Kas skanÄja BeverÄ«nÄ, kas ValmierÄ
Dažas hipotÄzes, pÄrdomas un minÄjumi par muzicÄÅ”anu 13.-16.gs.
Lai gan varÄtu Ŕķist, ka par Å”o tÄmu var runÄt gari un plaÅ”i, tomÄr nekÄ daudz ko stÄstÄ«t nav. ArheoloÄ£isku pierÄdÄ«jumu par to, ka Valmieras pils vietÄ pirms mÅ«ra pils bÅ«tu bijusi kÄda senÄka apdzÄ«votÄ«ba, nav un visticamÄk, ka nekad neizdosies Å”o vietu saistÄ«t ar kÄdu konkrÄtu pirmskristietÄ«bas apmetni, piemÄram, teiksmaino BeverÄ«nas pili. Bet, distancÄjoties no jautÄjuma par to, vai bija un kur bija, vÄlos izklÄstÄ«t dažus faktus un hipotÄzes par to, kas ir izpÄtÄ«ts par muzicÄÅ”anu BeverÄ«nas pilÄ« Valmieras pilÄ« viduslaikos.
IndriÄ·a Livonijas hronikÄ (Heinrici Cronicon Lyvoniae) par latgaļu un igauÅu kauju pie BeverÄ«nas 1208. gadÄ rakstÄ«ts:
āPriesteris, daudz nedomÄdams par igauÅu uzbrukumu, uzkÄpa uz pils aizsargsienas un, kamÄr citi cÄ«nÄ«jÄs, skandinÄja, lÅ«gdams Dievu, mÅ«zikas instrumentu. Bet barbari, dzirdÄdami melodiju un spalgo instrumenta skaÅu, rimÄs, jo savÄ zemÄ tÄdu nebija dzirdÄjuÅ”i.ā
PÅ«Å”aminstrumentu nevar vienlaicÄ«gi spÄlÄt un dziedÄt. Maz ticams, ka igauÅi bungas nepazina, tÄpÄc mÅ«zikas vÄsturnieki uzskata, ka BeverÄ«nas pilÄ« tika skandÄts stÄ«gu instruments. Tam bijis jÄbÅ«t pietiekoÅ”i skaļam un iepriekÅ” nedzirdÄtam . MÅ«zikas vÄsturnieki un organologi uzskata, ka hronikÄ lasÄmais ir pirmÄs rakstÄ«tÄs ziÅas par stÄ«gu mÅ«zikas instrumentiem Latvijas teritorijÄ. Bet, kas tad bija Å”is stÄ«gu instruments?