KultÅ«ras un sabiedriskÄs dzÄ«ves aizsÄkumi pilsÄtÄ un Valmieras apriÅÄ·Ä« 19.gs.b.-20. gs. 1. pusÄ
Izdzied tauta mūžu savu
Varam lepoties ne vien ar savas pilsÄtas, bet arÄ« ar kÄdreizÄjÄ Valmieras apriÅÄ·a vÄsturi, jo tas jau 19. gadsimtÄ kļuva par latvieÅ”u dziesmu svÄtku un teÄtra Ŕūpuli: 1818. gada vasarÄ Dikļu muiÅ¾Ä notikusi pirmÄ latvieÅ”u teÄtra izrÄde, bet gandrÄ«z pÄc pusgadsimta, 1864. gada 21. jÅ«nijÄ Dikļu draudzes mÄcÄ«tÄjs J. Neikens (1826-1868) sarÄ«ko dziesmu svÄtkus. KlausÄ«tÄjus priecÄja seÅ”u apkÄrtÄjo draudžu vÄ«ru kori. PÄc J. Neikena ierosmes 1865. gada vasarÄ dziesmu diena ieskandÄta BauÅu muižas parkÄ. SkatÄ«tÄju salasÄ«jies pulka, ap 3000, bet dziesmas vien dažas latviskiā¦ Tam arÄ« skaidrojums. Koru repertuÄrs pamatÄ vÄcu mÄlÄ. SituÄcija mainÄs lÄ«dz ar latvieÅ”u koru dziesmu krÄjuma āDziesmu rotaā (1872.) iznÄkÅ”anu. TÄ kÄrtotÄjs JÄnis Cimze (1814-1891). Tautasdziesmu melodiju vÄcÄjs un apdarinÄtÄjs, pedagogs. Vidzemes draudzes skolotÄju seminÄru ValmierÄ un ValkÄ (1839.-1849.; 1849.-1881) vadÄ«tÄjs; mazÄk zinÄms, ka tieÅ”i Cimze veicinÄjis kora dziedÄÅ”anas veidu a cappella (Cappella no itÄļu valodas ā dziedÄjums tikai balsÄ«m, bez instrumentÄlÄ pavadÄ«juma) veida izkopÅ”anu.