Explicitly tagged cards

MuzicÄ“Å”anas tradÄ«cijas Vidzemē 19. gs. beigās un 20. gs. pirmajā pusē

Lukstiņu kapela, kas spēlējusi lauku kāzās un citos sarÄ«kojumos no 20. gs. 20. gadu vidus lÄ«dz 1934. gadam. Attēlā redzamas vijoles, akordcÄ«tara un paÅ”darināts čells.

19.gs beigas un 20. gs. pirmā puse Latvijā un Vidzemē bija laiks, kad lielā skaitā izplatÄ«jās fabrikās ražoti mÅ«zikas instrumenti, modē nāca fokstroti un Å”lāgeris. Nav precÄ«zi nosakāms, cik muzikantu bijis Vidzemē, jo gandrÄ«z katrā mājā bija kāds pirkts vai paÅ”darināts mÅ«zikas instruments, kāds tautas spēlmanis, kurÅ” prata kaut ko spēlēt. Lokāli mijiedarbojoties vecām ziņģēm un tautas melodijām, veidojās Ä«patnējs tautas muzikantu repertuārs, kas saglabāts un turpina dzÄ«vot arÄ« Å”odien.

Lauku muzikanti pārsvarā bija vÄ«rieÅ”i. Vizuālās liecÄ«bas un atmiņu stāsti apstiprina, ka parasti kapelā bija 2 lÄ«dz 5 dalÄ«bnieki, kuri spēlēja kāzās un citos godos. Sabiedriskos izrÄ«kojumos ā€“ pēc koncerta vai teātra izrādes, notika dejas. Spēlēja vietējais mÅ«zikas biedrÄ«bas vai brÄ«vprātÄ«go ugunsdzēsēju pÅ«tēju orÄ·estris, vai kāda stÄ«gu kapela. Par kapelas dvēseli uzskatāms vijolnieks, jo viņŔ uzdeva toni un spēlēja melodiju. Kapelas sastāvā parasti bija vijole, cÄ«tara, base, arÄ« kāds koka pÅ«Å”aminstruments, harmonikas jeb ermoņikas (Å”is apzÄ«mējums vairāk lietots tautas leksikā).

ā€¦ and 7 more paragraphs

Id

  • 964