Godinot Latviju

Laikiem mainoties.

Å ogad svinam mÅ«su valsts deviņdesmit otro gadskārtu. RÄ«gā un citās lielākajās Latvijas pilsētās risināsies daudzi pasākumi. ArÄ« Valmieras KultÅ«ras centrā 18. novembrÄ« notiks Latvijas Republikas proklamÄ“Å”anas dienai veltÄ«ts svinÄ«gs sarÄ«kojums. ValmierieÅ”us svētkos diemžēl, finansiālu apsvērumu dēļ, salÅ«ts nepriecēs, bet katrs varam visa vakarā garumā logos iedegt sveces. Galvaspilsētā notiks arÄ« neiztrÅ«kstoŔā un tradicionālā bruņoto spēku parāde. TradÄ«cija, kas radusies valsts pastāvÄ“Å”anas sākumā. Tā tas savulaik bijis arÄ« mÅ«su pilsētā: gados visvecākie valmierieÅ”i vēl atceras enerÄ£isko skolu jaunatni un braÅ”os 8. Daugavpils kājnieku pulka karavÄ«rus dodoties parādes solÄ« uz Garnizona (no 1935. gada VienÄ«bas preciz. I.Z.) laukumu. Uz valsts svētkiem tika saposta pilsēta. Izvietoti karogi un Ä«paÅ”i svētku rotājumi. Lielākais notikums, protams, bijusi tieÅ”i Ŕī ikgadējā vietējā militārā parāde. ZÄ«mÄ«gi, ka toreizējais Valmieras pilsētas galva no 1934. lÄ«dz 1940., Jānis Ruģēns (1890-1969), pats bijis BrÄ«vÄ«bas cīņu dalÄ«bnieks, LāčplÄ“Å”a Kara un Triju Zvaigžņu ordeņu kavalieris.

Pēc padomju režīmā pavadÄ«tājiem piecdesmit nebrÄ«ves gadiem un iegÅ«stot neatkarÄ«bu, varējām atkal brÄ«vi svinēt un pieminēt visus tos varoņus, bez kuru ziedotajām dzÄ«vÄ«bām BrÄ«vÄ«bas cīņās, nebÅ«tu arÄ« Latvijas. Atkal aizdedzam sveces un noliekam ziedus Pilsētas (Centra) Brāļu kapos. Tagad gan to darām ne vairs 17. novembrÄ«, bet gan nedēļu ātrāk, 11. novembrÄ« ā€“ LāčplÄ“Å”a dienā. Prieks un gandarÄ«jums, ka mainoties valmierieÅ”u paaudzēm, svētku svinÄ“Å”anas tradÄ«cijas nav zuduÅ”as!

Sākums. Klusie divdesmitie.

Svinot pirmos 10! Valmieras apriņķa valdes kancelejas darbinieki, 1928. g.

