Explicitly tagged cards

Mežu daudzinot

Pirms septiņdesmit četriem gadiem (1930.), Latvijā pirmoreiz rÄ«koja Meža dienas. Tajās, lÄ«dz pat 1940. gadam, ļoti aktÄ«vi darbojās jaunatnes un, it Ä«paÅ”i, meža audzÄ“Å”anas pulciņi skolās. Ikgadējos zaļajos pasākumos iesaistÄ«jās arÄ« pieauguÅ”ie, gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis. Toreizējais Mežu Departaments Å”iem audzinoÅ”ajiem pasākumiem atvēlēja ne vien lÄ«dzekļus un stādāmo materiālu, bet arÄ« norÄ«koja konsultāciju sniegÅ”anai uz vietām speciālistus un mežziņus. Nu meža dienu tradÄ«cijas atjaunotas. ArÄ« Å”ajā, 2014. gada pavasarÄ«, mÅ«su pilsēta kļūs skaistāka un zaļāka: Brenguļu ielā tiks iestādÄ«tas 49 liepas. RÄ«gas ielā posmā no Ausekļa ielas lÄ«dz Kocēnu kapiem ā€“ 40 ozoli. MatÄ«Å”u Å”osejas labajā pusē - 30 sarkanos ozolus. Raiņa ielas dažādos posmos bÄ«stamo koku vietā paredzēts iestādÄ«t 22 sarkanos ozolus, Beātes ielas dažādos posmos 30 Holandes liepas. TrÄ«s dažādu Ŕķirņu kļavas rotās Gaujas krasta nogāzi pie Plostnieku ielas kāpnēm. Dzirnavu ezeriņa apstādÄ«jumus papildinās ar divām kalnu kļavām. Pie paÅ”valdÄ«bas ēkas augoÅ”o kastani aizstās ar kļavu. Bet, vai zinām, kur meklējamas Meža dienas agrāk?

No vēstures

Meža svētku (Zaļās dienas) tradÄ«ciju aizsākums meklējams Amerikā, Nebraskas Å”tatā. Tur savulaik izcirsti visi meži, ā€žcaur ko upes izkalta un nebija pieejamas kuÄ£oÅ”anai. LabÄ«bas augi cieta no sausuma, lÄ«dz pēdÄ«gi iestājās pilnÄ«ga neraža. Atceroties vietējo iedzÄ«votāju indiāņu paražu, pie katra bērna dzimÅ”anas stādÄ«t vienu koku, arÄ« Nebraskas Å”tata iedzÄ«votāji Å”o paradumu atjaunoja, iesaistot darbā arÄ« bērnus. Skolu likums noteica dienu, kurā skolu jaunatnei jāstāda koki. 15 gadu laikā Å”tata jaunatne iedēstÄ«ja un apkopa 355 miljonu koku. Agrāk neauglÄ«gie tuksneÅ”i pārvērtās zaļojoŔās birzÄ«s, ceļmalās ziedēja augļu koki, upēs cēlās Å«dens, pieņēmās lauku ražas. No Nebraskas koku dēstÄ«Å”ana pārgāja uz citiem Amerikas Å”tatiem un Eiropas valstÄ«mā€ (Retelis P. Jaunatnes meža audzÄ“Å”anas pulciņi. RÄ«ga: Mežu Departamenta izdevums, 1930.). Latvijā, protams, situācija ne tuvu nebija tik dramatiska, taču pieaugoÅ”ais koku eksports un mežu izcirÅ”ana kaut kontrolētos apmēros, rosināja domāt par meža resursu atjaunoÅ”anu. Lai iesaistÄ«tu plaŔākas iedzÄ«votāju aprindas, pēc Latvijas Mežkopju savienÄ«bas iniciatÄ«vas kopÅ” 1930. gada pavasara tika organizētas meža dienas arÄ« Latvijā. Par to iespējami plaŔāku norisi rÅ«pējās Centrālā meža dienu komiteja. Atbalstu sniedza arÄ« Meža zinātnieku biedrÄ«ba, studējoÅ”o mežkopju biedrÄ«ba Å alkone un vēl citas. Pagastos un pilsētās dibināja meža dienu komitejas. 1930. gada meža dienās piedalÄ«jās ap 20 000,1934. gadā ā€“ 67 000, bet pēdējās (1940.), pateicoties aktÄ«vai propagandai un valdÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bai, - vairāk kā ceturtdaļmiljona cilvēku! ApmežoÅ”anas vajadzÄ«bām ierÄ«koja ap 36 ha lielu koku stādu audzētavu. Mežu departamenta pārziņā atradās 1929. gadā izveidotais Meža kultÅ«ru fonds.

ā€¦ and 12 more paragraphs

Id

  • 950