikam tur arÄ« savas dienas nobeidzis, kad 1945. g. Å”o pilsētu ieņēma lielinieki. No viesiem četriem Dāvida Kampes dēliem neviens, izņemot Andreju, nav precējies un nav atstājis pēcnācējus [..] ā€.

Ziedo Latvijai

1918. gada 17. novembra vakarā RÄ«gā ā€žSuvorovaā€ viesnÄ«cā astoņu latvieÅ”u politisko partiju un viens Latgales pārstāvis sastādÄ«ja Latvijas Tautas Padomi. Par Pagaidu ValdÄ«bas ministru prezidentu ievēl Kārli Ulmani, uzdodot viņam sastādÄ«t Ministru kabinetu. Tautas Padome arÄ« pieņem lēmumu, ka jau nākoÅ”ajā dienā, 18. novembrÄ« Latvju Operas namā (tagadējā Nacionālajā teātrÄ«) tiks proklamēta Latvijas valsts! SvinÄ«gās sēdes beigās Kārlis Ulmanis paziņojis, ka ā€žValmieras delegācija ar tirgotāju Kampi un Dr. Ziediņu, kuri ieraduÅ”ies pēc jaunām ziņām, nodevuÅ”i Latvijas valsts idejai pirmo materiālo pabalstu ā€“ 5000 rubļuā€. Andreju Kampi, kurÅ” bija ziedojis summas lielāko daļu, uzskatÄ«ja par pirmo neatkarÄ«gās Latvijas materiālo atbalstÄ«tāju. Kampe pabalstÄ«ja ar naudas lÄ«dzekļiem ne vien Pagaidu valdÄ«bu, bet arÄ« Latvijas topoÅ”o armiju ā€“ Cēsu rotu, kura vēlāk kļuva par vienu no Kalpaka bataljona pamatvienÄ«bām.To neaizmirsa arÄ« jaunās valdÄ«bas pretinieki.

Atriebība

Jau 1918. gada 18. decembrÄ« tika organizēts Vecgulbenes (Malienas) revolucionārais tribunāls. DrÄ«z lÄ«dzÄ«gu tribunālu tÄ«kls pārklāja visu Latvijas padomju republiku. Tos izveidoja gan apriņķa centros, gan mazākās pilsētās, miestos un pagastos. Daudzi no tiem izrādÄ«ja lielu centÄ«bu padomju varas ā€žpatiesoā€ un iedomāto ienaidnieku apkaroÅ”anā. Cēsu revolucionārais tribunāls, kā vienam no pirmajiem, nāves sodu piesprieda Andrejam Kampem. ApsÅ«dzÄ«bas pamatojums - ā€žPar politiska rakstura nodarÄ«jumu; apvainots par ziedojumu vākÅ”anu un lielākas naudas summas (5000 rubļu) nodoÅ”anu Latvijas Pagaidu valdÄ«baiā€. Kā vainu pastiprinoÅ”i fakti, ā€žpierādot kaitniecÄ«buā€ kalpojuÅ”i fakti, ka Kampe ā€žbÅ«dams ne vien tikai Jāņmuižas Ä«paÅ”nieks, bet arÄ« Cēsu latvieÅ”u luterāņu draudzes priekÅ”nieks, neesot devis dievnama atslēgu lielinieku mÄ«tiņa noturÄ“Å”anaiā€. 1919. gada naktÄ« no 9. uz 10. janvāri, noslepkavots. PiederÄ«gie varēja viņu apglabāt dzimtas kapos tikai pēc lielinieku padzÄ«Å”anas, 1919. gada 17. jÅ«nijā. Par notikuÅ”o jau pēc dažām dienām uzzināja valmierieÅ”i, bet sarkanā terora apstākļos bija pat bÄ«stami nodrukāt bēru nekrologu vietējā laikrakstā. Tikai, atsākot darbÄ«bu pēc ilgāka pārtraukuma (slēgta seÅ”us mēneÅ”us ā€“ preciz. I.Z.), Valmieras LatvieÅ”u biedrÄ«ba 20. jÅ«nija sēdē, dienas kārtÄ«bā iekļāva piemiņas brÄ«di, ā€žgodinot lielinieku upuri, noÅ”auto ilggadÄ«go biedrÄ«bas biedru, valdes locekli Andreju Kampiā€.

