New tags here

Pirts un zīmes

LatvieÅ”u ticējums ā€žJa nebÅ«tu pirts un rutku ā€“ dakteri brauktu ar zelta karietēmā€ skan drosmÄ«gi un mÅ«sdienÄ«gi. Daudzi pirts mīļi par to ir pārliecinājuÅ”ies paÅ”i. Par cik mÅ«su Baltu zemÄ«tē (Lietuvā/Latvijā) joprojām ir pamaz Å”o dziedniecisko celtņu, vēlu katrai dzimtai (vai kaimiņiem) sev uzbÅ«vēt pirti atbilstoÅ”i dzÄ«vesziņai, izrotājot to ar mÅ«su zÄ«mēm.

Pirts/pirtis, burtojot: rīts-tīrs-sirpis-tysa (turpinājums), PY - ir pastāvīgs matemātiskais lielums, PY ir arī Piena Ceļa zīme.

PÄ«rts/Pyrtelė ā€“ ir baldahÄ«ns virs gultas. Kad bijām turÄ«gi, sievas dzemdēja pyrtÄ«, (ar audumiem pārsegta greznā gultā, lÄ«dzÄ«gi kā baldahÄ«ns), bet pagrimuma laikos bērniņu laidā pirtiņā, kur nav sveÅ”u ļaužu.

ā€¦ and 70 more paragraphs

Laimi meklējot jeb starp diviem krogiem

Pārmaiņās. Kādreizējā ā€žMironÄ«Å”aā€ vieta, vēlāk Kaļļiņa nams. 1960. to g. sāk. Ä»eņina ielā Nr.38.

Bēdas remdēja Miroņkrogū

Par Miroņkrogu tautā tika saukts krogs, tagadējās Dārza un RÄ«gas ielas stÅ«rÄ«, uz kādreizējās Miroņu ielas. 20. gadsimta 20. gadu sākumā, Latvijas brÄ«vvalsts laikā plānos iezÄ«mēta kā Dārza iela; uz tās atradās J. Bērziņa dārzniecÄ«ba. LabskanÄ«gāks par iepriekŔējo, valmierieÅ”iem tik ļoti pierasto un ausi kutinoÅ”o ā€žMiroņieluā€. Un, tomēr, kāpēc tieÅ”i Miroņkrogs?

ā€¦ and 21 more paragraphs

ā€žEs uz tevi priecājos! Man prieks iet uz tevi!ā€

Tā raksta dzejnieks Kārlis Skalbe ceļojuma piezÄ«mēs ā€žPa dzimtenes ceļiemā€, aprakstā par BeverÄ«nu. MÅ«su leÄ£endāras pils BeverÄ«nas meklējumos tieÅ”i Zilais kalns minēts, ka vecāka tās atraÅ”anās vieta.

CeļŔ uz Zilo kalnu.

Klāt vasara un atvaļinājumu laiks, Līgo/Jāņu stiprais laiks, kad mēs dodamies dabā to apbrīnot un smelties tajā spēku. Teikām, nostāstiem apvītais Zilais kalns ir simbols tautas brīvībai, nemirstībai un arī mūsdienās tā ir vieta, kur var smelties un atjaunot spēkus.

ā€¦ and 19 more paragraphs

Nāciet, Valmiera Jūs gaida!

Apmeklējiet Valmieru, 1933.

ā€žGauja, priežu meži, dziednieciskais minerālÅ«dens, vasaras sporta iespējas, ērta satiksme, plaÅ”a apkārtne. Tālās senatnes un tuvāko notikumu atmiņas, Gaujas, Abula, Salacas gleznainie krasti un krāŔņie vēri, sirmais Burtnieku ezers, noslēpumainais Zilais kalns, varenie svētozoli ā€“ lÅ«k, Valmieras priekÅ”rocÄ«bas, kas Jums jāpazÄ«st. Nāciet, Valmiera JÅ«s gaida! [..]ā€ : tā iepazÄ«ties ar pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsturi aicināja MÅ«zikas un TÅ«risma veicināŔanas biedrÄ«bas izdotais ceļvedis ā€žApmeklējiet Valmieruā€ (1933).

Valmiera kā kūrvieta

ā€¦ and 16 more paragraphs

ÅŖdens spēks

Vecākā no zālēm ūdens,
Krāču putām, burvju vara.
Radītājs pats pirmais burvis,
Dievs ir mūsu dziedinātājs.