Izrādās, ka savulaik 18. novembris, divdesmitajos un trÄ«sdesmitajos gados aizvadÄ«ts ļoti atŔķirÄ«gi. 1923. gadā, kad Latvija svinēja piecu gadu jubileju, vēl bija jauÅ”amas kara sekas. Cilvēki bija norÅ«pējuÅ”ies vairāk par savām ikdienas gaitām, tāpēc seviŔķas svinÄ«bas nebija paredzētas. Savukārt, desmitajā neatkarÄ«bas pasludināŔanas gadadienā dzÄ«ve jau bija ekonomiski un politiski nostabilizējusies. To gan Saeimā, gan preses izdevumi uzsvēra kā galveno pirmās desmitgades (1918-1928) sasniegumu. Jau pieminētajā 1928. valsts varēja atļauties sarÄ«kot cilvēkiem svētkus, krāŔņākus nekā citus gadus. Piemiņas pasākumi, parāde un svinÄ«ga fotografÄ“Å”anās notikusi arÄ« Valmierā.
Taču jau gadu vēlāk, (1929.) svinÄ«bas noritējuÅ”as tik nemanāmi, ka laikrakstā ā€žValmierietisā€ lasāms, ā€ž[..] 18. novembris Å”ogad Valmierā noritēja seviŔķi klusi, bez jebkādas sajÅ«smas. Ja nebÅ«tu karogotās ielas, Ŕī valsts svētku diena gandrÄ«z neatŔķirtos no citām pelēkām rudens dienām. [..] Pēc ļoti steidzÄ«gās un Ä«sās karaspēka parādes, - vakaram iestājoties, aina nemainÄ«jās. Ielas patumÅ”as, kā arvien Valmierā. SvecÄ«tes uz logiem bija aizdedzinātas vienÄ«gi valsts bankas nodaļas un pasta kantora logos, turpretim citas valsts un paÅ”valdÄ«bas iestādes bija pilnÄ«gi tumÅ”as. Retos veikalu skatlogos izstādÄ«ti valsts Ä£erboņi un dažu valstsvÄ«ru ģīmetnes. Privāto dzÄ«vokļu logi, gandrÄ«z bez izņēmuma, nekur nebija iluminēti. Pietiktu jau ar pāris svecÄ«tēm dzÄ«vokļa pat vienā logā, lai pierādÄ«tu, ka Å”e priekā par atbrÄ«voto tēviju pukst latvieÅ”u sirdÄ«sā€.

Svētku noskaņa. Trīsdesmitie.

Dodoties uz svētku parādi. Valmieras Valsts komercskolas audzēknes 1938. gada 18. novembrī.

Jāteic, ka valmierieÅ”i krietni sasparojās un labojās jau piecus gadus vēlāk, - ar vērienu nosvinot Latvijas valsts 16. proklamÄ“Å”anas gadadienu. Ar virsrakstu ā€žAtjaunotās Latvijas 18. novembrisā€, lasÄ«tājiem tika atgādināts, ka ā€ž[..] svētkus Valmierā sākuÅ”ies 17. novembrÄ«, ar lāpu gājienu no tirgus laukuma uz Brāļu kapiem. Gājienā dalÄ«bu ņēma aizsargi, vidusskola, komercskola, lauksaimniecÄ«bas skola, pamatskolas, Latvijas Vanagi, skauti, ugunsdzēsēji, dzelzceļnieki, pilsētas valdes, Zemes bankas, pasta u.c. valsts iestāžu darbinieki, kā arÄ« Līča fabrikas strādnieki. Gājiens bija vairāk kā kilometru garÅ” un tajā dalÄ«bu ņēma vairāk kā 2500 personas. Bet 18. novembra rÄ«ts sācies ar aizsargu pulka orÄ·estra spēlētajiem skaņdarbiem no baznÄ«cas torņa. Vēlāk visi aicināti piedalÄ«ties svinÄ«gajā pilsētas valdes sēdē. Zāle greznota lauru kokiem. IeraduÅ”ies valsts iestāžu vadÄ«tāji un ievērojamākie sabiedriskie darbinieki. Tiek nolasÄ«ts lēmums, ka Pēterpils iela turpmāk sauksies par LāčplÄ“Å”a ielu! [Aplausi]. Svētku sarÄ«kojumā ar lielu sajÅ«smu publika noskatÄ«jusies teātra izrādi ā€žAust jaunais rÄ«tsā€, un beigās visi kopā nodziedājuÅ”i ā€žLai lÄ«go lepna dziesma, tev brÄ«vā Latvijaā€. Vēlā vakarā Valmieras ielās iedegās svētku ugunis. GandrÄ«z visu veikalu skatlogi bijuÅ”i greznoti ar valsts vÄ«ru ģīmetnēm un zaļumu vÄ«tnēmā€.

Izskaņā. Pēdējie.

Svinīgi. Latvijas karogi plīvo pie Valmieras pilsētas valdes nama, 1938. g.

