Å Ä«s dienas maijÄ
Daudzu gadsimtu ilgajÄ vÄsturÄ Valmiera atradusies dažÄdu kara kungu rokÄs. PÄc 1. Pasaules kara beigÄm, sabrÅ«kot milzÄ«gajai Krievijas impÄrijai, vairÄkas no kÄdreizÄjÄm Baltijas guberÅÄm izveidoja neatkarÄ«gas republikas. 1918. gada 18. novembrÄ« arÄ« RÄ«gÄ tika proklamÄta jaunÄ Latvijas valsts.
Saspriegojoties politiskajai situÄcijai kļuva skaidrs, ka bez sÄ«vas cÄ«Åas komunisti, kas bija kļuvuÅ”i par jaunÄs varas nesÄjiem nu jau Padomju KrievijÄ, - tik viegli bijuÅ”Äs teritorijas neatdosā¦ StuÄkas jeb lielinieku režīma pastÄvÄÅ”anas piecos mÄneÅ”os ValmierÄ un Valmieras apriÅÄ·Ä« (no decembra lÄ«dz 1919. gada maija beigÄm) tika Ä«stenoti vÄrienÄ«gi revolucionÄri pÄrkÄrtojumi: atsavinÄtas vÄcu muižnieku zemes un muižas, nacionalizÄti lielÄkie rÅ«pniecÄ«bas un tirdzniecÄ«bas uzÅÄmumi, turÄ«gÄko pilsoÅu mÄjas un pat dzÄ«vokļi, kurus ālÄ«dz ar mÄbelÄm nodeva strÄdniekiemā, u.t.t. CitÄdi domÄjoÅ”os, padomju (lielinieku) vara uzskatÄ«ja par tautas ienaidniekiem, tos arestÄjot, piespriežot lielus naudas sodus vai pat piemÄrojot augstÄko soda mÄru ā noÅ”auÅ”anu kÄ kontrrevolucionÄriem (pretÄji noskaÅotiem ā preciz. I.Z.) vai spekulantiem. NetÄlu no Valmieras, pie mÄcÄ«tÄjmuižas, izveidoja koncentrÄcijas nometni, tÄ saucamo TÄ«Ä£erdÄrzu , kurÄ ieslodzÄ«tos gaidÄ«ja baiss liktenis. Pat tie, kas vÄl nesen simpatizÄja marksisma idejÄm, arvien skaudrÄk izjuta reÄlo Ä«stenÄ«bu, kas sevÄ« ietvÄra ne vien pÄrtikas normÄÅ”anu, produktu cenu strauju pieaugumu, bet arÄ« uzspiestu, sveÅ”u ideoloÄ£iju, fizisko teroru un bezierunu pakļauÅ”anos. Vairums pilsÄtnieku un laucinieku, izÅemot pÄrsimts kreisi noskaÅotos - buržuÄzijas kÄ Å”Ä·iras ā nÄ«dÄjus, uz sevis, ar savu Ädu un maku, izbaudÄ«ja kļūdaino tautsaimniecÄ«bas politiku un dzÄ«vi baiļu ÄnÄā¦ TÄpÄc, ar vairÄku dienu kavÄÅ”anos uzzinot vÄstis, ka ā22. maijÄ vÄcu un latvieÅ”u spÄki atbrÄ«vojuÅ”i RÄ«gu, padomju armijas vienÄ«bas atkÄpjas visÄ frontÄ, neizrÄdot nopietnu pretestÄ«buā, atlika vien gaidÄ«t, - cik Ä«sÄ laikÄ uzvarÄtÄji iesoļos arÄ« mÅ«su pilsÄtÄ. Un, patiesi, tikai Äetras dienas vÄlÄk, ienÄkot Igaunijas nacionÄlajai armijai un pulkveža JorÄ£a ZemitÄna vadÄ«tajai Ziemeļlatvijas brigÄdei, beidzot tiek padzÄ«ti tik ļoti nÄ«stie ānÄkotnes cÄlÄjiā!