Valmieras apvienotÄs amatnieku biedrÄ«ba Ä«si pirms OtrÄ pasaules kara
Valmieras apvienotÄ amatnieku biedrÄ«ba ValmierÄ darbojÄs no 1917. gada lÄ«dz Otrajam pasaules karam. PÄc Latvijas AmatniecÄ«bas Kameras pieprasÄ«juma 1936. gadÄ tÄ tika reformÄta, bet darbÄ«bu turpinÄja. BiedrÄ«ba organizÄjÄs sekcijÄs, apvienojot radniecÄ«gus amatus. Savas pastÄvÄÅ”anas laikÄ amatnieku biedrÄ«ba apvienoja vairÄk nekÄ 300 biedru 55 amatos. Å oreiz apskatÄ«sim biedru sarakstu, kas datÄts ar 1939. gada 15. janvÄri un tajÄ uzrÄdÄ«ti 195 biedri. Lai izvÄrtÄtu kopainu, izmantoju 1919. un 1930. gada ājaunuzÅemto biedru sarakstusā, kas atspoguļo gan par biedru nodarboÅ”anos, gan dzÄ«ves vietu.
PirmkÄrt, bÅ«tisks ir fakts, ka, lai arÄ« biedrÄ«bas nosaukumus nesa Valmieras vÄrdu, tajÄ stÄjÄs amatnieki arÄ« no apkÄrtÄjiem pagastiem. Tas izskaidrojams ar to, ka biedrÄ«bas bija atļauts dibinÄt paÅ”valdÄ«bÄs ar lielÄku iedzÄ«votÄju skaitu, respektÄ«vi, ValmierÄ. 20. gs. 30. gadu nogalÄ Valmieras amatnieku biedrÄ«bas biedru sarakstÄ uzskaitÄ«tÄs personas lielÄkoties dzÄ«voja ValmierÄ, bet neliela daļa biedru bija apkÄrtnes pagastos dzÄ«vojoÅ”ie (MatÄ«Å”os, RencÄnos, Kokmuižas pag., Dauguļu pag, JaunvÄles pag., Brenguļu pag., Burtnieku pag.). Protams, par amatniekiem, kas nebija nekur reÄ£istrÄti vai darbojÄs tÄ saucamajÄ āÄnas zonÄā, ziÅu trÅ«kst.