Explicitly tagged cards

MarŔnera īpaŔumi Valmierā. 2. daļa

MarŔnera īpaŔumi Valmierā. 2. daļa

PagājuÅ”ajā reizē iepazināmies ar MarÅ”nera mājas un paÅ”a Ludviga jeb Karla Roberta Lui MarÅ”nera personÄ«bu. Å oreiz aplÅ«kosim pārējos MarÅ”neram piederoÅ”os Ä«paÅ”umus un ieskatÄ«simies to vēsturē.
MarÅ”neram Valmierā piederējuÅ”i 2 Ä«paÅ”umi. Viens neapbÅ«vēts zemes gabals un 3 ēkas Bruņinieku ielā 5. Jaunākā no tām un, pateicoties tās sarkanajiem Ä·ieÄ£eļiem, arÄ« vizuāli pamanāmāka ir MarÅ”nera dzÄ«vojamā māja. (skat. iepriekŔējā mēneÅ”a ValmierietÄ«)
Bruņinieku ielai 5, kuras teritorijā ietilpa minētās 3 ēkas (MarÅ”nera māja ar Ŕķūni, Valtera namiņŔ un piebÅ«vētā dzÄ«vojamā koka ēka, kuras vietā mÅ«sdienās atrodas Muzeja izstāžu nams), MarÅ”nera Ä£imenes legāta likvidācijas komisija 1939. gada 23. decembrÄ« sniedza sekojoÅ”u novērtējumu:
MarŔnera māja:
ā€œDivstāvu Ä·ieÄ£eļu mÅ«ra ēka ar māla kārniņa jumtu. Ēka apmēram 50 gadus vecu, ar diviem dzÄ«vokļiem, no kuriem viens trÄ«sistabu un otrs divistabu. Pie abiem dzÄ«vokļiem parastās (sausās) atejas. DzÄ«vokļos Å«dens vads un kanalizācijas bez vannām; krāsnis no vienkārÅ”iem māla podiņiem; griestu augstums augÅ”stāvā 3.25m, apakÅ”stāvā 2,50m; ēkas sienas mitras, kas izskaidrojams ar pamatu izolācijas trÅ«kumu. Kārniņu jumts pa daļai bojājies un laiž cauri Å«deni. Kāpnes koka. Zem ēkas akmeņu mÅ«ra pagrabs. Visa ēka nolietojusies apmēram 60% apmērā. SaimniecÄ«bas ēka piebÅ«vēta ar vienu galu pie divstāva mÅ«ra dzÄ«vojamās ēkas. Ēka izbÅ«vēta uz kalna nogāzes un tā nolietojusies 40% apmērā. Augļu dārzs sastāv no 10 vecām, nekoptām ābelēm.ā€
Jāpiebilst, ka lÄ«dz ar ēkas pārieÅ”anu Valmieras muzeja pārziņā 2006. gadā, veiktie iekÅ”telpu remontdarbi izdzēsuÅ”i liecÄ«bas par ēkas sākotnējo funkciju.
Koka dzīvojamā ēka:

Muzeja izstāžu nams mūsdienās. Foto: Anda Ledaine 2015. gads

ā€¦ and 14 more paragraphs

Apgaismotā Valmiera

ÄŖss ieskats Valmieras elektrÄ«bas iestādes darbÄ«bā lÄ«dz 1946. gadam

19. gs. pēdējā ceturksnÄ« Vidzemē aizsākās pirmie mēģinājumi izmantot elektroenerÄ£iju rÅ«pniecÄ«bā. Dažās fabrikās un muižās parādÄ«jās pirmie lÄ«dzstrāvas Ä£eneratori. 20. gs. sākumā Valmieras apkārtnē jau izmantoja ar elektrÄ«bu darbināmas iekārtas, piemēram, elektrisko kuļmaŔīnu, kāda bijusi Rencēnu muižas saimniekam KrÄ«gsmanam.
Valmierā 1908. gadā toreizējā Dzirnavu ielā, kas atradās Gaujas nogāzē nedaudz zem pilsētas tilta, Jēgera kokapstrādes un drēbju velÅ”anas fabrikā tika uzstādÄ«ts lÄ«dzstrāvas tvaika Ä£enerators. Saražoto enerÄ£iju izmantoja gan fabrikā, gan dažiem centra veikaliem un namiem. 1909./1910. gadā Gaujas krastā zem Sv. SÄ«maņa baznÄ«cas tika uzbÅ«vēta pirmā pilsētas elektrostacija un pilsētas Å«dens sÅ«knis, kurā darbojās divi dÄ«zeļdzinēji, divi Ä£eneratori bet pēc dažiem gadiem tiek uzstādÄ«ta vācu firmas Wolf 80 ZS tvaika lokomobile un vēl viens Ä£enerators. Valmieras elektrostacija patstāvÄ«gi darbojās lÄ«dz 1939. gada rudenim, kad tika pieslēgta jaunajai Ķeguma spēkstacijai.

