Rosīga un darbīga
Valmiera 20.gs. sÄkumÄ - administratÄ«vÄs, saimnieciskÄs un kultÅ«ras dzÄ«ves centrs. ArÄ« Valmieras apriÅÄ·is, tolaik viens no lielÄkajiem Vidzemes guberÅÄ. Jau 1897. gada tautas skaitÄ«Å”anÄ valmierieÅ”u skaits pÄrsniedzis piecus tÅ«kstoÅ”us (5050). PÄc tautÄ«bÄm saskaitÄ«ti 76,5% latvieÅ”u, 11,9% vÄcieÅ”u, 6,5% krievu, neliels % ebreju, igauÅu un poļu. Gadsimtu mijÄ apriÅÄ·a pilsÄtÄ koncentrÄjuÅ”Äs dažÄdas paÅ”valdÄ«bu un valsts iestÄdes, kur augstÄkos posteÅus pÄrsvarÄ ieÅem krievu ierÄdÅi. TomÄr netrÅ«kst iestÄžu, kurÄs vadoÅ”ajos amatos joprojÄm vÄcieÅ”i. Nereti politiskajam lÄ«dzsvaram, amatos iecÄla abus. PiemÄram, par apriÅÄ·a policijas priekÅ”nieku V.A. Ignatjevu, bet par vecÄko palÄ«gu G.F. GÅ«tceitu. LÄ«dz 1889.g. te darbojÄs Vidzemes draudžu tiesa, zemnieku lietu komisÄra iecirknis, apriÅÄ·a cietuma komisija barona fon Engelhardta vadÄ«bÄ. VÄlÄk tÄm pievienojÄs miertiesa, pilsÄtas bÄriÅu tiesa, galvenÄ akcÄ«zes pÄrvalde, nodokļu inspekcija, apriÅÄ·a kara pÄrvalde, skolu inspektori u.c. Ka latvieÅ”i kļuvuÅ”i par ietekmÄ«gu politisko spÄku, ar kuru jÄrÄÄ·inÄs, liecinÄja 1906.g. notikuÅ”Äs pilsÄtas domes vÄlÄÅ”anas. No 24 domniekiem 18 latvieÅ”i, 5 vÄcieÅ”i.
JaunievÄlÄto domnieku kompetencÄ bÅ«tisku jautÄjumu risinÄÅ”ana: apbÅ«ves plÄnoÅ”ana, komunÄlÄ saimniecÄ«ba, sociÄlÄ palÄ«dzÄ«ba, sabiedriskÄs kÄrtÄ«bas nodroÅ”inÄÅ”ana. AttÄ«stoties vietÄjai rÅ«pniecÄ«bai, tiek modernizÄta komunÄlÄ saimniecÄ«ba, ierÄ«koti parki, uzlabota medicÄ«niskÄ aprÅ«pe. SÄkot ar 1906. gadu, kad par pilsÄtas galvu (mÄru - preciz. I.Z.) pirmo reizi iebalso latvieti Georgu Johanu Apini, un lÄ«dz pat 1914. gadam, Valmiera pamazÄm pÄrtop jaunÄ veidolÄ. Kļūst tÄ«rÄka, zaļÄka. Viens pÄc otra darbu uzsÄk lielÄki un mazÄki uzÅÄmumi un veikali, ielÄs valda rosÄ«ba. Uz dzÄ«vi Å”eit pÄrceļas tuvÄjo pagastu sÄ«kzemnieki, kalpi, lauku vÄ«ri un sievas. IztikÅ”ana dÄrga, tÄpÄc lÄtÄkas zemes un nama meklÄjumos jÄdodas viÅpus Gaujas. Pirms I Pasaules kara, 1911. gadÄ, pilsÄtnieku nu par kÄdu nieka tiesu mazÄk (4949), bet PÄrgaujÄ (KÄrlienÄ, Kauguru JaunpilsÄtÄ), kura administratÄ«vi piederÄ«ga netÄlajai Kaugurmuižai jeb Kaugershof, kÄrlÄnieÅ”u jau 1584 dvÄseļu!