ÄŖpaÅ”as izvērtās valsts divdesmitās dzimÅ”anas dienas svinÄ«bas. (1938.) valsts dibināŔanas 20. gadadiena bija iekritusi piektdienā un valmierieÅ”i varēja rēķināties vēl ar divām brÄ«vdienām. Svētku noskaņa bija jauÅ”ama jau ceturtdien, 17. novembrÄ«. Agrā priekÅ”pusdienā skolās mācÄ«bas vairs nenotika; arÄ« pilsētas uzņēmumi pārtrauca darbu. Cilvēki steidzās uz mājām apdarÄ«t svarÄ«gākos darbus un sagatavoties svinÄ«bām, kuras jau Å”ur tur sākās jau tās paÅ”as dienas vakarā. Valsts dibināŔanas atceres svētkus ievadÄ«ja dažādas svinÄ«gas norises sabiedriskajās un paÅ”valdÄ«bu iestādēs. Pēc toreizējās tradÄ«cijas vakarā ar lāpām rokās cauri pilsētai, gājiena dalÄ«bnieki devās uz Brāļu kapiem, kur pie varoņu pieminekļa notika piemiņas dievkalpojums. Divas delegācijas godinot krituÅ”os, nolika vainagus pie pieminekļa Jāņa (DÄ«vala) kapos un Kauguru nemiernieku atdusas vietās.
18. novembrÄ« pilsētas izdaiļoÅ”ana, iestāžu un namu un skatlogu dekorÄ“Å”ana bijusi jāpabeidz lÄ«dz astoņiem rÄ«tā. GandrÄ«z pusstundu baznÄ«cas tornÄ« skanēja zvani, kas svinÄ«gi ievadÄ«ja svētku dienu. TornÄ« spēlējis orÄ·estris. Desmitos no rÄ«ta notikusi Valmieras pilsētas valdes sēde, pēc tās svētku dievkalpojums Valmieras baznÄ«cā. Pusdivos dienā VienÄ«bas laukumā notika tik ļoti gaidÄ«tā svinÄ«gā militārā parāde. DalÄ«bniekus: karavÄ«rus, aizsargu organizācijas un skolu u.c. organizāciju pārstāvjus, laukumā komandēja 8. Daugavpils kājnieku pulka kapteinis Jansons. Parādi pieņēma garnizona priekÅ”nieks, pulkvežleitnants JaunsniÄ·eris. Pēcpusdienā LatvieÅ”u biedrÄ«ba aicināja uz Ziemeļlatvijas teātra pirmizrādi, latvieÅ”u rakstnieka A. GrÄ«na patriotisko lugu ā€žTēvu zemeā€. Tai sekojoŔā uguņoÅ”anu likusi ā€žValmierai atmirdzēt dižā svētku spožumā. Valsts prezidenta K. Ulmaņa svētku runu tie pilsētas iedzÄ«votāji, kas nebija ieraduÅ”ies LatvieÅ”u biedrÄ«bā, varēja noklausÄ«ties pie skaļruņiem pilsētas valdē, 1. un 2. pamatskolu zālēsā€. PaŔā vakarā pilsētnieki starp logu rÅ«tÄ«m vai uz palodzes novietoja aizdegtās sveces.

Rīgas iela svētku rotā. Piensaimnieku biedrības nams Valmierā, 1938. g.

Pēdējie, 1939. gada 18. novembra svētki svinēti pieticÄ«gāki. Tie noritēja politiski nemierÄ«gākā gaisotnē, jo Latvijas teritorijā jau bija izvietotas Sarkanās armijas militārās bāzes. Togad notika pēdējā armijas parāde ne vien RÄ«gā, bet arÄ« Valmierā ā€“VienÄ«bas laukumā. Vēl pēc gada Latvija jau bija okupēta.

Ingrīda Zīriņa
Valmieras muzeja, vēstures nodaļas vadītāja

Id

  • 783