Explicitly tagged cards

Located all over here

Senākā koka ēka Valmierā

Å Ä·iet ar Valmieras vēsturi ir tāpat kā ar teicienu par RÄ«gas attÄ«stÄ«bu: ā€œTā nekad nebÅ«s gatava!ā€

Pat brīžos, kad Ŕķiet ā€“ par Å”o tēmu jau nu gan vairāk neko nevar uzzināt ā€“ te hop, jauni fakti, jaunas iespējas, sÄ«kas drumstalas vai radikāli pretēja informācija, paver jaunu skatu uz it kā sen zināmām lietām. Å oreiz tas noticis pateicoties sadarbÄ«bai ar bÅ«vvēsturnieku dr. arch. Ilmāru Dirveiku. Viņa vadÄ«bā veiktā izpēte, sniegusi bÅ«tiskus papildinājumus Valmieras senākās koka ēkas stāstā. Å Ä·iet tik paÅ”saprotami, ka ā€œVecā aptiekaā€ ir vecā aptieka . Bet, ja paskatās uz Å”o lietu korektāk, tad tā ir tikai daļa no stāsta un ēkas nozÄ«mÄ«gums meklējams vēl kur citur.

Pils teritorijā sākās jauna dzīve

ā€¦ and 17 more paragraphs

Ar prūŔu sīkstumu

Bez tilta neiztikt. Skats no Gaujas kalna, redzama Stārķa ligzdas (pa kreisi) apbūve. Tilta otrā galā muitnieka māja. Iespiedis un izdevis J. Sarkangalvis, Valmierā, 1904.

Tā bijis

LÄ«dz pat 1866. gadam satiksmi pār Gauju, no tās lēzenā krasta uz otru upes krastu, aiz kura tÅ«lÄ«t sākās pilsēta, uzturēja vienÄ«gi tā sauktais prāmis jeb pārceltuve. MÅ«sdienās tik ierastā tilta ŔķērsoÅ”ana dažās minÅ«tēs, vēl gadus simt piecdesmit senāk, prasÄ«jis daudz laika un pacietÄ«bas. Pilsētniekus tas interesēja mazāk, tad tuvējo pagastu zemnieki ā€“ kaugurieÅ”i, cempēnieÅ”i, trikātieÅ”i, liepēnieÅ”i un tālākie braucēji, kas ceļu mēroja uz CēsÄ«m, Raunu vai Smilteni, kurnēja un skaļi pauda savu neapmierinātÄ«bu:ā€ž[..] seviŔķi grÅ«ti bijis aukstos pavasara, rudens un ziemas vakaros, kad pārcēlājs, kas dzÄ«voja Kauguru pusē (Pārgaujā), sala dēļ uzturējās savā mājā. Nācies daudzreiz ilgi kliegt, iekams prāmnieks sadzirdējis un cēlies pāri.ā€ (H. EnzeliņŔ. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Valmiera, 1932.).

ā€¦ and 24 more paragraphs

Dubultais, laimīgais 2012. gads

LatvieÅ”u/lietuvieÅ”u zintniecÄ«bas pēta Laika, Visuma likumus, to spēku plÅ«smu un IEMIESOÅ ANOS uz Zemes. Tāpēc mums ir ļoti daudzi Laika cikli un sistēmas.
32 cikls balstās uz Saturna (satura nesējs) ciklu un atkārtojās ik pēc 32 gadiem. Mūsu dzīvesziņā 32 cikls vienmēr sākas 22. februārī pēc Artūra kalendāra (AK). Katram cikla gadam ir savs jēdziens, kategorija.

Dubultais, laimīgais 2012. gads.

Avestas kalendārs arÄ« balstās uz Saturna ciklu, bet tibetieÅ”u Ä·Ä«nieÅ”u kalendāram ir saistÄ«bā ar Jupitera ciklu (12 gadi). ArÄ« mums ir Jupitera cikls, ko saucam par Māras, WaldMieras ciklu. Avestas ā€“ seno indoeiropieÅ”u zoroastras mācÄ«bā Jaunā gada cikls sākas 21. martā. Tā saucamajā austrumu kalendārā katru gadu Å”is datums mazliet mainās, piemēram; 2012. gads sāksies 23. janvārÄ« un sauksies ā€“ Melnā Å«dens PÅ«Ä·a gads.

ā€¦ and 54 more paragraphs

Vecās aptiekas stāsts

Sākums - Reihenavi

1721. gadā Krievijas cars Pēteris I izdeva ukazu par aptieku dibināŔanu. Valmierā pirmo aptieku atvēra vācu tautÄ«bas aptiekārs Reihenavs (Johans Volrāts Reihenau) , Gados vēl jaunais censonis uz mazās, provinciālās pilsētiņas iedzÄ«votāju fona izcēlās ar izglÄ«tÄ«bu un Eiropas apceļotāja pieredzi. 1747. gadā savā dzimtenē - PrÅ«sijā aizstāvējis doktora disertāciju par plauÅ”u uzbÅ«vi. IegÅ«stot doktora grādu, uzsācis ceļojumu pa Vāciju, Itāliju un Franciju. 1751. gadā Volrāts iestājas krievu armijas dienestā pie grāfa K. ZÄ«versa.

Krievija sagaidÄ«ja ne vien ar lielu aukstumu, skarbiem dzÄ«ves apstākļiem, bet arÄ« ar sarežģījumiem profesionālajā karjerā. Tikai pēc Ä«paÅ”a un ļoti grÅ«ta eksāmena vairāku profesoru klātbÅ«tnē, neatlaidÄ«gais prÅ«sis kļūst par kara hospitāļa ārstu un anatomijas pasniedzēju. Pēterburga tomēr nevilina, arÄ« atalgojums nav gluži cerētais. Ko darÄ«t? Reihenavs saņem uzaicinājumu doties lÄ«dzi savam labvēlim, grāfam ZÄ«versam uz tālo Vidzemi un, iespējams, tieÅ”i ar viņa finansiālo atbalstu un ietekmi, 1755. gada nogalē saņem privilēģiju aptiekas ierÄ«koÅ”anai. Divus mēneÅ”us vēlāk, 1756. gada 1. februārÄ«, nopērk māju no bārddziņu un Ä·irurgu cunftes meistara Johana Nikolaja Å varca.

ā€¦ and 25 more paragraphs

Id

  • 856