BÅ«s

Savu sapņu un cerÄ«bu piepildÄ«jumu vidzemnieks Andrejs Kampe, Valmieras un Cēsu tirgotājs, lauksaimnieks, sabiedriskais darbinieks, Vidzemes Zemes padomes loceklis redzēja Latvijas valsts ā€“ brÄ«vas, neatkarÄ«gas, demokrātiskas valsts veidolā. Savus bērnus ā€“ kā jaunās valsts pilntiesÄ«gus pilsoņus!
Pasaulē Kampes vārdu nesÄ«s vecākais dēls Andrejs (1905-1942), kurÅ” kļūs par diplomātisko darbinieku. TraÄ£iski, bet viņam bÅ«s lemts atkārtot tēva likteni: 1940. gada oktobrÄ« boļŔeviki apcietina trÄ«sdesmit piecus gadus jauno Ārlietu ministrijas LÄ«gumu departamenta direktoru. Nepilnus divus gadus vēlāk, tālajā Krievijas pilsētā Astrahaņā, 1942. gada 7. februārÄ«, seviŔķā apspriede lemj, ka ā€žsaskaņā ar Krievijas Padomju FederatÄ«vās Sociālistiskās Republikas kriminālkodeksu: par piedalÄ«Å”anos militāri faÅ”istiskajā aizsargu organizācijā un darbÄ«bu franču un latvieÅ”u izlÅ«kdienestā, vervējot aÄ£entus, piespriest augstāko soda mēruā€. Spriedums izpildÄ«ts 1942. gada 15. martā. Dažāds un atŔķirÄ«gs pēc 2. Pasaules kara veidojās pārējo Ä£imenes locekļu liktenis, bet sabiedriskā darbinieka Andreja Kampes vārds vienmēr turēts piemiņā.

Raksta tapÅ”anā Ä«paÅ”i pateicÄ«bas vārdi vēsturniekam, Dr. hist. Tālim Pumpuriņam, Bones un Ezertēvu Ä£imenēm.

Ingrīda Zīriņa
Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja

Replies

Reini Kampe visticamāk arÄ« nāk no Kampes dzimtas ā€“ Cēsu apriņķa Priekuļu pagasta. Tas varētu bÅ«t mana stāsta varoņa Andreja Kampes radinieks. PaÅ”am Andrejam Kampem bija 8 bērni; viņa brāļiem pēc manām ziņām pēcnācēju nebija.

par Kampēm

"Kuplajam bērnu pulciņam vēl pievienosies Toms un Velta." - Vai tas nozīmē, ka A. Kampes ģimenē 8 bērni? Pēc citām ziņām - 6 vai pat 5. http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=35316&r=6&lid=35316&q=kampe&h=659.

ā€žslimnÄ«cas bÅ«vi, izņemot centrāl - apkurināŔanu un elektrisku apgaismoÅ”anu, tika izdota Andreja brālim, inženierim J. Kampes kungam par 31 500 rubļiemā€. Å o teikumu grÅ«ti saprast.

Rakstā uzrādÄ«tie Kampes bērni ar dzimÅ”anas gadiem ir tie, kas dzimuÅ”i tieÅ”i Valmierā (6 bērni). Toms un Velta jau dzima pēc aizieÅ”anas uz CēsÄ«m (sk. rakstā).

Andreja Kampes brālis kā inženieris pārraudzīja un vadīja tehnisko būvprojektu, apsildīŔanas iekārtas un elektrību pārraudzīja cits inženieris.

Id
528