Carl Ludwig Robert Marschner

Karls Ludvigs Roberts MarŔners

  • Explicitly tagged cards

    • MarÅ”nera Ä«paÅ”umi Valmierā 1. daļa

    MarŔnera īpaŔumi Valmierā 1. daļa

    Bieži vien pastaigājoties pa Valmieras Senpilsētu vai dodoties pa gājēju tiltiņu uz Valmieras tirgu, cilvēki atskatās uz divstāvu sarkano Ä·ieÄ£eļu ēku, kas atrodas RātsupÄ«tes kraujas malā. Vieni to dēvē par ā€œsarkano mājuā€, citi ir dzirdējuÅ”i nosaukumu ā€œMarÅ”nera namsā€. ā€œSarkanās mājasā€ nosaukumu tā ieguvusi pateicoties 19.ā€“20. gadsimta mijā celto Valmieras ēku raksturÄ«gajam sarkanajam Ä·ieÄ£elim, bet, kas ir MarÅ”ners?
    Nama projektētājs bijis arhitekts akadēmiÄ·is Karls Ludvigs Roberts MarÅ”ners (1847-1912). PazÄ«stams Krievijas Impērijā ar vairākiem saviem arhitektÅ«ras projektiem, gan dzÄ«vojamām, gan sakrālām ēkām, kā baznÄ«cas un klosteri. Savu izglÄ«tÄ«bu ieguvis Krievijas Impērijas mākslas un arhitektÅ«ras akadēmijā 1878. gadā. Strādājis par pasniedzēju A.L. Å tiglica tehniskās zÄ«mÄ“Å”anas akadēmijā Pēterburgā. Kāpēc viņŔ Valmierā iegādājies Ä«paÅ”umu, lai celtu Å”o ēku, pagaidām nav skaidri zināms. Iemesli varētu bÅ«t dažādi. Viens no tiem ā€“ viņa māsa bija precējusies ar ievērojamu Valmieras vācbaltu dzimtas pārstāvi vārdā Erdmans, kuriem, domājams, piederējuÅ”i Ä«paÅ”umi Valmieras pils teritorijā. Å obrÄ«d gan ēkas vēstures pirmsākumi, gan tās projektētāja un Ä«paÅ”nieka Karla Ludviga Roberta MarÅ”nera biogrāfija ir neskaidra. Tomēr pēdējā laikā ir izdevies kaut nedaudz Å”o noslēpumainÄ«bas mezglu atŔķetināt.
    Latvijas Nacionālā arhÄ«va Latvijas Valsts vēstures arhÄ«vā (LNA LVVA) glabājas lieta ar nosaukumu ā€œKārļa Ludviga Roberta MarÅ”nera Ä£imenes legāts Valmierāā€. Lietas saturs atklāj daudzus lÄ«dz Å”im nezināmus, interesantus faktus, kas ļauj precizēt MarÅ”nera Ä£imenes radurakstus, gan arÄ« 19./20. gs. mijā Valmierā piederējuÅ”os Ä«paÅ”umus. Tomēr, dokumenti vēl neatklāj visas nianses.

    MÅ«sdienās ā€œsarkanajā mājāā€ saimnieko Valmieras muzeja vēstures nodaļa, ēkā atrodas zinātniskā lasÄ«tava, papÄ«ra krājuma telpas, kā arÄ« pastāvÄ«gā ekspozÄ«cija ā€œTeic man, Gauja, Valmieras stāstu. I. daļaā€.

    ā€¦ and 12 more paragraphs

    Vecās aptiekas stāsts

    Sākums - Reihenavi

    1721. gadā Krievijas cars Pēteris I izdeva ukazu par aptieku dibināŔanu. Valmierā pirmo aptieku atvēra vācu tautÄ«bas aptiekārs Reihenavs (Johans Volrāts Reihenau) , Gados vēl jaunais censonis uz mazās, provinciālās pilsētiņas iedzÄ«votāju fona izcēlās ar izglÄ«tÄ«bu un Eiropas apceļotāja pieredzi. 1747. gadā savā dzimtenē - PrÅ«sijā aizstāvējis doktora disertāciju par plauÅ”u uzbÅ«vi. IegÅ«stot doktora grādu, uzsācis ceļojumu pa Vāciju, Itāliju un Franciju. 1751. gadā Volrāts iestājas krievu armijas dienestā pie grāfa K. ZÄ«versa.

    Krievija sagaidÄ«ja ne vien ar lielu aukstumu, skarbiem dzÄ«ves apstākļiem, bet arÄ« ar sarežģījumiem profesionālajā karjerā. Tikai pēc Ä«paÅ”a un ļoti grÅ«ta eksāmena vairāku profesoru klātbÅ«tnē, neatlaidÄ«gais prÅ«sis kļūst par kara hospitāļa ārstu un anatomijas pasniedzēju. Pēterburga tomēr nevilina, arÄ« atalgojums nav gluži cerētais. Ko darÄ«t? Reihenavs saņem uzaicinājumu doties lÄ«dzi savam labvēlim, grāfam ZÄ«versam uz tālo Vidzemi un, iespējams, tieÅ”i ar viņa finansiālo atbalstu un ietekmi, 1755. gada nogalē saņem privilēģiju aptiekas ierÄ«koÅ”anai. Divus mēneÅ”us vēlāk, 1756. gada 1. februārÄ«, nopērk māju no bārddziņu un Ä·irurgu cunftes meistara Johana Nikolaja Å varca.

    ā€¦ and 25 more paragraphs

    Id

    • 858