Mežu daudzinot
Pirms septiÅdesmit Äetriem gadiem (1930.), LatvijÄ pirmoreiz rÄ«koja Meža dienas. TajÄs, lÄ«dz pat 1940. gadam, ļoti aktÄ«vi darbojÄs jaunatnes un, it Ä«paÅ”i, meža audzÄÅ”anas pulciÅi skolÄs. IkgadÄjos zaļajos pasÄkumos iesaistÄ«jÄs arÄ« pieauguÅ”ie, gan pilsÄtnieki, gan lauku ļaudis. ToreizÄjais Mežu Departaments Å”iem audzinoÅ”ajiem pasÄkumiem atvÄlÄja ne vien lÄ«dzekļus un stÄdÄmo materiÄlu, bet arÄ« norÄ«koja konsultÄciju sniegÅ”anai uz vietÄm speciÄlistus un mežziÅus. Nu meža dienu tradÄ«cijas atjaunotas. ArÄ« Å”ajÄ, 2014. gada pavasarÄ«, mÅ«su pilsÄta kļūs skaistÄka un zaļÄka: Brenguļu ielÄ tiks iestÄdÄ«tas 49 liepas. RÄ«gas ielÄ posmÄ no Ausekļa ielas lÄ«dz KocÄnu kapiem ā 40 ozoli. MatÄ«Å”u Å”osejas labajÄ pusÄ - 30 sarkanos ozolus. RaiÅa ielas dažÄdos posmos bÄ«stamo koku vietÄ paredzÄts iestÄdÄ«t 22 sarkanos ozolus, BeÄtes ielas dažÄdos posmos 30 Holandes liepas. TrÄ«s dažÄdu ŔķirÅu kļavas rotÄs Gaujas krasta nogÄzi pie Plostnieku ielas kÄpnÄm. Dzirnavu ezeriÅa apstÄdÄ«jumus papildinÄs ar divÄm kalnu kļavÄm. Pie paÅ”valdÄ«bas Äkas augoÅ”o kastani aizstÄs ar kļavu. Bet, vai zinÄm, kur meklÄjamas Meža dienas agrÄk?
No vÄstures
Meža svÄtku (ZaļÄs dienas) tradÄ«ciju aizsÄkums meklÄjams AmerikÄ, Nebraskas Å”tatÄ. Tur savulaik izcirsti visi meži, ācaur ko upes izkalta un nebija pieejamas kuÄ£oÅ”anai. LabÄ«bas augi cieta no sausuma, lÄ«dz pÄdÄ«gi iestÄjÄs pilnÄ«ga neraža. Atceroties vietÄjo iedzÄ«votÄju indiÄÅu paražu, pie katra bÄrna dzimÅ”anas stÄdÄ«t vienu koku, arÄ« Nebraskas Å”tata iedzÄ«votÄji Å”o paradumu atjaunoja, iesaistot darbÄ arÄ« bÄrnus. Skolu likums noteica dienu, kurÄ skolu jaunatnei jÄstÄda koki. 15 gadu laikÄ Å”tata jaunatne iedÄstÄ«ja un apkopa 355 miljonu koku. AgrÄk neauglÄ«gie tuksneÅ”i pÄrvÄrtÄs zaļojoÅ”Äs birzÄ«s, ceļmalÄs ziedÄja augļu koki, upÄs cÄlÄs Å«dens, pieÅÄmÄs lauku ražas. No Nebraskas koku dÄstÄ«Å”ana pÄrgÄja uz citiem Amerikas Å”tatiem un Eiropas valstÄ«mā (Retelis P. Jaunatnes meža audzÄÅ”anas pulciÅi. RÄ«ga: Mežu Departamenta izdevums, 1930.). LatvijÄ, protams, situÄcija ne tuvu nebija tik dramatiska, taÄu pieaugoÅ”ais koku eksports un mežu izcirÅ”ana kaut kontrolÄtos apmÄros, rosinÄja domÄt par meža resursu atjaunoÅ”anu. Lai iesaistÄ«tu plaÅ”Äkas iedzÄ«votÄju aprindas, pÄc Latvijas Mežkopju savienÄ«bas iniciatÄ«vas kopÅ” 1930. gada pavasara tika organizÄtas meža dienas arÄ« LatvijÄ. Par to iespÄjami plaÅ”Äku norisi rÅ«pÄjÄs CentrÄlÄ meža dienu komiteja. Atbalstu sniedza arÄ« Meža zinÄtnieku biedrÄ«ba, studÄjoÅ”o mežkopju biedrÄ«ba Å alkone un vÄl citas. Pagastos un pilsÄtÄs dibinÄja meža dienu komitejas. 1930. gada meža dienÄs piedalÄ«jÄs ap 20 000,1934. gadÄ ā 67 000, bet pÄdÄjÄs (1940.), pateicoties aktÄ«vai propagandai un valdÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bai, - vairÄk kÄ ceturtdaļmiljona cilvÄku! ApmežoÅ”anas vajadzÄ«bÄm ierÄ«koja ap 36 ha lielu koku stÄdu audzÄtavu. Mežu departamenta pÄrziÅÄ atradÄs 1929. gadÄ izveidotais Meža kultÅ«ru fonds.