PaÅ”Ä pilsÄtas viducÄ«
JaunÄ parka, pilsÄtas centrÄ, aprises sÄka iezÄ«mÄties divus gadus vÄlÄk, (1913.) domei lemjot āpieÅemt dÄvinÄjumÄ tÄ saucamo Liljes dÄrzu, KapsÄtas, Dzirnavu un Liljes ielu stÅ«rÄ«, atklÄta pilsÄtas parka ierÄ«koÅ”anaiā. Zemes pirkÅ”anas dokumentus ar IndriÄ·a Liljes mantiniekiem 1913. gada 26. martÄ (v. st.), paraksta astoÅi kungi, pÄc materiÄlÄ un sabiedriskÄ stÄvokļa ļoti dažÄdi: Dr. Georgs Apinis, Eduards LÄcers, KÄrlis VÄ«tiÅÅ”, JÄnis VelÄns, Augusts AkmentiÅÅ”, KÄrlis Eliass, Antons Meneks un DÄvis GÅ«bins. DÄvinÄtÄji katrs iemaksÄja 1000 rubļus dalÄ«bas maksu - āpubliska parka iekÄrtoÅ”anaiā; dzÄ«ves laikÄ parks palika dibinÄtÄju kopÄ«paÅ”ums, bet pÄc tam, ar ākatra izbijuÅ”Ä dalÄ«bnieka daļu, pÄriet pilsÄtas Ä«paÅ”umÄ ar noteikumu, ka tÄpat kÄ tagad dalÄ«bnieki, tÄ arÄ« vÄlÄk pilsÄta viÅu uztur uz visiem laikiem par atklÄtu pilsÄtas parkuā. Parka teritorijai pievieno blakus esoÅ”o āÄrÄ£elnieka dÄrzuā, bijuÅ”o baznÄ«cas dienesta zemi, ko pilsÄta jau senÄk iemainÄ«jusi pret citu gabalu slidotavas ierÄ«koÅ”anai. PÄc arhitekta Freiberga plÄna uzceļ divstÄvu paviljona tipa celtni ar plaÅ”u zÄli, iznomÄÅ”anai sarÄ«kojumu vajadzÄ«bÄm. MÅ«ra darbi izdoti meistaram KÄrlim Ezeram, koka darbi meistaram JÄnim KÅ«lem. ApstÄdÄ«jumu plÄnu parkam izveidoja āmÄkslas dÄrznieksā Hugo BÄrziÅÅ”.
Ar vÄrienu
Uz pilsÄtas parka atklÄÅ”anas svinÄ«bÄm 1914.g. 14. un 15. jÅ«nijÄ savus lasÄ«tÄjus aicina āValmieras ZiÅotÄjsā, kura 23. numurÄ lasÄms, ka āPagÄjuÅ”Ä gadÄ vairÄki, skaitÄ 8 mÅ«su lÄ«dzpilsoÅi nopirka tÄ saukto Liljes dÄrzu un tur ierÄ«koja jaunu parku. StrÄdÄja visu pagÄjuÅ”o gadu un vÄl lÄ«dz Å”im laikam. Tagad jaunais parks ierÄ«kots un dibinÄtÄji to dÄvina pilsÄtai; uzceltas Äkas, apstÄdÄ«jumi, - atklÄÅ”ana, kÄ ziÅots, bÅ«s Å”odien un rÄ«tu. Å ovakar pulksten 8 atklÄÅ”anas akts, pÄc tam viÅa ĶeizariskÄs AugstÄ«bas LielkÅaza Nikolaja NikolajeviÄa 16. HuzÄru Irkutskas pulka orÄ·estra koncerts. RÄ«tu no pulksten 2 - 5 pÄc pusdienas spÄlÄs kara mÅ«ziku, - ieeja brÄ«va; - un pulksten 8 vakarÄ koncerts, kurÄ piedalÄs operu dziedÄtÄja A. Benefeldt jaunkundze, operu dziedÄtÄjs P. Saksa kungs, Äella virtuozs O. FogelmaÅa kungs un klavieru virtuozs A. Dauguļa kungs. PÄc koncerta deja. Cerams, ka publika Å”Ä jaunÄ parka atklÄÅ”anu pienÄcÄ«gi ievÄros un tÄpat arÄ« uz priekÅ”u jaunais parks noderÄs iedzÄ«votÄjiem par Ärti pieejamu un patÄ«kamu atpÅ«tas vietu.