Pirms simts gadiem februÄrÄ«
IzlÄmÄ«gi vÄ«ri
BrÄ«vÄ«bas cÄ«ÅÄs par Latvijas neatkarÄ«bu un patstÄvÄ«bu (1918-1920) nozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu deva militÄrais formÄjums, kuram pirms simts gadiem pieŔķīra Valmieras vÄrdu! KÄ pirmo kÄjnieku pulku to dibinÄja 1919. gada 18. februÄrÄ« TÄrbatÄ (tag. Tartu) IgaunijÄ. KÄpÄc vÄsturiskais notikums norisinÄjÄs Ärpus Latvijas? Atbilde meklÄjama toreizÄjÄ sarežģītajÄ politiskajÄ situÄcijÄ, - proti, pie varas kopÅ” 1918. gada decembra atradÄs lielinieki jeb komunisti. ArÄ« daļa valmierieÅ”u atbalstÄ«ja J. StuÄkas režīmu. TaÄu netrÅ«ka patriotisku un dedzÄ«gu vÄ«ru, kuri meklÄja iespÄju palÄ«dzÄt atjaunot nesen proklamÄtÄs valsts suverenitÄti.
ArÄ« mÅ«su ziemeļu kaimiÅi turpinÄja cÄ«nÄ«ties pret lieliniekiem. 1919. gada janvÄra kaujÄs Igaunijas divÄ«zijas pÄrrÄva Padomju Krievijas fronti, ieÅemot Tapu, Rakveri, Meizakilu (MÅisakĆ¼la) un Tervu (Tƶrva), 14. janvÄrÄ« TÄrbatu, 1. februÄrÄ« Valku ar apkÄrtÄjiem latvieÅ”u pagastiem. IgauÅu karaspÄkam palÄ«dzÄja sabiedrotie - brÄ«vprÄtÄ«go bataljons āZiemeļu dÄliā no Somijas. Lielinieku pusÄ kaujÄs piedalÄ«jÄs 2. un 10. divÄ«zijas pulki, tÄpÄc cÄ«Åas risinÄjÄs ar mainÄ«gÄm sekmÄm. TomÄr februÄra otrajÄ pusÄ igauÅiem izdevÄs atbrÄ«vot jau nelielu Ziemeļvidzemes daļu.