Krīgsmans

  • Explicitly tagged cards

    • Apgaismotā Valmiera

    ÄŖss ieskats Valmieras elektrÄ«bas iestādes darbÄ«bā lÄ«dz 1946. gadam

    19. gs. pēdējā ceturksnÄ« Vidzemē aizsākās pirmie mēģinājumi izmantot elektroenerÄ£iju rÅ«pniecÄ«bā. Dažās fabrikās un muižās parādÄ«jās pirmie lÄ«dzstrāvas Ä£eneratori. 20. gs. sākumā Valmieras apkārtnē jau izmantoja ar elektrÄ«bu darbināmas iekārtas, piemēram, elektrisko kuļmaŔīnu, kāda bijusi Rencēnu muižas saimniekam KrÄ«gsmanam.
    Valmierā 1908. gadā toreizējā Dzirnavu ielā, kas atradās Gaujas nogāzē nedaudz zem pilsētas tilta, Jēgera kokapstrādes un drēbju velÅ”anas fabrikā tika uzstādÄ«ts lÄ«dzstrāvas tvaika Ä£enerators. Saražoto enerÄ£iju izmantoja gan fabrikā, gan dažiem centra veikaliem un namiem. 1909./1910. gadā Gaujas krastā zem Sv. SÄ«maņa baznÄ«cas tika uzbÅ«vēta pirmā pilsētas elektrostacija un pilsētas Å«dens sÅ«knis, kurā darbojās divi dÄ«zeļdzinēji, divi Ä£eneratori bet pēc dažiem gadiem tiek uzstādÄ«ta vācu firmas Wolf 80 ZS tvaika lokomobile un vēl viens Ä£enerators. Valmieras elektrostacija patstāvÄ«gi darbojās lÄ«dz 1939. gada rudenim, kad tika pieslēgta jaunajai Ķeguma spēkstacijai.

    Dažādos dokumentos Valmieras iestāde, kas pēc bÅ«tÄ«bas bija Termoelektrocentrāle, saukta dažādi, gan par pilsētas termoelektrostaciju, gan elektrÄ«bas staciju, elektrÄ«bas iestādi, elektrostaciju, jo tās funkcija bija ne tikai ražot, bet arÄ« sadalÄ«t un piegādāt. Kā kurināmais tika izmantota nafta, malka, akmeņogles un kÅ«dra.Vēsturiski iestādes vajadzÄ«bām izmantotas vairākas piebÅ«ves, bet Å”odien palicis vien iestādei pakļautais pilsētas Å«denstornis un 20. gs. sākumā celtā Ä·ieÄ£eļu ēka, kurā atradās gan elektrostacija, gan pilsētas Å«dens sÅ«knētava.

    ā€¦ and 27 more paragraphs

    Id

    • 1024