MedÄ«bu tradÄ«cijas Valmieras novadÄ 18./19. gs
KÄ radÄs medÄ«bu parks?
MedÄ«bu parki KrievijÄ nÄca modÄ ap 1751. gadu, kad par galma oberjÄgermeistaru iecÄla bijuÅ”o marÅ”alu Semjonu NariÅ”kinu. Galma mednieku korpusu pÄrkÄrtoja un modernizÄja, ietÄrpjot vÄ«rus greznÄs uniformÄs. DÄmu acis nu priecÄja braÅ”ie jÄgeri (mednieki ā I. Z.) zaļÄs jakÄs ar zeltÄ«tÄm pogÄm, no kuru reljefiem ar zvÄru galvu attÄliem, varÄja noteikt katra korpusa locekļa amatu un pakÄpi. MedÄ«bu ceremonijas greznÄ«bÄ pÄrspÄja visu lÄ«dz tam Eiropas valstu galmos redzÄto, un par Krievijas galma medÄ«bÄm sajÅ«sminÄti rakstÄ«ja Ärvalstu sÅ«tÅi un ceļotÄji. Uzlaboja arÄ« medÄ«bu mÅ«ziku. Izveidoja Ä«paÅ”u orÄ·estri ar 35 dažÄdu toÅu medÄ«bu trofeju ragiem. OrÄ·estrantus korpusÄ pieÅÄma un audzinÄja jau no zÄna gadiem, tÄpat kÄ citus medÄ«bu speciÄlistus. PlaÅ”a instrukcija regulÄja medÄ«bu norisi.
ToreizÄjais Valmiermuižas (Wolmarshof) Ä«paÅ”nieks bija DÄnijas karaļnama atzara pÄctecis, Å lÄsvigas ā HolÅ”teinas ā Zonderburgas - Bekas princis PÄteris Augusts FrÄ«drihs (1697-1775). EnerÄ£iskais princis nekavÄjÄs PÄterburgas galma medÄ«bu tradÄ«cijas ieviest arÄ« savÄ Vidzemes Ä«paÅ”umÄ. Pusversti no pils, uz rietumiem, izveidoja IrÅ”u parku. TÄ teritorija mÅ«sdienÄs aptvertu 50 hektÄru. Ar izturÄ«gu baļķu žogu apjozto platÄ«bu sadalÄ«ja iecirkÅos. Neražas vai sliktajos gados mežsargi medÄ«bÄm IrÅ”u parkÄ vÄl papildus piegÄdÄja stirnas un briežus, kuru muižas lielajos mežos netrÅ«ka. Galveno dÄrza iemÄ«tnieku kontingentu, kÄ to rÄda pats nosaukums, veidoja brieži un stirnas. AtseviŔķus iecirkÅus iekÄrtoja Ä«paÅ”i fazÄnu audzÄÅ”anai. Bet 19. gs. beigÄs parka krÄÅ”Åuma vairoÅ”anai fon LÄvenÅ”terni iegÄdÄjÄs Belovežas sumbru pÄri!