MelnÄs burtnÄ«cas stÄsts
Valmieras amatnieku biedrÄ«bas CeltniecÄ«bas amatu sekcijas protokoli (1937. ā 1942. gads
Valmieras muzejÄ pavisam nesen nonÄcis interesants Valmieras vÄstures avots ā CeltniecÄ«bas amatu sekcijas sÄžu protokoli rokrakstÄ, kas kalpos kÄ vÄrtÄ«gs papildinÄjums Å”obrÄ«d apkopotajai informÄcijai par amatnieku biedrÄ«bas darbu un biedriem 20. gs. 30. gadu nogalÄ. Neliela, tumÅ”a, bet laika zoba balinÄtÄ burtnÄ«ca sevÄ« slÄpj ziÅas par CeltniecÄ«bas amatu sekcijas darbu laikÄ no 1937. gada 25. maija, kad tÄ dibinÄta Valmieras amatnieku biedrÄ«bas paspÄrnÄ, lÄ«dz 1942. gada 15. aprÄ«lim. Redzams, ka dažas lapas klades beigÄs iztrÅ«kst, bet nav nosakÄms, vai tajÄs vÄl bijis kas rakstÄ«ts. VÄrtÄ«gais ieguvums visus padomju okupÄcijas gadus glabÄjÄs pie skursteÅslaucÄ«tÄja amata meistara JÄÅa VoldemÄra Altenberga (1900-1990), kura meita Gunta to nupat, 25 gadus pÄc tÄva aizieÅ”anas viÅsaulÄ, dÄvinÄjusi Valmieras muzejam. Altenbergs bijis sabiedriski aktÄ«vs, 20. gs. 20. gadu sÄkumÄ mÄcÄ«jies jaundibinÄtajÄ Valmieras mÅ«zikas skolÄ, 30. gados muzicÄjis Valmieras latvieÅ”u biedrÄ«bas simfoniskajÄ orÄ·estrÄ« un 30. gadu beigÄs aktÄ«vi darbojies Valmieras amatnieku biedrÄ«bÄ. Bijis ilggadÄjs Valmieras brÄ«vprÄtÄ«go ugunsdzÄsÄju biedrÄ«bas skursteÅslaucÄ«tÄjs, savu amatu strÄdÄjis lÄ«dz pat sirmam vecumam, bet atmodas laikÄ iestÄjies par amatnieku biedrÄ«bas atjaunoÅ”anu. KÄda viÅa sÅ«tÄ«ta pastkarte sievai 1941. gada 6. augustÄ ilustrÄ skursteÅslaucÄ«tÄja dzÄ«vi un darbu. Ikdiena Altenbergam pagÄja, braukÄjot ar divriteni lielus attÄlumus. PastkartÄ viÅÅ” uztraucas par sievas veselÄ«bu, par ko VoldemÄra meita atceras, ka mÄte patieÅ”Äm daudz slimojusi. ā[..] Å”odien nobraucu MatÄ«Å”os. RÄ«t braukÅ”u uz Vecati, tad uz Braslavu un tad uz VilzÄniem. Ja netikÅ”u cauri Å”onedÄļ Ozolos un Dikļos, tad bÅ«s jÄpaliek uz jaunnedÄļu. Ja tev klÄjas grÅ«ti, pieÅem kÄdu cilvÄku, kas pie tevis padežūrÄ[..]ā