UksenŔerns

  • Explicitly tagged cards
  • Putriņas

    Gaujas krastā

    Lielā RÄ«gas ceļa kreisajā pusē, lÄ«dz pat Gaujai, vēl pirms gadiem simts, bija izvietojuŔās Valmieras pilsētai piederoŔās mājas: Ceļajēris, Ērmanis, Lācars, Putriņas un Brēža. Katra ar savu vēsturi un stāstu. Viszināmākā no tām ā€“ pēdējā, Brēža, kurā jau 17. gs. atradās skola ā€“ izvietota rijā. Ar to saistās Valmieras novada latvieÅ”u izglÄ«tÄ«bas pirmsākumi, bet no (1844.) savu vēsturi un gadus skaita tā pēctecis, kādreizējais draudzes skolas nams (lÄ«dz 1929.). Daudzus gadus vēlāk, vecais nams atdzima (1984.) un te atkal sāka skanēt bērnu balsis. MÅ«sdienās Mākslas vidusskola, Valdemāra Baloža ielā 5.

    Bet Å”oreiz stāsts ne par skolu, bet par Brēžu tuvākajām kaimiņmājām ā€“ Putriņām vai Putter, kā dēvētas jau tālajos zviedru laikos. Uz senās zemes arÄ« divas Ä«paÅ”as vietas spēka un ticÄ«bas gÅ«Å”anai. Svētais vÄ«tols un VeselÄ«bas avots!

    ā€¦ and 19 more paragraphs

    Nams ar vēsturi

    Sākums

    Valmieras vēstures ritējums laika gaitā bijis ļoti mainÄ«gs. PārticÄ«ba miera gados mijusies ar postu un iznÄ«cÄ«bu daudzajos karos. 14. gadsimtā, (1323.) dokumentos pirmo reizi tiek minēta pilsētas pārvalde rāte ar vienu birÄ£ermeistaru un četriem palÄ«giem rātskungiem, sekretāru un bendi. SalÄ«dzinot ar mÅ«sdienu Eiropas SavienÄ«bas tirdzniecÄ«bas iespējām, bÅ«dama Hanzas savienÄ«bas locekle no 1365. gada, jau komunicējusi ar Krievu zemēm un daļu Eiropas. Minētajā savienÄ«bā tolaik ietilpa ne tikai Ä«stās, balsstiesÄ«gās pilsētas, bet arÄ« nelielās pilsētiņas, baudot visas lielo tirdzniecÄ«bas pilsētu priekÅ”rocÄ«bas. Ordeņa pieŔķirtās RÄ«gas tiesÄ«bas, kā arÄ« tirdznieciskie sakari ar Pleskavu un Novgorodu, igauņu Tērbatu un Rēveli, Pērnavu un VÄ«landi veicināja ekonomisko uzplaukumu. Interesanti bÅ«tu ā€žceļojot laikāā€ un uzzināt, - tieÅ”i kur pulcējās rātskungi, pilsētas viesi un sveÅ”zemju tirgotāji? Vācbaltu literāts Vilhelms Heine savā darbā ā€žPiezÄ«mes Valmieras vēstureiā€ (RÄ«ga,1893.) uzskaitÄ«jis no 1374. lÄ«dz 1468. gadam gandrÄ«z divus desmitus rātskungu, tomēr precÄ«zu ziņu par rātsnama celÅ”anas gadu un plānojumu viduslaikos, nav.

    ā€¦ and 17 more paragraphs

    Id
    697