Tik vienkārÅ”i, skaisti un nozÄ«mÄ«gi par Å«deni saka Kalevalas eposa galvenais varonis, ā€žviedais vecais Veinemeinensā€.

Mums valmierieÅ”iem ir labi: 8 kilometrus caur ā€Mazāmā€ un ā€žKazuā€ krācēm tek ā€žsudrabiņu sijādamaā€ Gauja. Tur var gan Å«deni pasmelt, gan savākt krāču putas. ÅŖdens sudrabainais mirdzums slēpj burvju spēku; sniedz prieku un barÄ«bu dvēselei, vaigu skaistumam noder krāču putas.

ā€¦ and 10 more paragraphs

Dzīvības ūdens

Sākums

ÅŖdens ā€“ dabas daļa un neatņemams elements tajā, ko mÅ«sdienās dēvē par vidi. Viduslaikos jēdzienu ā€žvideā€ nepazina, bet izprata vienkārÅ”as kopsakarÄ«bas: Å«dens ā€“ DzÄ«vÄ«ba un AttÄ«stÄ«ba. Tā trÅ«kums nozÄ«mēja, ka viss dzÄ«vais lemts iznÄ«cÄ«bai. Pilsētnieki to lietoja ikdienā, pārtikā un sadzÄ«vē. Pateicoties Å«dens tuvumam, radās alternatÄ«va zemes ceļiem. Senais Gaujas Å«densceļŔ bija ļoti svarÄ«gs un nozÄ«mÄ«gs pārvietoÅ”anās un komunikācijas lÄ«dzeklis, 14.-16. gs. veidojot veselu sistēmu, kas ļāva precēm sasniegt tuvākus un tālākus tirdzniecÄ«bas punktus. Hanzas SavienÄ«bas ražojumus varēja izplatÄ«t ne vien sveÅ”zemju, bet arÄ« vietējie tirgotāji.

Bez ikviena valmierieÅ”a sirdij tuvās upes Gaujas, dēvētas gadsimtu gaitā FluĪ²Ī², Die AA, Die Ah, bet zviedru laikā pat kā AA Fluvius, - nebÅ«tu arÄ« Valmieras! Par pilsētas un Gaujas vēsturi rakstÄ«ts jau vairākkārt aizvadÄ«tā gada ā€žValmierietÄ«ā€, tāpēc Å”oreiz par kādu mazāk zināmu, bet tikpat neatņemamu reÄ£iona elementu. ÄŖpaÅ”u Å«deni, kas tā vārdu nes pasaulē ā€“ Valmieras minerālÅ«deni!

ā€¦ and 21 more paragraphs

Putriņas

Gaujas krastā

Lielā RÄ«gas ceļa kreisajā pusē, lÄ«dz pat Gaujai, vēl pirms gadiem simts, bija izvietojuŔās Valmieras pilsētai piederoŔās mājas: Ceļajēris, Ērmanis, Lācars, Putriņas un Brēža. Katra ar savu vēsturi un stāstu. Viszināmākā no tām ā€“ pēdējā, Brēža, kurā jau 17. gs. atradās skola ā€“ izvietota rijā. Ar to saistās Valmieras novada latvieÅ”u izglÄ«tÄ«bas pirmsākumi, bet no (1844.) savu vēsturi un gadus skaita tā pēctecis, kādreizējais draudzes skolas nams (lÄ«dz 1929.). Daudzus gadus vēlāk, vecais nams atdzima (1984.) un te atkal sāka skanēt bērnu balsis. MÅ«sdienās Mākslas vidusskola, Valdemāra Baloža ielā 5.

Bet Å”oreiz stāsts ne par skolu, bet par Brēžu tuvākajām kaimiņmājām ā€“ Putriņām vai Putter, kā dēvētas jau tālajos zviedru laikos. Uz senās zemes arÄ« divas Ä«paÅ”as vietas spēka un ticÄ«bas gÅ«Å”anai. Svētais vÄ«tols un VeselÄ«bas avots!

ā€¦ and 19 more paragraphs

Pavasari gaidot!