Dažādos dokumentos Valmieras iestāde, kas pēc bÅ«tÄ«bas bija Termoelektrocentrāle, saukta dažādi, gan par pilsētas termoelektrostaciju, gan elektrÄ«bas staciju, elektrÄ«bas iestādi, elektrostaciju, jo tās funkcija bija ne tikai ražot, bet arÄ« sadalÄ«t un piegādāt. Kā kurināmais tika izmantota nafta, malka, akmeņogles un kÅ«dra.Vēsturiski iestādes vajadzÄ«bām izmantotas vairākas piebÅ«ves, bet Å”odien palicis vien iestādei pakļautais pilsētas Å«denstornis un 20. gs. sākumā celtā Ä·ieÄ£eļu ēka, kurā atradās gan elektrostacija, gan pilsētas Å«dens sÅ«knētava.

ā€¦ and 27 more paragraphs

MarŔnera īpaŔumi Valmierā 1. daļa

MarŔnera īpaŔumi Valmierā 1. daļa

Bieži vien pastaigājoties pa Valmieras Senpilsētu vai dodoties pa gājēju tiltiņu uz Valmieras tirgu, cilvēki atskatās uz divstāvu sarkano Ä·ieÄ£eļu ēku, kas atrodas RātsupÄ«tes kraujas malā. Vieni to dēvē par ā€œsarkano mājuā€, citi ir dzirdējuÅ”i nosaukumu ā€œMarÅ”nera namsā€. ā€œSarkanās mājasā€ nosaukumu tā ieguvusi pateicoties 19.ā€“20. gadsimta mijā celto Valmieras ēku raksturÄ«gajam sarkanajam Ä·ieÄ£elim, bet, kas ir MarÅ”ners?
Nama projektētājs bijis arhitekts akadēmiÄ·is Karls Ludvigs Roberts MarÅ”ners (1847-1912). PazÄ«stams Krievijas Impērijā ar vairākiem saviem arhitektÅ«ras projektiem, gan dzÄ«vojamām, gan sakrālām ēkām, kā baznÄ«cas un klosteri. Savu izglÄ«tÄ«bu ieguvis Krievijas Impērijas mākslas un arhitektÅ«ras akadēmijā 1878. gadā. Strādājis par pasniedzēju A.L. Å tiglica tehniskās zÄ«mÄ“Å”anas akadēmijā Pēterburgā. Kāpēc viņŔ Valmierā iegādājies Ä«paÅ”umu, lai celtu Å”o ēku, pagaidām nav skaidri zināms. Iemesli varētu bÅ«t dažādi. Viens no tiem ā€“ viņa māsa bija precējusies ar ievērojamu Valmieras vācbaltu dzimtas pārstāvi vārdā Erdmans, kuriem, domājams, piederējuÅ”i Ä«paÅ”umi Valmieras pils teritorijā. Å obrÄ«d gan ēkas vēstures pirmsākumi, gan tās projektētāja un Ä«paÅ”nieka Karla Ludviga Roberta MarÅ”nera biogrāfija ir neskaidra. Tomēr pēdējā laikā ir izdevies kaut nedaudz Å”o noslēpumainÄ«bas mezglu atŔķetināt.
Latvijas Nacionālā arhÄ«va Latvijas Valsts vēstures arhÄ«vā (LNA LVVA) glabājas lieta ar nosaukumu ā€œKārļa Ludviga Roberta MarÅ”nera Ä£imenes legāts Valmierāā€. Lietas saturs atklāj daudzus lÄ«dz Å”im nezināmus, interesantus faktus, kas ļauj precizēt MarÅ”nera Ä£imenes radurakstus, gan arÄ« 19./20. gs. mijā Valmierā piederējuÅ”os Ä«paÅ”umus. Tomēr, dokumenti vēl neatklāj visas nianses.

