Explicitly tagged cards

Skolotājs un dziesmu vīrs

Pedagogs, latvieÅ”u profesionālās mÅ«zikas pamatlicējs Jānis Cimze (1814-1881). Foto 1870. to g. sāk.

Jānis Cimze dzimis 1814. gada 3. jÅ«lijā (pēc vecā stila 21. jÅ«nijā) Cēsu apriņķa Raunas draudzes Cimzes pusmuižā, no kuras tad arÄ« cēlies uzvārds. Zēna tēvs muižas vagars. Vecāki savas astoņas atvases, no kurām Jānis ā€“ vecākais, audzināja stingri, kristÄ«gās ticÄ«bas un dievbijÄ«bas garā. Ar vecākiem, apmeklējot brāļu draudzes sapulces, puisēns izprot, ka ā€žtā kunga bijāŔana ir visas gudrÄ«bas iesākumsā€. Å eit, brāļu draudžu saietos, pirmā saskarsme ar mÅ«ziku, jo vēlāk dzirdētās melodijas izspēlē mājās uz ērÄ£elÄ«tēm. LÄ«dz ko prasme rokā, tā ar Jāņa muzikālo pavadÄ«jumu sākas ik lÅ«gÅ”ana un dziedāŔana ne vien paÅ”u mājās, bet arÄ« saieÅ”anas reizēs. LasÄ«t, rakstÄ«t un galvas gabalus izteiksmÄ«gi skandēt māca māte Anna. Pie izslavētā Jāņa GaiÄ·a, vietējā draudzes skolotāja, apguva vācu valodu, kas pavēra ceļu uz paÅ”izglÄ«tÄ«bu, ko Jānis centÄ«gs un zinātkārs bÅ«dams, papildinās arÄ« vēlākajos dzÄ«ves gados. Ievērodams audzēkņa apdāvinātÄ«bu un nerimtÄ«go vēlmi mācÄ«ties, GaiÄ·is ieteic Jāni ā€žlaist skolotiesā€. DzÄ«ves nogalē, Cimze rakstÄ«s, ka ā€žne uz sevis paÅ”a, bet uz vecāku vēlÄ“Å”anos esmu palicis par skolmeistaruā€. Draudzes skolu jaunais censonis pabeidz 16 gadu vecumā ar izcilām sekmēm. Pēc tās beigÅ”anas, sāk strādāt par mājskolotāju Rozes muižā, netālu no Raunas, tad Smiltenē, vara kalēja LukaŔēvica Ä£imenē. Tur ilgi nepaliek, aiziet, jo neapmierina ne alga, ne sadzÄ«ves apstākļiā€¦Viss mainās 1833. gada vasarā, kad deviņpadsmitgadÄ«gais jauneklis iztur konkursu uz Valmieras draudzes skolotāja vietu. Tik jaunam bÅ«t par skolotāju pilsētas draudzes skolā ā€“ apliecinājums Jāņa mērÄ·tiecÄ«bai!

Goda vīrs. Valmieras draudzes mācītājs Ferdinands Valters, 1850. tie g.

ā€¦ and 12 more paragraphs

Kultūras un sabiedriskās dzīves aizsākumi pilsētā un Valmieras apriņķī 19.gs.b.-20. gs. 1. pusē

Izdzied tauta mūžu savu

Dziesmu tēvs. Jānis Cimze, 1870. gadi.

Varam lepoties ne vien ar savas pilsētas, bet arÄ« ar kādreizējā Valmieras apriņķa vēsturi, jo tas jau 19. gadsimtā kļuva par latvieÅ”u dziesmu svētku un teātra Ŕūpuli: 1818. gada vasarā Dikļu muižā notikusi pirmā latvieÅ”u teātra izrāde, bet gandrÄ«z pēc pusgadsimta, 1864. gada 21. jÅ«nijā Dikļu draudzes mācÄ«tājs J. Neikens (1826-1868) sarÄ«ko dziesmu svētkus. KlausÄ«tājus priecēja seÅ”u apkārtējo draudžu vÄ«ru kori. Pēc J. Neikena ierosmes 1865. gada vasarā dziesmu diena ieskandēta Bauņu muižas parkā. SkatÄ«tāju salasÄ«jies pulka, ap 3000, bet dziesmas vien dažas latviskiā€¦ Tam arÄ« skaidrojums. Koru repertuārs pamatā vācu mēlē. Situācija mainās lÄ«dz ar latvieÅ”u koru dziesmu krājuma ā€žDziesmu rotaā€ (1872.) iznākÅ”anu. Tā kārtotājs Jānis Cimze (1814-1891). Tautasdziesmu melodiju vācējs un apdarinātājs, pedagogs. Vidzemes draudzes skolotāju semināru Valmierā un Valkā (1839.-1849.; 1849.-1881) vadÄ«tājs; mazāk zināms, ka tieÅ”i Cimze veicinājis kora dziedāŔanas veidu a cappella (Cappella no itāļu valodas ā€“ dziedājums tikai balsÄ«m, bez instrumentālā pavadÄ«juma) veida izkopÅ”anu.

ā€¦ and 20 more paragraphs

Skolas un izglītība Valmierā 17.-20. gs. pirmajā pusē

Pirmās

Pirmās skolas Vidzemē dibinātas jau zviedru laikos 17. gadsimtā, bet 1632. gadā Valmierā atvērta zemnieku jeb ā€žnevācuā€ skola latvieÅ”iem. Tās nams nodedzis Ziemeļu kara laikā (1707. g.). Vēlāk Å”o skolu pārcēla ārpus pilsētas, uz Brēžu riju. Å ajā vietā draudzes skola pastāvēja lÄ«dz pat 1929. gadam. No 1738. - 1743. g. Valmierā, Gaujas krastā, Jēra kalnā darbojās M. E. Hallartes (1683 - 1750) izveidotais brāļu draudzes seminārs, kura audzēkņi vēlāk strādāja par skolotājiem tuvējo pagastu un draudzes skolās.

Brežas skolas rija. Tagad apskatāma Latvijas Brīvdabas etnogrāfijas muzejā.

ā€¦ and 16 more paragraphs

Id
849