ā€žSaulÄ«te, kāpdama augstāk, jau modina zemi no miega,
Visu, ko cēlusi bij saltā ziema, tā smiedamās sagrauj.
Stiprās sala blÄ«ves un ledi mazpamazām izčākst.ā€
Putās pārvērÅ”as sniegs, un pēc brīža nekur vairs nav manāms.ā€
(K.Donelaitis ā€žGadalaikiā€).

Pavasari gaidot!

Kaut Ŕīs vārsmas tapuŔās ap 1765 gadu, bet liekas ka nupat sarakstÄ«tas. Gadalaiku ritējums stingri pakļauts Visuma, Dabas ritam, pie kura stingri pieturējās mÅ«su senči un savus vērojumus atstājuÅ”i mums.
Ziema mums ir sēklas, kodola, pamatu laiks, bet Pavasaris ir asna, auga laiks. Pavasaris ir kā skaists jaunietis, kuram ir jāaug garīgi un fiziski. Pavasari mēs saistām ar Martu, kaut Ziema atdod savas pārvaldes grožus tikai 21. martā, bet pavasara gaisu sajūtam ātrāk.
Par pavasara laiku spriež pēc ziemas, arÄ« marta mēneÅ”a Ä«paŔībām: ja cÄ«rulis vÄ«tero pirms marta, bÅ«s slikts pavasaris (tumÅ”s un lietains), ja marta 1 dienā snieg ā€“ vēlu dÄ«gst zāle, vēls pavasaris (skatiet tautas ticējumos vairāk). Sēlijā spriež arÄ« tā: 1. marta diena - pavasaris, 2 diena - vasara, 3 diena- rudens. 1 marts domāts Pavasara slavināŔanai, 4. martā svin kovārņu, strazdu dienu.

ā€¦ and 20 more paragraphs

Nams ar vēsturi

ā€žLai kas tu bÅ«tu, padomniek, ieejot rātsnamā izpildÄ«t savu pienākumu, atstāj aiz durvÄ«m savu privāto dzÄ«vi un tās vajadzÄ«bas, dusmas, netaisnÄ«bu, naidÄ«gumu, savtÄ«bu, draudzÄ«bu, vēlmi izpatikt; pakļauj sevi un savas vajadzÄ«bas kopienas vajadzÄ«bām, jo, kāds tu esi pret citiem ā€“ taisnÄ«gs vai netaisnÄ«gs, - tu stāvēsi DieviŔķās tiesas priekŔāā€
Uzraksts virs rātes zāles durvīm Tallinas rātsnamā

Sākums

Valmieras vēstures ritējums laika gaitā bijis ļoti mainÄ«gs. PārticÄ«ba miera gados mijusies ar postu un iznÄ«cÄ«bu daudzajos karos. 14. gadsimtā, (1323.) dokumentos pirmo reizi tiek minēta pilsētas pārvalde rāte ar vienu birÄ£ermeistaru un četriem palÄ«giem rātskungiem, sekretāru un bendi. SalÄ«dzinot ar mÅ«sdienu Eiropas SavienÄ«bas tirdzniecÄ«bas iespējām, bÅ«dama Hanzas savienÄ«bas locekle no 1365. gada, jau komunicējusi ar Krievu zemēm un daļu Eiropas. Minētajā savienÄ«bā tolaik ietilpa ne tikai Ä«stās, balsstiesÄ«gās pilsētas, bet arÄ« nelielās pilsētiņas, baudot visas lielo tirdzniecÄ«bas pilsētu priekÅ”rocÄ«bas. Ordeņa pieŔķirtās RÄ«gas tiesÄ«bas, kā arÄ« tirdznieciskie sakari ar Pleskavu un Novgorodu, igauņu Tērbatu un Rēveli, Pērnavu un VÄ«landi veicināja ekonomisko uzplaukumu. Interesanti bÅ«tu ā€žceļojot laikāā€ un uzzināt, - tieÅ”i kur pulcējās rātskungi, pilsētas viesi un sveÅ”zemju tirgotāji? Vācbaltu literāts Vilhelms Heine savā darbā ā€žPiezÄ«mes Valmieras vēstureiā€ (RÄ«ga,1893.) uzskaitÄ«jis no 1374. lÄ«dz 1468. gadam gandrÄ«z divus desmitus rātskungu, tomēr precÄ«zu ziņu par rātsnama celÅ”anas gadu un plānojumu viduslaikos, nav.

ā€¦ and 17 more paragraphs