ā PlaÅ”s izklÄsts arÄ« nÄkoÅ”ajÄ, 21. jÅ«nija āValmieras ZiÅotÄjaā 25. numurÄ, kurÄ ne vien publiskoti visu astoÅu dalÄ«bnieku uzvÄrdi, bet arÄ« minÄts, ka katrs no viÅiem iemaksÄjis naudu un finansÄjis pÄrrakstÄ«Å”anas izdevumus un citi, interesanti fakti: ā[..] Parka pÄrvaldÄ«Å”anÄ piedalÄ«sies pilsÄtas delegÄts. AprÄÄ·inu par parka ierÄ«koÅ”anu, viÅa ieÅÄmumiem un izdevumiem nodod pilsÄtas domei. Pie parka nolemts pievienot svabado āÄrÄ£elnieka dÄrzuā slidotavas iekÄrtoÅ”anai un spÄļu laukumam. Parka iekÄrtoÅ”ana un apstÄdÄ«Å”ana jau izvesta. Ir celta prÄva, glÄ«ta zÄle un telpas bezalkohola bufetes un saimniecÄ«bas vajadzÄ«bÄm ar verandu. Parka apstÄdÄ«jumi, zÄles laukumi, glÄ«tais paviljons, kÄ arÄ« ar garÅ”u un praÅ”anu bagÄtÄ«gi iekÄrtotÄ bezalkohola bufete, lasÄmais un spÄļu galds, atstÄj vislabÄko iespaidu. Sestdien, 14. jÅ«nijÄ notika jaunÄ pilsÄtas parka atklÄÅ”ana. MÄcÄ«tÄjs Ed. Pavasara kungs pÄc nodziedÄtÄs āLai Dievu visi lÅ«dzā sirsnÄ«gos, jaukos vÄrdos iesvÄtÄ«ja parku par prieka, miera un atpÅ«tas vietu. PilsÄtas galva B. MuÅ”es kungs (iepriekÅ”ÄjÄ pilsÄtas galvas G. ApiÅa pilnvaru termiÅÅ” jau bija beidzies) pÄc valsts himnas nodziedÄÅ”anas pasludinÄja parku par atklÄtu.[..]ā
No vecpuiŔu par Komjaunatnes
PatieÅ”Äm, daži no parka dibinÄtÄjiem vÄl bijuÅ”i vecpuiÅ”a kÄrtÄ. NeprecÄjies palika arÄ« Georgs Apinis, kuram tajÄ gadÄ, lÄ«dz ar parka atklÄÅ”anu, jÅ«nijÄ bÅ«tu svinami 55. StÄsta, ka savÄ 25 gadu darba jubilejÄ Apinis esot saÅÄmis no draugiem novÄlÄjumu- apprecÄties. Uz to dakteris atbildÄjis, ka viÅam jau esot mīļŔ laulÄts draugs, un tÄ esot Valmieras pilsÄta! 20.gadsimta 30.gados Valmieras pilsÄtas valdes dokumentos VecpuiÅ”u parka nosaukumu lietoja kÄ oficiÄlu apzÄ«mÄjumu pilsÄtas parkam. Mainoties varÄm, 1940.gada vasarÄ, augustÄ pÄc āāLKJS Valmieras rajona komitejas ierosinÄjuma pÄrdÄvÄts par Komjaunatnes parkuāā (Liesma, 16.08.). Jauno nosaukumu ikdienÄ nekad valmierieÅ”i nelietoja un arÄ« pÄc II Pasaules kara to sauca tikai un vienÄ«gi par VecpuiÅ”u parku. VairÄk kÄ 20 pÄckara gadus, ÄkÄ kultÅ«ras nams (lÄ«dz 1966.g.), vÄlÄk bÄrnu sporta skola, sporta biedrÄ«ba āāVÄrpaāā, pionieru nams.
Atkal atdzimis!
DeviÅdesmito gadu nogalÄ (1999.) VecpuiÅ”u parka paviljonu un parku kÄ sabiedrisko centru uzÅÄmÄs apsaimniekot akciju sabiedrÄ«ba āāVecpuiÅ”u parksāā. Nama telpas Ä«paÅ”i pielÄgoja ÄdinÄÅ”anas un spÄļu biznesa vajadzÄ«bÄm, saglabÄjot oriÄ£inÄlajam interjeram raksturÄ«gÄs galerijas un vairÄkas fasÄdes detaļas. ApmeklÄtÄji varÄja aplÅ«kot vÄsturnieka TÄļa PumpuriÅa izveidoto izstÄdi par VecpuiÅ”u parka vÄsturi. GandrÄ«z desmit gadu te darbojÄs valmierieÅ”u iecienÄ«tÄ kafejnÄ«ca ar vasaras dÄrzu. Daudzi pilsÄtas viesi ceļu mÄroja vien, lai uzspÄlÄtu boulingu, taÄu 2008.gada nogalÄ kompleksu slÄdza. Tad pÄc vairÄkiem gadiem ieilguÅ”a klusuma un visai postoÅ”a ugunsgrÄka, 2012.gada vasarÄ, kas izpostÄ«ja pilnÄ«bÄ gandrÄ«z visu jumta klÄjumu lÄ«dz ar vÄsturisko tornÄ«ti, sÄkas paviljona Äkas atdzimÅ”ana. Bet, labÄ ziÅa tÄ, 2014.gada maijÄ darbu uzsÄka jaunÄ Ära kafejnÄ«ca Cafe Elephant. Lai veicas!
IngrÄ«da ZÄ«riÅa
Valmieras muzeja
VÄstures nodaļas vadÄ«tÄja