MÅ«sdienās ā€œsarkanajā mājāā€ saimnieko Valmieras muzeja vēstures nodaļa, ēkā atrodas zinātniskā lasÄ«tava, papÄ«ra krājuma telpas, kā arÄ« pastāvÄ«gā ekspozÄ«cija ā€œTeic man, Gauja, Valmieras stāstu. I. daļaā€.

ā€¦ and 12 more paragraphs

Melnās burtnīcas stāsts

Valmieras amatnieku biedrÄ«bas CeltniecÄ«bas amatu sekcijas protokoli (1937. ā€“ 1942. gads

Valmieras muzejā pavisam nesen nonācis interesants Valmieras vēstures avots ā€“ CeltniecÄ«bas amatu sekcijas sēžu protokoli rokrakstā, kas kalpos kā vērtÄ«gs papildinājums Å”obrÄ«d apkopotajai informācijai par amatnieku biedrÄ«bas darbu un biedriem 20. gs. 30. gadu nogalē. Neliela, tumÅ”a, bet laika zoba balinātā burtnÄ«ca sevÄ« slēpj ziņas par CeltniecÄ«bas amatu sekcijas darbu laikā no 1937. gada 25. maija, kad tā dibināta Valmieras amatnieku biedrÄ«bas paspārnē, lÄ«dz 1942. gada 15. aprÄ«lim. Redzams, ka dažas lapas klades beigās iztrÅ«kst, bet nav nosakāms, vai tajās vēl bijis kas rakstÄ«ts. VērtÄ«gais ieguvums visus padomju okupācijas gadus glabājās pie skursteņslaucÄ«tāja amata meistara Jāņa Voldemāra Altenberga (1900-1990), kura meita Gunta to nupat, 25 gadus pēc tēva aizieÅ”anas viņsaulē, dāvinājusi Valmieras muzejam. Altenbergs bijis sabiedriski aktÄ«vs, 20. gs. 20. gadu sākumā mācÄ«jies jaundibinātajā Valmieras mÅ«zikas skolā, 30. gados muzicējis Valmieras latvieÅ”u biedrÄ«bas simfoniskajā orÄ·estrÄ« un 30. gadu beigās aktÄ«vi darbojies Valmieras amatnieku biedrÄ«bā. Bijis ilggadējs Valmieras brÄ«vprātÄ«go ugunsdzēsēju biedrÄ«bas skursteņslaucÄ«tājs, savu amatu strādājis lÄ«dz pat sirmam vecumam, bet atmodas laikā iestājies par amatnieku biedrÄ«bas atjaunoÅ”anu. Kāda viņa sÅ«tÄ«ta pastkarte sievai 1941. gada 6. augustā ilustrē skursteņslaucÄ«tāja dzÄ«vi un darbu. Ikdiena Altenbergam pagāja, braukājot ar divriteni lielus attālumus. Pastkartē viņŔ uztraucas par sievas veselÄ«bu, par ko Voldemāra meita atceras, ka māte patieŔām daudz slimojusi. ā€ž[..] Å”odien nobraucu MatÄ«Å”os. RÄ«t braukÅ”u uz Vecati, tad uz Braslavu un tad uz Vilzēniem. Ja netikÅ”u cauri Å”onedēļ Ozolos un Dikļos, tad bÅ«s jāpaliek uz jaunnedēļu. Ja tev klājas grÅ«ti, pieņem kādu cilvēku, kas pie tevis padežūrē[..]ā€

Valmieras LatvieŔu biedrības simfoniskais orķestris nepilnā sastāvā, 1937.g. J. V. Altenbergs 1. rindā 3. no kreisās

ā€¦ and 11 more paragraphs

Valmieras novadpētniecības muzejam 50

Muzeja stāsts

Valmieras novadpētniecības muzejam 50

Vēsture, tās izzināŔana un senas lietas vienmēr saistÄ«juÅ”as cilvēkus. Kāds par to interesējas tikai reizēm, bet kādam vēsture kļūst par mūža aizrauÅ”anos. ValmierieÅ”i par pirmo latvieÅ”u novadpētnieku pamatoti dēvē draudzes skolas skolotāju un aktÄ«vu sabiedrisko darbinieku Voldemāru Dāvidu Balodi (1848-1918). ViņŔ bijis ne vien zinoŔākais un aizrautÄ«gākais ekskursiju vadÄ«tājs, bet arÄ« pirmo arheoloÄ£isko izrakumu iniciators Valmieras apkārtnē.

ā€¦ and 22 more paragraphs

Id
534